Ēzops2 - dzimtavaloda

Report
Ēzopa
(Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē
Grieķijā)
fabulas
Stundas mērķis un uzdevumi
Mērķis: Iepazīties ar fabulu žanru un tā
pamatlicēju Ēzopu.
Uzdevumi: Uzzināt par fabulas žanra īpatnībām,
pazīmēm.
• Izprast fabulas lakoniskumu, izteiksmīgumu,
alegorisko, pamācošo raksturu.
• Prast saskatīt fabulās ietverto dzīves gudrību.
ĒZOPS – VERGS.
• Ēzopam, fabulniekam, liktenis bija lēmis par
vergu būt. Pēc izcelsmes viņš bija frīģietis no
pašas Frīģijas, resnu vēderu, lielu galvu,
saplacinātu degunu, biezām lūpām, tumšu
ādu, augums – kropls un greizs, rokas – īsas.
Vārdu sakot – ķēms kas ķēms. Bet pats
ļaunākais: viņš bija bezvalodis, mēms.
• Atgadījums ar vīģēm – Agatopods un Hermejs
Isīdas dāvana
• Kādu reizi Ēzops palīdzēja Isīdas priesterienei,
kura bija apmaldījusies. Pateicības lūgšanā
priesteriene vērsās pie Isīdas: “Ai, Visuma kronis,
tūkstošvārdu Isīda! Esi žēlsirdīga pret šo
darbarūķi, šo dievbijīgo sūrdieni! Ne jau man viņš
savā bijībā parādīja godu, valdniec, bet tavam
tērpam. Un, ja nevēlies viņu aplaimot ar daudzām
un dažādām veltēm, ko tam lieguši pārējie dievi,
tad vismaz dāvā viņam spēju runāt! Cel atkal
saulē to, ko tumsa klāj, ir tavā varā”.
Kas ir skaistums?
• Pēc smaga darba, vairīdamies no saules svelmes klusā, zaļā
vietiņā, Ēzops uz pāris stundiņām ielaidās saldā miegā.
• Isīda teica savām deviņām mūzām:
• “Skatiet, manas meitas, šo cilvēku! Viņa āriene ir
nepievilcīga, bet ar savu dievbijību viņš stāv pāri visām
paļām. ”
• To bildusi Isīda atbrīvoja Ēzopa mēli no raupjuma, kas tam
nebija ļāvis runāt, un dāvāja viņam balsi, reizē aicinādama
mūzas, lai . katra no mūzām iedod pienācīgu balvu.
• Un viņas Ēzopu apveltīja ar prasmi atrast pareizus vārdus un
ģrieķu valodā sacerēt fabulas un stāstus.
• Tad dieviete vērsās pie debesīm, lūgdama, lai Ēzops kļūtu
slavens.
ĒZOPA IZSKATS
• Vergu tigotājs Zenam: “Vai šis ir kāds rācenis
vai cilvēks? Ja viņš neprastu runāt, es teiktu,
ka tas ir vai nu pods uz kājām, vai lopbarības
maiss, vai zoss ola”.
Valeskēza glezna
Ēzopam ir galva uz pleciem.
• Vergu tirgotājs nopērk Ēzopu no nelietīgā
pārvaldnieka Zena par nieka naudu.
• Ēzopa atjautība, izvēloties nest uz Efesu maizes
grozu.
• Filozofs Ksants nopērk par nieka 75 denārijiem
Ēzopu, uzklausījis verga ieteikumu nevērot ārieni,
bet dvēseli.
• Ēzopa atjautība jau tajā pašā brīdi palīdz Ksantam
izvairīties arī no nodokļa maksas: “Pārdots esmu,
es, pārdevējs ir šis, pircējs – tas. Bet tā kā šie neko
nesaka, tad skaidrs, ka esmu brīvs. ”
Ēzopa statuja, atrodas Villa Albani Romā
Ēzopa atjautība un brīvības iegūšana
• Nopērc to labāko un skaistāko, kas vien ir pasaulē! (
206. – 208.lpp.)
• Nopērc visu to riebīgāko un draņķīgāko, kas vien ir! (
208. – 209.lpp.)
• Sameklē cilvēku, kurš nebāž degunu citu darīšanās! (
209.- 213.)
• Padoms Ksantam par jūras izdzeršanu 215. – 218.lpp.
• Uzraksta kapsētā tulkošana – ALKPAD ( Aiz Lielā Koka
Paroc, Atradīsi Dārglietas; Aiznes Lādi Karaļa Pilī Atdod
Dionīsijam; Atrakuši Lādi Katrs Paturiet Atraduma Daļu)
222.-223.lpp.
• Ēzopam tiek dāvāta brīvība 22.- 230. lpp.
Stundas kopsavilkums
Ko Tu šajā stundā uzzināji, saprati?
Kā vērtē savu darbu stundā?
Mājas darbs
Grupai ( 3 skolēniem ) vienu Ēzopa fabulu un
sagatavot tās iestudējumu:
• Sadalīt lomas: teicējs, tēli;
• Veidot pantonīmu vai mazu iestudējumu;
• Papildpunkti par tērpiem un ilustrāciju;
• Var aicināt klasesbiedrus uzminēt, kura fabula
iestudēta, tāpēc rīkojieties slepeni!
Fabulas iezīmes
Tēli, nodoms, pamācība.
Dažādi izdevumi
Stundas mērķis un uzdevumi
Mērķis: Atšķir fabulas no pasakām, uztver to
zemtekstu un pamācību.
