Cik droša ir Latvijas sociālās drošības sistēma?

Report
Cik droša ir Latvijas sociālās drošības
sistēma?
Letonikas 5.kongress
2013.gada oktobris
Projekts Nacionālā identitāte un sociālā
cilvēkdrošība
Cilvēkdrošība
• Mainās cilvēkdrošības identitāte un saturs.
Globalizācijas ietekmē vide un darbs ir kļuvuši
nestabili.
• Atbildība par cilvēkdrošību aizvien ir bijusi
sadalīta starp valsti, kopienu, ģimeni un indivīdu.
• Kopējā tendence: lielākais slogs par indivīda
drošību tiek novirzīts uz pašu personu, tās
darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.
Cilvēkdrošības avoti
•
•
•
•
•
•
•
•
Indivīda prasmes, spējas, potenciāls;
ģimene;
nodarbinātība un uzņēmējdarbība;
valsts atbalsts (sociālā apdrošināšana, veselība,
izglītība);
pašvaldību atbalsts (palīdzība);
kopiena un tīkli, NVO, Kopienas fondi;
sabiedrības vērtību sistēma (attieksme pret
nevienlīdzību un nabadzību);
iespēja brīvi pārvietoties.
Vai jūtaties drošs par savu nākotni
Latvijā?
• 2010. gada decembrī un 2013. gada maijā
• Jūtas droši - 23.1% un 23.4%.
• nejūtas droši - 56.7% un 64.3%
• grūti noteikt - 20.3% un 12, 3%
• Avots: SKDS aptauja projekta NI un sociālā cilvēkdrošība ietvaros
Valsts organizēta sociālās drošības
sistēma
• sociālā apdrošināšana,
• sociālā palīdzība
• pakalpojumu pieejamība
• Tas ir cilvēkdrošības resurss
Kas visvairāk satrauc Latvijas iedzīvotājus?
(Projekta „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” finansēti SKDS dati)
2013.gada
maijs
Saslimšanas
gadījumā
samaksāt par ārstēšanos
2010.gada
decembris
2002.gads
nevarēšu
3.22
3.30
3.28
Alga nebūs pietiekoša, lai segtu
pamatvajadzības
Nesaņemšu izdzīvošanai pietiekoši
lielu pensiju
Nopietni saslimšu
Nevarēšu samaksāt par īri un
komunālajiem maksājumiem
Zaudēšu/neatradīšu darbu
Nevarēšu samaksāt par savu bērnu
izglītību
3.14
3.29
Nebija
3.66
3.20
3.08
2.91
3.0
3.12
3.08
3.26
3.03
2.9
2.96
3.06
3.09
2.68
2.68
Privāto un publisko izdevumu daļas veselības
aprūpes finansējumā 2011.g. (PVO dati)
Cik lielā mērā minētās lietas ļauj justies droši?
(Projekta „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” finansēti SKDS dati)
Kāds konteksts
• Eiropas Komisijas sociālo lietu komisārs Lāslo Andors
• „[..] valsts labklājības programmas ir vājas. Latvija ir
viena no ES valstīm ar augstāko ienākumu
nevienlīdzību un lielāko iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo
uz nabadzības un sociālās izstumšanas robežas.
(intervijā „Re:baltica” 5. jūnijā 2013. gadā)
• Izveidojusies un ir plaši izplatīta strādājošo trūcīgo
identitāte algu politikas dēļ
Nevienlīdzība Latvijā, Igaunijā, Vācijā
un Čehijā
Latvijā izmantotie nabadzības sliekšņi to leģitimitāte un aprēķina metodoloģija
LIKUMDOŠANA
METODOLOĢIJA
Garantētā minimālā līmeņa ienākumu
slieksnis (Ls 35)
Noteikts
Nav
Trūcīgas personas ienākumu slieksnis (Ls
90)
Noteikts
Nav
Maznodrošinātas personas ienākumu
slieksnis (diferencēti) (Ls 90 – Ls 250)
Noteikts
Nav
Nabadzības riska slieksnis (Ls 157)
Nenoteikts
Ir
Iztikas minimums (Ls 177)
Nenoteikts
Ir
SLIEKSNIS
Minimālo ienākumu/nabadzības riska sliekšņu apmēri Latvijā
(2007-2013), Ls mēnesī
250
192
200
169
160
147
157
GMI līmenis
Ls
150
100
80
90
90
90
90
90
45
45
45
45
37
40
40
40
35
2009
2010
2011
2012
2013
Trūcīga persona
60
50
Nabadzības riska slieksnis
40
27
27
2007
2008
0
* līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45
bērniem.
