AFI_likumprojekts prezentācija 15 10 2014 LV 2

Report
ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS
LIKUMPROJEKTS
AFI izveides institucionālais modelis
•
02.04.2013. Ministru kabineta lēmums – AFI veidot kā holdinga sabiedrību,
apvienojot Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum (Altum), Latvijas Garantiju
aģentūru (LGA), Lauku attīstības fondu (LAF) un dibinot jaunu sabiedrību.
•
Akciju sabiedrība «Attīstības finanšu institūcija» ir dibināta 2013.gada decembrī.
•
Saskaņā ar 2014.gada 29.jūlija Ministru kabineta lēmumu paredzēta pilnīga
institūciju integrācija.
•
2014.gada 11.septembrī izveidots AFI koncerns.
•
AFI iegūst valsts akcijas vai kapitāla daļas kā mantisko ieguldījumu, valsts no AFI
iegūst mantisku ekvivalentu – AFI emitētas akcijas.
•
Likumprojekts paredz AFI darbību pēc reorganizācijas pabeigšanas.
2
AFI izveides institucionālais modelis
AFI
Altum
AFI
Pievienošanas rezultātā
 Altum, LAF, LGA nodod visu
savu mantu AFI
 Altum, LAF, LGA tiesības un
saistības pāriet AFI
LGA
LAF
 Altum, LAF, LGA beidz
pastāvēt bez likvidācijas
procesa
Reorganizācijas rezultātā Altum, LGA un LAF pievieno AFI
3
Līdz koncerna
izveidei
Izveidots koncerns
LV
FM
100%
ZM
100%
LV
EM
Kapitāldaļu
turētāji
ZM
AFI
Kapitāldaļu
turētājs
100%
100%
100%
LV
FM
FM
EM
Altum
LAF
FM
ZM
ZM
Kapitāldaļu
turētāji
EM
30%
40%
Padome
Padome
FM
Pēc reorganizācijas
30%
Padome
EM
FM
ZM
,
EM
AFI
LGA
100%
Altum
100%
LAF
100%
AFI
LGA
Ministriju loma programmu plānošanā un uzraudzībā AFI, Altum, LAF un LGA reorganizācijas procesā un pēc
reorganizācijas nemainās.
AFI realizējamās atbalsta programmas apstiprina Ministru kabinets.
4
Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas
ieguvumi:
• vienota vadība un darbības politika (darbības vadlīnijas, procedūras,
kontroles sistēmas ieviešana )
• koordinēta un elastīga finanšu instrumentu pielietošana
• zināšanu un pieredzes koncentrēšana vienuviet
• savstarpēju darījumu skaita samazināšana (piemēram, Zemes kreditēšanas
programma)
• standartizētu procedūru ieviešana līdzīgu programmu īstenošanā
• vienas pieturas aģentūras principa ieviešana
• vienkāršāki un lētāki valsts atbalsta programmu produkti gala
saņēmējiem.
5
Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas
ieguvumi:
• Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus
koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās
valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām.
• Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana,
iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus.
Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu
uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu
veicināma.
• Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta
administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un
labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot
iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu
atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.
6
Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas
ieguvumi:
• Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus
koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās
valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām.
• Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana,
iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus.
Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu
uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu
veicināma.
• Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta
administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un
labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot
iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu
atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.
7
Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas
ieguvumi- sadarbība ar nevalstisko sektoru:
AFI darbības plāna īstenošana
Valsts atbalsta
Darbības virziens
(reorganizācijas process):
-
-
Altum, LGA un LAF
funkciju izvērtēšana un
optimizācija;
Altum, LGA un LAF
apvienošanas
risinājuma īstenošanas
pabeigšana
Koordinācijas padomes loma valsts atbalsta
programmu izstrādē un uzraudzībā ietverta AFI
likumprojektā.
programmu
koordinācijas
konsultatīvā
padome
Valsts
atbalsta
programmu
koordinācijas
konsultatīvajā
padomē ir pārstāvēta Finanšu
ministrija, Ekonomikas ministrija,
Zemkopības
ministrija,
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, Valsts kase, kā arī Latvijas
komercbanku asociācija, Latvijas
privātā un riska kapitāla asociācija,
Latvijas Darba devēju konfederācija,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kamera, Lauksaimnieku organizāciju
sadarbības padome.
Plānots paplašināt ar Latvijas biznesa
eņģeļu tīkla pārstāvjiem.
8
Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr.
731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu
pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums
Attīstības finanšu institūcijas
likumprojekts
Kapitāldaļu likumprojekts
Pamatojums
3.panta (3) daļa
Finanšu ministrijai nodotas turējumā 40%,
Ekonomikas ministrijai – 30%, Zemkopības
ministrijai – 30% Finanšu institūcijas akciju.
10.panta (3) daļa
Valsts kapitāla daļām vienā
kapitālsabiedrībā var būt tikai viens
turētājs.
2014.gada 29.jūlija MK
lēmums par AFI kapitāla daļu
turētājiem noteikt FM- 40%,
ZM- 30%, EM- 30%
4.panta (2) daļa
Finanšu institūcijas statūtus apstiprina
Ministru kabinets.