Uzdevumi:
• Noteikt kopīgo un atšķirīgo fabulās un
dzīvnieku pasakās;
• Iepazīties ar aforismiem un to radniecību ar
sakāmvārdiem un parunām;
• Sekmēt skolēnu radošo darbību, iestudējot,
ilustrējot un sacerot fabulas.
Mājas darba -lomu spēles - vērtēšana
1.
2.
3.
4.
Stāja, iejušanās lomā – 5 punkti
Izteiksme – 5 punkti
Satura zināšanas – 5 punkti
Atribūti – 5 punkti
Balles: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Punkti: 1 2 4 8 10 11 14 16 18 20
Vai varat pateikt, kurām fabulām
atbilst šīs ilustrācijas?
Vai zināt, kurām fabulām atbilst šīs
ilustrācijas?
Fabulu tēli mozaīkā un skulptūrās
Fabulu tēli zīmējumos
Dzīvnieku pasakas un fabulas
• Fabula – īss alegorisks vēstījums ar pamācošu saturu
par kādu, bieži komisku, notikumu vai rīcību. Pamācība
ir ietverta tēlojumā un parasti arī skaidri izteikta
fabulas beigās, dažreiz – sākumā. Bieži darbojas
personificēti dzīvnieki, kas runā un izturas līdzīgi
cilvēkiem. Fabulas var būt gan īsa stāstiņa, gan dzejas
formā.
• Dzīvnieku pasakas – tautas pasakas, kuru varoņi ir
dzīvnieki, putni vai kukaiņi un kuru darbība risinās
dzīvnieku vidē. Biežāk sastopamie pasaku varoņi ir
lapsa, vilks, zaķis, lācis, ezis, gailis, kaķis, suns, dzērve,
strazds, cīrulis u.c.
Kopīgais un atšķirīgais dzīvnieku
pasakās un fabulās.
Kopīgais:
• Abos žanros tēloti
dzīvnieki, putni vai
kukaiņi;
• Personifikācija,
atspoguļotas cilvēku dzīvē
vērotas parādības;
• Alegorija;
• Darbības centrā kāds
notikums;
• Darbību bieži veido
dialogs.
Atšķirīgais:
• Fabulas parasti ir īsākas
par pasakām;
• Fabulas sākumā vai beigās
ir pamācība vai morāle,
pasakās tā jānoprot no
visa teksta;
• Fabula var būt gan
stāstiņa, gan dzejas
formā;
Kādas ir fabulas pazīmes?
• Kā cilvēkam šajā pasaulē jāizturas? ( meklējam atbildes
fabulās, sakāmvārdos un parunās, aforismos);
• Fabulas pamatjēdzieni – nodoms un pārliecināšana;
• Īsa;
• Raksturīgi tēli – dzīvnieki (Ēzopa fabulās sastopam apmēram
80 dažādus dzīvniekus un augus), kuri personificē cilvēkus; arī
cilvēki, ap 20 dievu un mitoloģisku tēlu, 30 arodu.
• Fabulas centrā ir kāds notikums;
• Darbību veido dialogs;
• Fabulas stils vienkāršs un skaidrs, jo fabulā galvenā ir dzīves
gudrība;
• Fabulas sākumā vai beigās ir pamācība – morāle;
Fabulas sižets, temats, kompozīcija,
tēli.
• Temats – tas, par ko rakstīts, stāstīts;
• Tēli – literārā darba varoņi.
• Sižets – darbības secība, kurā atklātas tēlu
savstarpējās attiecības;
• Kompozīcija – daiļdarba daļu sakārtojums un
savstarpējā saistība.
Jēdzieni: sakāmvārds, paruna,
alegorija, personifikācija.
• Sakāmvārds – īss, koncentrēts izteiciens, domu
grauds, tautas gudrība-, kas satur kādu atziņu,
spriedumu un ir saprotams gan tiešā, gan pārnestā
nozīmē ( Kā vilku piemin, tā vilks klāt);
• Paruna – teiciens, kas raksturo kādu konkrētu
īpašību, rīcību, notikumu ( Mēms kā zivs);
• Alegorija – kādas noteiktas parādības attēlojums
pārnestā nozīmē, kas aptver visu daiļdarbu.
• Personifikācija – tēlainās izteiksmes līdzeklis, kad
priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai dabas parādībām
tiek piedēvētas cilvēka īpašība ( varde smej);
Fabulas shēma
• Ekspozīcija jeb sākums;
• Nodoms un tā iemesls (alkatība, godkāre,
prieks, pašaizsardzība, līdzcietība, lētticība,
brīvības mīlestība, viltība);
• Darbība;
• Negaidīts iznākums;
• Pamācība.
Ieguvumi mācību stundā un darba
pašvērtējums.
• Ko stundā iemācījies?
• Kas šajā stundā tev visvairāk patika?
• Ko, tavuprāt, vēl varētu darīt, mācoties par
fabulām?
• Kura atziņa - sakāmvārds, aforisms vai
domugrauds - tev šķita vissvarīgākā?
Mājas uzdevums
• Uzrakstīt fabulu par kādu dzīvē vērotu
satraucošu gadījumu!
• Vērtēšu:
1. Vai ir fabulām raksturīgi tēli?
2. Vai ir tēlots kāds notikums?
3. Vai fabulā ir dialogs?
4. Vai fabulā izteikta kāda pamācība / morāle?
Neiebrizdams upē, peldēt
neiemācīsies!
( latviešu sakāmvārds)
Paldies par darbu!
Ginta Gemze

similar documents