G.Ābele Atjaunojamās enerģijas likums

Report
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Likumprojekts
“Atjaunojamās enerģijas likums”
Ekonomikas ministrijas
Valsts sekretāra vietnieks
Gatis Ābele
Atjaunojamās enerģijas tiesiskais
ietvars
 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam;
 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes
2006.-2013.gadam;
 Enerģētikas likums;
 Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK
noteikumi Nr.221);
 Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās
enerģijas jomā, Atjaunojamās enerģijas likums, Grozījumi
Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā;
 BEMIP - tiesībām pārdot enerģiju visiem tirgus
dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Likumprojekta principi




ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas princips - enerģijas ražošana un
energoresursu izmantošana ir ekonomiski pamatota, ņemot vērā ilgtspējīgi
izmantojamo atjaunojamo energoresursu potenciālu un nodrošinot esošajām un
nākamajām paaudzēm nepieciešamos energoresursus un nepasliktinot vides
stāvokli;
atklātības princips - tiek veicināta atklātība un informācijas pieejamība enerģētikas
nozarē saistībā ar atjaunojamās enerģijas atbalstu, ražošanu un izmantošanu;
ilgtermiņa stabilitātes princips - tiek noteikta un saglabāta stabila pārvaldes
kārtība atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, un izvēlēto
atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas atbalsta instrumentu
izmantošanai, nodrošinot ilgtspējīgu investīciju vidi;
līdzdalības princips - tiek veicināta valsts un pašvaldību iestāžu sadarbība ar
komersantiem un sabiedrību vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas
enerģijas ražošanas veicināšanai.
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Atjaunojamās enerģijas īpatsvara
palielināšana
Pašreizējā situācija:
no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto
galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%,
ES – 10,3%)
Izaicinājumi:
esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina
atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām
AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar eksportēto fosilo
enerģiju
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
4
Mērķa sasniegšanas trajektorija
 Mērķa sasniegšanas trajektorija
Atjaunojamās enerģijas
īpatsvars (%)
2008
2012
2014
2016
2020
29,9
34,08
34,82
35,93
40,0
 Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un
dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, %
2005
2010
2015
2020
Apsilde un dzesēšana
42,7
45,3
48,6
53,4
Elektroenerģija
44,9
44,7
51,4
59,8
Transports
0,9
4,0
4,6
10,0
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
5
Tiesiskās bāzes sakārtošana
Mērķis: veicināt plašāku AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā, tai skaitā
transporta sektorā, kā arī ilgtspējīgas biodegvielas un bioloģiski šķidro kurināmo
izmantošanu Latvijā
Pasākuma īss apraksts: enerģijas sektora regulējošo normatīvo aktu
sakārtošana
• elektroenerģijas tirgus liberalizācija
• ilgtspējīga atbalsta mehānisma atjaunojamai enerģijai izveide
• ilgtspējības kritēriju noteikšana biodegvielām un bioloģiski šķidriem kurināmiem
Atbildīgās institūcijas: EM
Pasākuma statuss: 2011. gads
Ietekme uz mērķa sasniegšanu –
 noteikta ilgtermiņā stabila un ilgtspējīga normatīvā vide
 paaugstināta pašvaldību loma ilgtspējīgas enerģijas ražošanā un patēriņa veicināšanā
 nodrošināta enerģijas pieejamība un pietiekamības patērētājiem
veicināta biodegvielas nozares attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajā
tirgū
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
6
Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana
atjaunojamās enerģijas ražošanai
 Mērķis: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā,
veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināta Latvijas atkarība no primāro enerģijas
resursu importa
 Pasākuma īss apraksts:
• 3.5.2.1.aktivitātes
„Pasākumi
centralizētās
siltumapgādes
sistēmu
efektivitātes
paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati)
• 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju
attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati)
• Klimata pārmaiņu finanšu instruments
• Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam
Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD)
Pasākuma statuss: 2011.-2013.
Ietekme uz mērķa sasniegšanu –
• sasniegts enerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, īpatsvars kopējā
Latvijas enerģijas galapatēriņā 2020.gadā 40%
• veicināta ilgtspējīga AER izmantošana enerģijas ražošanā
• veicināts nodarbinātības pieaugums atjaunojamo energoresursu izejvielu ieguves un pārstrādes
sektorā
Latvi
j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
7
Atbalsts atjaunojamai enerģijai


