Vēsturiskais Jēzus

Report
The Historical Jesus
Bībelē neietvertās atsauces uz Jēzu
Bībele nav vienīgais pierādījumu
avots Jēzus eksistencei
The Bible is Not the Only Source of Evidence for Jesus’ Existence
 Es nepievienojos viedoklim, ka Bībele nav pieņemams,
precīzs, patiess Jēzus dzīves izklāsts.
 Ir ticami pierādījumi tam, ka autori, kuriem piedēvēti
evaņģēliji un vēstules, tos uzrakstīja pirmā gadsimta
laikā.
Nopietns apsvērums
An Important Consideration
 M.ē. 70.g. Romas militārā varenība sagrāva Jūdeju,
iznīcinot daudzus tās autoritāšu centrus.
 Jēzus kalpošana nenotika kādā nozīmīgā ekonomiskās
vai politiskās aktivitātes centrā. (Mat. 9:35)
Džons P. Meijers
John P. Meir
 Kad mēs meklējam izteikumus par Jēzu m.ē. 1. un 2.
gadsimta nekanoniskajos rakstos, sākumā norāžu
trūkums liek mums vilties... Vismaz dažiem no šiem
rakstītājiem bija tieša vai netieša saskare ar
kristiešiem; nevienam no viņiem nebija saskare ar
Kristu, ko kristieši pielūdza. Tas mums vienkārši
atgādina, ka Jēzus bija margināls [ang.: «marginal»;
latv.: «nomales»] jūds, vadot mazpazīstamu kustību
kādā Romas impērijas nomales provincē… Pārsteidzoši
ir tas, ka pastāv vairākas iespējamas atsauces uz Jēzu…
 No «Margināls jūds: Pārdomājot vēsturisko Jēzu».
Tacits (m.ē. 56-117.g.)
Tacitus (56-117 AD)
 Piemin kristiešus, ko viņš
uzskatīja par māņticīgiem, un
teica, ka viņi cieta no Poncija
Pilāta (Hronika 15:44).
Rezultātā, lai tiktu vaļā no ziņojuma, Nērons uzvēla
vainu un visizsmalcinātākās mocības grupai, kuru
pūlis sauca par kristiešiem, un kuru citi ienīda viņu
negantību dēļ. «Christus» [Kristus], kas ir šī vārda
[kristietības] pirmavots, cieta visaugstāko sodu no
kāda no mūsu prokurātoriem, Poncija Pilāta, Tibērija
valdīšanas laikā. Šī ļoti nepakļāvīgā māņticība,
tādējādi pagaidām iegrožota, atkal izlauzās ne tikai
Jūdejā…
Suetonijs (m.ē. 69-130.g.)
Suetonius (69-130 AD)
 Rakstīja, ka bija vīrietis vārdā «Chrestus» (Kristus), kas
dzīvoja pirmajā gadsimtā.
 «Tādēļ, ka Romas jūdi radīja pastāvīgus nemierus, ko
provocēja Chrestus, [Klaudijs] izraidīja viņus no
pilsētas.»
Flavijs Josefs (m.ē. 37–100.g.)
Flavius Josephus (37-100 AD)
 «Ap šo laiku bija kāds Jēzus, gudrs cilvēks (ja tas būtu
likumīgi saukt viņu par cilvēku). Jo viņš bija tāds, kas
izdarīja pārsteidzošus varoņdarbus… Viņš bija
Kristus… viņš parādījās tiem atkal dzīvs trešajā dienā,
kā dievišķīgie pravieši to bija pareģojuši, un vēl desmit
tūkstošus citu brīnišķīgu lietu par viņu» (Senlietas 18:
3).
Alternatīvs tulkojums
An Alternate Translation
 Šajā laikā bija gudrais vārdā Jēzus. Viņa uzvedība bija
laba un [viņš] bija pazīstams kā tikumīgs cilvēks. Un
daudzi cilvēki no jūdu vidus un citām tautām kļuva par
viņa mācekļiem. Pilāts viņu nodeva krustā sišanai un
nāvei... Viņi ziņoja, ka viņš bija parādījies viņiem trīs
dienas pēc savas krustā sišanas, un ka viņš bija dzīvs;
tātad viņš, iespējams, bija Mesija, par ko pravieši ir
stāstījuši brīnumus.
Otrās personas atsauce
A Second Person Reference
 Julijs Afrikanus (2. gadsimta beigas) citē Talusu (m.ē.
55.g.), kurš runāja par tumsu, kas bija saistīta ar