45.panta (1) daļa
Publiskas
personas
kapitālsabiedrība
darbojas,
pamatojoties uz statūtiem, kurus
izstrādā saskaņā ar publiskas
personas
kapitālsabiedrības
tipveida statūtiem.
Nepieciešams
statūtos
atrunāt finanšu institūcijai
raksturīgos
jautājumus,
kurus
tipveida
statūti
neparedz
7.panta (1) daļa
Padomes locekļu skaits ir trīs. Katrs akciju
turētājs ir tiesīgs padomē izvirzīt vienu
padomes locekļa kandidātu.
107.panta (3) daļa
Padomes locekļu skaitu nosaka
saskaņā ar Ministru kabineta
noteikumiem atbilstoši sabiedrības
lielumu raksturojošiem kritērijiem
Padomes locekļi nodrošina
nozaru ministriju- ZM, EM
pārstāvniecību AFI padomē
un kapitālsabiedrības
uzraudzības procesā
9
Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr.
731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu
pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums
Attīstības finanšu institūcijas
likumprojekts
Kapitāldaļu likumprojekts
Pamatojums
7.panta (3) daļa
Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs
gadi.
110.panta (1) daļa
Padomes locekli amatā ievēlē uz
pieciem gadiem.
Finanšu institūcijas darbības
efektivitātes izvērtēšanai
nepieciešams īsāks periods
nekā 5 gadi
10.panta (1) daļa
Valdes locekļu skaits nevar pārsniegt
piecus.
79.panta (1) daļa
Ministru kabinets nosaka kritērijus
valdes locekļu skaita noteikšanai
atbilstoši sabiedrības lielumu
raksturojošiem rādītājiem.
Atbilstoši
plānotajai
AFI
organizatoriskai
struktūrai
valdes locekļu skaits nevar
pārsniegt piecus
10.panta (2) daļa
Valdes locekli ievēl uz trīs gadiem.
79.panta (4) daļa
Valdes locekli amatā ievēlē uz
pieciem gadiem.
Finanšu institūcijas darbības
efektivitātes izvērtēšanai
nepieciešams īsāks periods
nekā 5 gadi
10
Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr.
731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu
pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums
Attīstības finanšu institūcijas
likumprojekts
Kapitāldaļu likumprojekts
10.panta (4) daļa
Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu
vidus ievēl padome.
108.panta (2) daļa
(2) Padomes uzdevumi ir šādi:
1) ievēlēt un atsaukt valdes
locekļus
11.pants
Valdei nepieciešama iepriekšēja akcionāru
sapulces piekrišana izšķirošas ietekmes un
līdzdalības iegūšanai citās sabiedrībās, tās
palielināšanai
vai
samazināšanai,
uzņēmumu iegūšanai vai atsavināšanai.
96.pants (1) daļa
Akcionārs pieņem lēmumus par
līdzdalības iegūšanu, turpināšanu
vai izbeigšanu sabiedrībā
Pamatojums
11
Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās
normas
•
Deleģēts valsts pārvaldes uzdevums- īstenot valsts atbalsta un attīstības programmas, kuras pilnībā
vai daļēji īsteno finanšu instrumentu vai grantu veidā
•
Nosaka atbalsta finanšu instrumentu veidus- aizdevumi, garantijas, eksporta kredīti, eksporta
kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanas finansēšana, līdzdalība komercsabiedrību kapitālā,
ieguldījumi fondos, tajā skaitā alternatīvajos ieguldījumu fondos
•
Nosaka atbalsta programmu izstrādes kārtību un ieviešanu
•
Nosaka apstiprināto finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu finansēšanas veidus- no valsts
budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem,
Valsts kases aizdevumiem
•
Noteiktas prasības finanšu institūcijas finanšu resursu un risku vadībai, kā arī uzkrājumu
veidošanai
•
Rezerves kapitāla izveides prasības nostiprināšana likumā ar mērķi nodrošināt Attīstības finanšu
institūcijas ilgtspējīgu un stabilu darbību neatkarīgi no ekonomiskās attīstības cikla, veicinot
Attīstības finanšu institūcijas kā sadarbības partnera uzticamību
12
Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās
normas- rezerves kapitāls
Rezerves kapitāls:
Plānotais apjoms 2015.gadā: 46 milj. EUR
Plānotais apjoms 2019.gadā: 112 milj. EUR
Rezerves kapitāla veidošana:
• Iespējamo zaudējumu daļa;
• Attiecinātie izdevumi;
• Uzkrājumu samazinājuma daļa par
atbrīvotajām garantiju saistībām;
• Starpība starp iespējamiem un reālajiem
zaudējumiem, ja tā tiek novirzīta citas
programmas iespējamo zaudējumu segšanai;
• Peļņa
Rezerves kapitāla samazināšana:
• Veidojot uzkrājumus kredītriska aktīviem,
kredītportfelim, garantijām;
• Starpība starp iespējamiem un reālajiem
zaudējumiem;
• Pārtraucot programmas īstenošanu, iespējamo
zaudējumu apmērā;
• Palielinot pamatkapitālu
13

similar documents