Avots: Labklājības ministrija.
Valsts vecuma pensijas minimālais apmērs
(2013. septembris)
• Igaunija (15 gadi) - 140.81 EUR -18.1% no vid.neto
• Lietuva (15 gadi) - 93.83 EUR -18.8% no vid.
• Latvija: darba stāžs
•
10-20 gadi 70.43 EUR (13.7% no vid.neto algas)
•
21-30 gadi 83.24 EUR
•
•
31-40 gadi 96.04 EUR
>40 gadiem108.85 EUR
Solis atpakaļ no drošības
• Sākot ar 2011. gadu persona ir apdrošināta
pensijām, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis
sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja darba devējs
faktiski to nav veicis, persona, sasniedzot pensijas
vecumu, pati varēs tās nomaksāt.
• Tas ir solis atpakaļ no tā sauktā deklarēta principa,
kas bija spēkā kopš 2001. gada 1. jūlija.
•
Sistēmas stabilitāte vs indivīda drošība
• Saeimas arguments – finansiālais
• sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāte
ilgtermiņā.
• No 2008. gada strauji pieauga sociālo iemaksu
parāds;
• 2011gada 1. janvārī tās sastādīja 122 miljonus latu.
• Lielāko parādnieku vidū bija pārtikas ražotāji,
tirdzniecība, būvniecības uzņēmumi.
• Komercbankas zaudējumus nenesa, jo VSAA
nesamaksāto iemaksu daļas pārskaitīja 2.līmeņa
pensiju shēmā uz pensiju speciālā budžeta
(1.līmeņa) rēķina.
• Satversmes Tiesa ieņēma Saeimas viedokli.
Pensiju sistēmas ilgtspēja
•
•
•
•
•
Latvijā to nodrošina trīs elementi:
adekvātums,
finansiālā ilgtspēja
spēja pielāgoties pārmaiņām.
pensiju sistēmas ietvaros tiek garantēti droši finansēti,
adekvāti ienākumi, kas nedestabilizē valsts finanses
un neuzliek pārlieku apgrūtinājumu nākamajām
paaudzēm, tajā pašā laikā nodrošinot taisnīgumu un
solidaritāti, kā arī iespēju reaģēt uz mainīgajām
indivīdu un sabiedrības vajadzībām
Sistēmas disfunkcijas upuri
• Informatīvajā ziņojumā "Par faktiski veikto valsts
sociālās
apdrošināšanas
iemaksu
pensiju
apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo
nodrošinājumu" norādīts, ka par 209 tūkstošiem jeb
85,6 procentiem darba ņēmēju vecumā virs 50
gadiem sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas
pilnā apmērā, bet par 24,9 tūkstošiem darba ņēmēju
jeb 10,2 procentiem šīs iemaksas nav veiktas pilnā
apmērā.
• Savukārt par 5,1 tūkstoti darba ņēmēju jeb 2,1
procentu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav
veiktas vispār.