Kristus krustā sišanu (Saglabājušies Raksti, 18).
 «Taluss, savā trešajā hronikas grāmatā, izskaidro šo
tumsu kā saules aptumsumu – nesaprātīgi, man šķiet.»
Plīnijs Jaunākais (m.ē. 61-112.g.)
Pliny the Younger (61-112 AD)
 Atsaucas uz kristiešiem kā uz ļoti ētiskiem cilvēkiem,
kas pielūdza Kristu kā Dievu.
 Plīnijs ir autors dažām no visagrīnākajām atsaucēm
ārpus Svētajiem Rakstiem, kas attiecas uz Tā Kunga
mielastu (Vēstules 10: 96).
[Kristiešiem] bija paradums sapulcēties kādā
noteiktā dienā pirms rītausmas, kad viņi
dziedāja pārpantos himnu Kristum tā, kā
kādam dievam… Pēc tam viņiem bija
paradums izklīst un tad atkal sanākt kopā, lai
piedalītos maltītē, bet maltītē ar parastu un
nevainīgu ēdienu.
Metode, ko Jūs esat izmantojis, mans mīļais
Plīnijs, izskatot to cilvēku prāvas, kas ir
apsūdzēti kā kristieši, ir ļoti pareiza…
Informāciju bez apsūdzētāja pierakstītā vārda
nedrīkst pieņemt kā pierādījumu pret kādu, jo
tas ieviestu ļoti bīstamu precedentu, kas
neatbilst šī laikmeta garam.
Imperatora Adriāna vēstule Āzijas
prokonsulam Minušijam Fundanam
Emporer Hadrian to Minucius Fundanus Asian Proconsul
 Tādēļ es nevēlos, lai šī lieta paietu secen bez
izmeklēšanas, lai šos cilvēkus novārdzinātu un
ziņotājiem tiktu dota izdevība uz ļaunu rīcību. Tāpēc
ja provincieši spēj skaidri pierādīt viņu apsūdzības pret
kristiešiem tribunāla priekšā, lai viņi darbojas tikai
šajā virzienā, bet nevadoties vienīgi no petīcijām un
izsaucieniem pret kristiešiem. Ja kāds celtu apsūdzību,
pareizāk būtu, ka Jūs to izmeklētu.
Imperators tālāk skaidroja
The Emperor Further Explained
 Ja kristieši tiktu atzīti par vainīgiem, tad viņus
vajadzētu sodīt «pēc nozieguma šaušalīguma». Ja
apsūdzētāji tikai cēla neslavu pret ticīgajiem, tad tos,
kuri kļūdaini cēla apsūdzības, bija jāsoda.
Babiloniešu Talmuds
The Babylonian Talmud
 Atzīmē Jēzus krustā sišanu Pashas svētku priekšvakarā
un piemina, ka viņš tika apsūdzēts pesteļošanā un
veicināja jūdu apostāzi (Sinedrijs 43).
Pashas svētku priekšvakarā Ješu tika pakārts.
Četrdesmit dienas pirms nāves soda
izpildīšanas, ziņotājs izgāja un sauca: «Viņu
nomētās ar akmeņiem, jo viņš piekopis
pesteļošanu un vilinājis Israēlu uz apostāzi.
Ikviens, kas var teikt kaut ko viņa labā, lai nāk
un aizstāv viņu.» Bet tā kā nekas netika uzrādīts
viņa labā, viņš tika pakārts Pashas svētku
priekšvakarā.
Iegravējums, kas atrasts Portugālē
An Inscription Found in Portugal
NERONI. CL. CAIS AUG. PONT. MAX.
OB PROVINC. LATRONIB
ET. HIS. QUI. NOVAM
GENERI. HUM SUPER
STITION. INCULCAB
PURGATAM.
Tulkojums
The Translation
NĒRONAM KLAUDIJAM CĒZARAM.
AUGUSTS, AUGSTAIS PRIESTERIS,
PAR TO, KA ATBRĪVOJA PROVINCI
NO LAUPĪTĀJIEM, UN TIEM,
KAS MĀCĪJA CILVĒCEI
JAUNU MĀŅTICĪBU.
Kopsavilkums
Summary
 Ir iespējams gandrīz pilnībā atveidot evaņģēliju




vēstījumus no avotiem ārpus Bībeles.
Jēzus tika saukts par Kristu (Josefs).
Jēzus nodarbojās ar pesteļošanu un veda Israēlu uz
jaunām mācībām, par ko viņu pakāra pie krusta Pashas
svētkos (Babiloniešu Talmuds).
Jēzus darbojās Jūdejā (Tacits).
Jēzus sekotāji ticēja, ka Jēzus ir Dievs un kā tādu arī
viņu pielūdza (Plīnijs Jaunākais).

similar documents