pptx

Report
VALODAS TEHNOLOĢIJU SPECSEMINĀRS
IEVADS VISPĀRĪGAJĀ
VALODNIECĪBĀ
Lauma Pretkalniņa
AILab
TĒMA


Vispārīgā valodniecība — valodniecības
apakšnozare, kurā pēta valodas būtību,
funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās
funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā,
valodas un domāšanas sakaru, valodu
uzbūves universālās iezīmes, klasificē
pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas
metodes un paņēmienus.
Tipoloģiskā valodniecība — valodniecības nozare,
kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības,
noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās
parādības un valodas universālijas un izstrādā
valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus.
http://termini.lza.lv/
MOTIVĀCIJA: ATZIŅAS

Dzimtā un dominējošā valoda ietekmē to, kā mēs
domājam:
nav tā, ka valoda mums dažas idejas padarītu
nepieejamas vispār,
 bet ir tā, ka dzimtās valodas īpatnību dēļ dažas idejas
un entīšu konceptuālo dalījumu veidi mums šķiet
daudz dabiskāki.


Cilvēks nejūt dzimtās valodas ietekmi uz
domāšanas procesu, ja tam īpaši nepievērš
uzmanību…

bet, ja Tu spēj identificēt un apšaubīt pieņēmumus,
ko rada Tava dzimtā valoda, Tu esi labāks
datorlingvists!
PIEMĒRI

Biezpiens
latviski — līdztiesīgs piena produkts pienam, sieram,
sviestam
 angliski (curd cheese / quark) — siera paveids


Modālie darbības vārdi
latviski — varēt, vajadzēt, spēt, utt. — «normāli»
darbības vārdi, pilna formu sistēma; dažiem darb.v. var
būt gan modāls, gan nemodāls lietojums — gribēt,
vēlēties,
 angliski — must, might, can, shall — nav pamatformas;
strikts dalījums


Čomska bezkonteksta gramatikas ir lingvistiskas
teorijas «blakusprodukts»

vai šādi modelēt teikumus ienāktu prātā latvietim,
krievam, francūzim?
VALODU UNIVERSĀLIJAS

Visu valodu lietotājiem ir līdzīgi runas orgāni un
smadzenes.

Hierarhiska organizācija
Daudznozīmība
Antropomorfie nosaukumi (lietu salīdzināšana ar cilvēku —

Šķīrums: darbības vārdi un nomeni (lietvārdi, īpašības vārdi,


pudeles kakls, galda kāja)
vietniekvārdi)

Galīgs skaņu skaits
Skaņu šķīrums: patskaņi un līdzskaņi
Līdzskaņu šķīrums: troksneņi (p, t, s) un skaneņi (l, m, n, r)
Vietniekvārdi
Šķīrums: 1., 2., 3. persona.

Šis nav izsmeļošs saraksts, bet diez ko specifiski nesanāk…




VISPĀRĪGAS ATZIŅAS

Valodas efektivitāte

minimālisms


redundanti elementi


elementu atkalizmantošana jaunās situācijās
Valoda ir mainīga


mazā meitene ir apsēdusies — dzimte 3 reizes
daudznozīmība


izteiksmes īsums, ilgtermiņā nav absolūtu sinonīmu utt.
lietojumi mainās, bet efektivitātes vajadzība paliek
Valoda glabājas kolektīvajā apziņā
neviens nezina visu valodu
 centieni mainīt valodu var neprognozējami neizdoties

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS

Cilvēka runas orgāniem ir ļoti plaša artikulācijas
telpa


Izšķirt visas nianses ir grūti, tāpēc cilvēki pielāgojas
klausīties tikai noteiktas diferenciālās pazīmes
Dažādās valodās diferenciālās pazīmes atšķiras
nav divu valodu ar vienādu skanisko struktūru
 apmēram 10–80 fonēmu


Diferenciālo pazīmju piemēri:
garšs/īss patskatnis — latviešu ir, krievu nav
 tonis —- latviešu nav, ķīniešu ir
 aspirācija — latviešu nav, angļu ir (bet nešķir vārda
nozīmi)

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS II
EKSTRĒMIE PIEMĒRI

Papua Jaungvinejā ir valoda ar 6 līdzskaņiem un
5 patskaņiem
(http://en.wikipedia.org/wiki/Rotokas_language)

Dienvidāfrikā ir valoda ar vismaz 87 līdzskaņiem
un 20 patskaņiem
(http://en.wikipedia.org/wiki/Taa_language)
Ir valodas ar skaņām, kuru veidošanai gaisu velk
uz iekšu, nevis pūš uz āru
 utt.