Apdrošināšanas sistēmas riska grupas
• Lai saņemtu pensiju vecumdienās, ir jābūt legālajā
darba tirgū 10 gadus, ar 2015. gadu – 15 gadus, ar
2021. - 20 gadus. Cilvēkiem ar padomju laika stāžu
(dzimušie 1949-1957) tas problēmas vēl neradīs, jo
viņiem tāds minimums ir;
• 1960-1970-1980 gados dzimušajiem, it īpaši laukos,
kuri pārtiek no sezonas, gadījuma darbiem un kuriem
neuzkrājās vajadzīgais darba stāžs, netiek veiktas
iemaksas, nenotiek uzskaite un neveidojās pamats
tiesībām uz nodrošinājumu vecumdienās
Riski un nenoteiktība
• Pensiju shēmas saskaras gan ar riskiem, gan ar
nenoteiktību, to ir būtiski atšķirt.
• Risku iespējamie iznākumi ir zināmi vai aprēķināmi,
• Nenoteiktība ir kritiska starp citiem faktoriem, jo
aktuārā apdrošināšana kopumā var reaģēt uz riskiem,
bet ne uz nenoteiktību.
• Pensiju sistēmām ir jārēķinās ar abiem faktoriem.
• Neviena no pensiju sistēmām nevar sniegt noteiktību
• (N.Barr, IMF working paper, WP/00/139
3 nenoteiktības veidi
• 1. Makroekonomiskais šoks var ietekmēt
produkcijas apjomus, cenas vai abus reizē.
Inflācija ietekmē fondētās shēmas daudz
vairāk, nekā PAYG shēmas
• 2. demogrāfiskais šoks, kas ietekmē visas
pensiju shēmas;
• 3. politiskais risks ietekmē visas pensiju
shēmas, jo tās ir atkarīgas, lai arī atšķirīgā
veidā, no efektīvas valdības
Nodarbināto, bezdarbnieku un pensionāru skaita dinamika II
Indikators
2000
2007
2010
2011
2012
Iedzīvotāji
2.381.7
2.281.3
2.120.5
2.074.6
2.041.8
Ekonomiski
aktīvie
iedzīvotāji
1.100.0
1.213.1
1.133.9
1.006.7
1.016.5
Nodarbinātie
941.0
1.119.0
940.9
861.6
885,5
Reģistrētie
bezdarbnieki
92.3
52.3
162.5
130.3
104.1
Pensionāru
kopskaits
641.0
567.3
574.5
586.6
587.1
Vecuma
pensionāri
513.7
467.2
475.9
481.7
482.1
0.545
0.417
0.506
0.559
0.544
Vecuma
pensionāru
proporcija pret
strādājošajiem
Secinājumi
• Latvijas sociālās drošības sistēma nenodrošina
adekvātus ienākumus;
• Sistēmas darbības principi nodrošina tās
ilgtspēju, bet tas notiek uz iedzīvotāju drošības
rēķina
• Risku izmaksas tiek uzliktas tikai uz iedzīvotāju
pleciem
• Risinājumu jāmeklē sociālo investīciju pieejā
Sociālo investīciju pieeja
• uztur ticību tirgus ekonomikas efektivitātei
• Valstij ir piešķirta atslēgas loma cilvēkkapitāla
attīstības sekmēšanā
• Sociālā politika un ekonomiskā politika ne tikai
savstarpēji stiprina viena otru, vēl vairāk sociālā politika tiek apskatīta kā ekonomiskās
izaugsmes priekšnoteikums.
Orientācija uz stipru startu
• Sociālo investīciju pieeja nav orientēta tikai uz
nabadzības apkarošanu.
• Tā ir orientēta tieši uz vidusšķiru ar akcentu uz
izglītību un investīcijām cilvēkos, it īpaši bērnu
izglītībā, lai nodrošinātu visiem stipru startu. Tā ir
orientēta uz jaunatni un nākotni.
• Ar pozitīviem ekonomiskiem stimuliem (uzlabojot
neto ienākumus tiem, kuri strādā, īpaši algu
sadaļas apakšējo galu).
• Fokuss uz darba transformācijas procesiem (caur
kvalifikācijas celšanu un studijām).
Paldies!
• Feliciana Rajevska
• [email protected]

similar documents