Piemaksa – 15 gadus maksājums pie atjaunojamās elektroenerģijas
pārdošanas cenas, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas
komponentes (nodrošinot elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu 3500
h/gadā) un SEG komponentes un lauksaimniecības komponentes summas.
Kompensējamās pieslēguma izmaksas – PSO sedz pieslēguma izmaksu daļu,
kas ietver sistēmas pieslēguma būvdarbu, elektrotīklu rekonstrukcijas, ražotnes
pieslēgšanas nepieciešamās izmaksas stacijām līdz 5 MW:
 > 3500 h:



uzstādīto elektrisko jaudu līdz 500 kW(ieskaitot) 100% pēc 2 nostrādātiem gadiem;
virs 500 kW līdz 1 MW (ieskaitot) 100% pēc 5 nostrādātiem gadiem;
virs 1 MW līdz 5MW (ieskaitot) 50% apmērā pēc 5 nostrādātiem gadiem.

< 3500 h:

25% apmērā no iepriekšminēto attiecināmo izmaksu apjoma un sadalījuma.
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
C
Ieņēmumi ražojot atjaunojamo
enerģiju
Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK
E
l
e
k
t
r
o
e
n
e
r
ģ
i
j
a
S
i
l
t
u
m
s
CLK piemaksa
CJ piemaksa
CSEG piemaksa
14,9
Ls/
MWh
32,9
Ls/
MWh
17,4
Ls/
MWh
Cte – “tirgus” cena
45 Ls/
MWh
Cts – “tirgus” cena
20 Ls/
MWh
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Lauksaimniecības komponente
110,2
[Ls/MWhe]
Jaudas komponente
SEG komponente
Elektroenerģijas pārdošanas
cena
Siltumenerģijas pārdošanas
cena
Atjaunojamās
enerģijas ražotāja
ieņēmumi
t
20 [Ls/MWhs]
Tarifu salīdzinājums
Likums – Obligātais iepirkums
0.300
0.250
0.200
0.150
0.100
0.050
0.000
Tirgus
< 1MW
1MW-10 MW
Kvotas tarifs
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
> 10MW
Saules
enerģija
Sauszemes
vējš
Jūras vējš
Likuma piemaksa
Biomasa
Biogāze
Nord Pool Spot
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Elektroenerģijas iepirkums
 Elektroenerģijas iepirkums
 Līdz 01.10.2011. atjaunojamās enerģijas ražotājs (< 2 MW), līdz
elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā var pārdot elektroenerģiju
PT par Nord Pool vidējo spot cenu norēķinu periodā.
 PT iepērk elektroenerģiju no iepriekšminētajiem ražotājiem ne ilgāk
kā līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā, pamatojoties uz PT
un komersanta līgumu.
 Cenu aprēķina PT, izmantojot tirgus slēgšanas cenas katrai biržas
darba dienai norēķinu periodā (EUR/MWh).
 Norēķinu periods par elektroenerģijas pārdošanu un pirkšanu
iepirkuma pienākuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Mājsaimniecību sektors
 elektroenerģijas neto uzskaite - PT un
autonomais ražotājs (< 50kW);
 savstarpējos
norēķins
(1kWh
pret
1kWh) par autonomā ražotāja saražoto,
tīklā
nodoto
elektroenerģiju
un
tā
elektroenerģijas patēriņu;
 norēķinu periods – viens kalendārais
mēnesis.
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Latvi j as Republ i k as
Ek on om i k as m i n i str i j a
Mi n i str y of Econ om i cs
Republ i c of Latvi a
Paldies par uzmanību!

similar documents