Iekšzemes kopprodukts

Report
Iekšzemes kopprodukts
Marta Paura
Klaudija Rudjonoka
Lizete Kļaviņa
Talsi, 2014
Saturs
➔ Makroekonomiskie rādītāji
➔ Iekšzemes kopprodukts
➔ Kopējais pieprasījums un piedāvājums
➔ Makroekonomiskā nestabilitāte
➔ Valsts fiskālā un monetārā politika
➔ Izmantotie informācijas avoti
Makroekonomiskie rādītāji
➔ IKP uz vienu iedzīvotāju
➔ reālā IKP pieauguma tempi
➔ inflācijas temps
➔ bezdarba līmenis
➔ investīcijas
Galaprodukts un starpprodukts
Starpprodukti
Galaprodukts
Galaprodukts - paredzēts galīgajam patēriņam
Pievienotā vērtība = galaprodukta vērtība - starpprodukta
vērtība
Iekšzemes kopprodukts
➔ Iekšzemes kopprodukts ir valsts tautsaimniecībā
gada laikā saražotais galaprodukts naudas
izteiksmē.
➔ Nominālo IKP iegūst, summējot galapreču un
galapakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu ar
konkrētā gada faktiskajām cenām.
Nominālais IKP pasaulē 2011. gadā
ASV dolāros
ATCERIES!
IKP=C+G+I+Xn
C - patērētāju izdevumi
G - valdības izdevumi
I - investīcijas
Xn - neto eksports (eksports – imports)
IKP neieskaita valsts (pensijas, pabalsti) un privātos
(dāvinājumi, mantojumi) transfertmaksājumus, darījumus ar
vērtspapīriem un lietotām precēm.
Kas veido kopējo pieprasījumu?
➔ personiskais patēriņš
➔ investīcijas (uzņēmumu
izdevumi)
➔ valsts izdevumi preču
iegādei
➔ neto eksports (eksports imports)
Kas ietekmē kopējo pieprasījumu?
➔ izmaiņas patērētāju ienākumos
➔ investīciju izmaiņas
➔ izmaiņas valsts izdevumos
➔ tīrā eksporta izmaiņas
➔ valsts fiskālā un monetārā politika
Kopējā piedāvājuma 3 posmi
1. posms: augsts bezdarba līmenis, ekonomiskā
lejupslīde, krīze, nenoslogota ražošanas jauda
2. posms: ražošanas un nodarbinātības pieaugums
3. posms: nav iespējams palielināt reālo IKP;
palielinās ražošanas izmaksas
Kas ietekmē kopējo piedāvājumu?
➔ resursu cenu izmaiņas
➔ dominējošais stāvoklis tirgū
➔ ražīguma izmaiņas
➔ nodokļu izmaiņas
➔ valsts ekonomiskā politika
Kurā piedāvājuma posmā atrodas
makroekonomiskais līdzsvars?
1. posmā - zems AD un ražošanas līmenis, augsts bezdarba
līmenis, iespējams ievērojami palielināt reālo IKP
2. posmā - ekonomika sasniegusi savu potenciālo ražošanas
līmeni, ir dabiskais pieaugums, noslogotas ražošanas
jaudas
3. posmā - reālais IKP nepalielinās; vajadzība regulēt AS vai
AD
Ekonomiskās aktivitātes cikla fāzes
➔ Kāpuma fāze: palielinās investīcijas, ražošanas apjomi,
nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi, uzņēmumu peļņa
➔ Virsotnes fāze: pieaug cenas, palielinās produkcijas krājumi
➔ Lejupslīdes fāze (recesija, kritums): samazinās ražošana,
investīcijas, iedzīvotāju ienākumi, patēriņš, valdības nodokļu
ieņēmumi, pieaug bezdarbs, veidojas lieli produkcijas krājumi
➔ Iedobumu fāze(depresija): viszemākais ražošanas līmenis, zemi
iedzīvotāju ienākumi, augsts bezdarba līmenis
Lielā depresija
➔ 1929. gada 24. oktobris jeb «Melnā ceturtdiena»
➔ ASV vērtspapīru krahs – Ņujorkas fondu biržā lielā
ātrumā pārdoti 13 miljoni akciju
➔ 20. gs. Smagākā ekonomiskā krīze pasaulē
Lielās depresijas cēloņi
➔ Sabiedrības pārlieku lielais optimisms, operējot ar
saviem finanšu līdzekļiem.
➔ Cilvēki, pieaugot labklājībai ASV «zelta divdesmitajos»,
intensīvi ieguldīja naudu akciju tirgos, kas savukārt
pavēra ceļu tirgus spekulācijām.
➔ http://www.youtube.com/watch?v=f8k0jJdqKP0
Pūlis Volstrītā pēc Volstrītas
sabrukuma 1929. gadā
Bezdarbnieku rinda pēc pusdienām
Lielās depresijas sekas
➔ Daudzi cilvēki vienā mirklī zaudēja visus ietaupījumus
➔ Akciju tirgus īsā laikā zaudēja 30 mljrd.dolāru, t.i. vairāk
nekā ASV valdība iztērēja visa I Pasaules kara laikā.
➔ Stabilizēt valsts finanšu stāvokli izdevās tikai pēc 25
gadiem.
➔ Augsts bezdarbs (ASV – 25%, citviet pat 33%).
IKP procentuālās izmaiņas ASV
(1929-1939)
Krīze Vācijā pēc 1. Pasaules kara
➔ Cēlonis: pārāk lielas kara reparācijas (132 mljrd. zelta
marku), okupēts Rūras apgabals.
➔ 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%.
➔ Sekas: hiperinflācija, naudas reforma (1000 mljrd.
veco marku = 1 jaunā marka), saņemti amerikāņu
aizdevumi, atsākusies ekonomikas izaugsme.
➔ http://www.youtube.com/watch?v=lfwIXdOoWiE
Fiskālā politika jeb “ko dara valsts?”
Lejupslīdes fāzē: palielina valdības izdevumus,
samazina nodokļus, pieļauj budžeta deficītu.
Virsotnes fāzē: samazina valdības izdevumus, palielina
nodokļus, veido budžeta pārpalikumu.
Ekspansīvā politika, kad tiek samazināti nodokļi
un palielināti valdības izdevumi;
Ierobežojošā politika, kad nodokļi tiek palielināti
un valdības izdevumi samazināti.
Monetārā politika jeb «ko dara Centrālā
Banka?»
Lejupslīdē izmanto lētas naudas politiku (palielina
naudas piedāvājumu), pērkot valūtas, valsts vērtspapīrus,
samazinot procentu likmes un obligāto rezervju prasības
Virsotnes fāzē izmanto dārgas naudas politiku (samazina
naudas piedāvājumu), pārdodot vērtspapīrus, valūtas,
paaugstinot procentu likmes un obligāto rezervju
prasības
Izmantotie informācijas avoti
➔ Siņicins, M., Biznesa ekonomiskie pamati. Raka, 2001
➔ http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=d2d2cd2b-0f0f-4ce8bcdb-26c921a77628&parentType=VirtualSchool&parentId=679
➔ http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/ekonomikas-katastrofas-pedejas-simtgadessmagakas-krizes.d?id=43317657&page=2#ixzz2r2HBxkye
➔ http://en.wikipedia.org/wiki/Great_Depression
➔ http://en.wikipedia.org/wiki/Hyperinflation_in_the_Weimar_Republic

similar documents