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS III

Starptautiskais
fonētiskais
alfabēts (IPA)
VALODU ATŠĶIRĪBA: RAKSTĪBU SISTĒMAS
Ir valodas, kas nepieraksta patskaņus (arābu,
ivrits)
 Rakstu sistēmas pamatelements var atbilst:





skaņai (valodas, kas lieto latīņu alfabēta
atvasinājumus),
zilbei (japāņu valoda — hiragana, katakana),
jēdzienam/vārdam (japāņu — kandži, ķīniešu)
Arī ne visas skaņu bāzētās rakstības balstās uz
latīņu alfabētu vai izmanto salīdzināmu
elementu skaitu


kirilicas atvasinājumi (bulgāru, krievu, reizēm
mongoļu)
grieķu
VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA

Dalījums pēc gramatisko nozīmju izteikšanas
veida

Sintētiskās valodas — ar afiksiem (piedēkļi,
priedēkļi, galotnes) — apsēdināts
Latviešu, krievu, čehu, somu


Analītiskās valodas — ar atsevišķiem vārdiem — ir
gājis
Angļu, vācu


Polisintētiskās valodas — visa teikuma jēga tiek izteikta ar
morfēmām, teikums ≈ vārds.
Daļa indiāņu, eskimosu un aborigēnu tautu valodu
Izolējošās valodas — nav morfēmu, visu izsaka ar
atsevišķiem vārdiem
Ķīniešu
Uzskata, ka tīru tipu nav.
VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA II

Dalījums pēc morfēmu savienošanas veida
Fleksīvas valodas — morfēmu robežas izplūdušas,
multifunkcionālas morfēmas
Gandrīz visas indoeiropiešu valodas
 Aglutinatīvas valodas — skaidri nosakāmas morfēmu
robežas, katram afiksam tikai viena gramatiskā
nozīme
Somugru, japāņu, armēņu, persiešu

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SINTAKSE

Vārdu secības brīvums


Neitrālā vārdu secība







saistīts ar morfoloģijas īpatnībām
Latviešu valodai ir viena no visbrīvākajām secībām
S — teikuma priekšmets, V — izteicējs, O —
papildinātājs
SOV (japāņu, latīņu, tamilu, basku)
SVO (latviešu, angļu, ķīniešu, svahilu)
VSO (arābu, havajiešu, īru)
VOS
OSV
OVS
Un citi…

artikulu lietojums
VALODU ATŠĶIRĪBAS: DAŽĀDI
Ir valoda, kurā ir ap 20 dažādām dzimtēm
(nomenu grupas).
 Ir valoda, kurā ir vairāk kā 40 lietvārdu
locījumu.
 Ir valoda, kurā ir divi gramatiskie laiki:

«tagadne» — tam, kas jau ir noticis un tam, kas
notiek šobrīd
 «nākotne» — tam, kas vēl notiks, kā arī sapņiem un
domām

VALODU ATŠĶIRĪBAS: TĀLĀKIE LĪMEŅI
Tā pat kā morfoloģija ir ļoti dažāda, arī jaunu
vārdu darināšanas iespējas ļoti atšķiras.
 Valodās ir dažāda apjoma vārdu krājumi



piemēram, valodās, ko nelieto zinātniskām
publikācijām, zinātniskā stila izteiksmes līdzekļu
nav
Valodās dažādi nodala jēdzienu robežas





Vārdi, kam nav tiešu tulkojumu vai kam dažādām
nozīmēm ir dažādi tulkojumi
Ir valoda, kurā ir tikai trīs krāsu nosaukumi
Ir valodas, kurās lietvārdam ir gramatiskais laiks
Japāņu valodā ir dažādi skaitļa vārdi atkarībā no
skaitāmajiem objektiem
Latviski — domāt, norvēģiski — (a) ticēt
nepārbaudāmai lietai, (b) ticēt pārbaudāmai lietai, (c)
PALDIES!
Jautājumi?
 Secinājumi?


similar documents