Skatīt prezentāciju nr.2-2

Report
Zaļā būvniecība – resursus saudzējošas
un ilgtspējīgas ēku attīstības iespēja
Inženieris
Helmuts Jēgers
(Helmut Jäger)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Zaļā būvniecība – Diskusija – Apziņas
veidošana – Pārmaiņu process
•
Atbildīga apiešanās ar dabu, videi draudzīga, resursus un klimatu
saudzējoša elektroapgāde un pietiekoša piekļuve tīram dzeramajam
ūdenim
•
Ēku sektors patērē ne tikai 30 līdz 40% pasaules energoresursu, bet arī
40 līdz 50% mūsu rīcībā esošo planētas izejmateriālu un arī lielu daļu
pasaules ūdens resursu
•
„Green Building Label“ ir detalizēta vadlīnija, kas veltīta ne tikai visām
nepieciešamajām ilgtspējības tēmām, bet arī caurskatāmi un izmērāmi
parāda realizāciju būvniecības procesā
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ilgtspējīgas ēku novērtēšanas
sertifikātu džungļi
•
BREEAM
Lielbritānija 1990
Būvniecības pētniecības iestādes Vides novērtēšanas metode
(Building Research Establishment´s Environmental Assessment Method)
•
Zaļās būvniecības padome
(Green Building Council)
•
iiSBE
•
“ Zaļās būvniecības izaicinājums” (“Green Building Challenge”), tagad
“ Ilgtspējīgas būvniecības izaicinājums” (“Sustainable Building Challenge”)
•
•
ASV 1993
1998
Starptautiska iniciatīva ilgtspējīgi izveidotai videi
(International Initiative for a Sustainable Built Environment)
Pasaules Zaļās būvniecības padome
(World Green Building Council)
Toronto 1999
Mērķis ir uzlabot ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju tā, lai nodrošinātu videi draudzīgu un
veselīgu dzīves telpu sociāli atbildīgai labklājīgai sabiedrībai, kā arī paaugstinātu tās dzīves kvalitāti.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
BREEAM – BRE´s vides novērtēšanas
metode
(BREEAM – BRE´s Environmental
Assessment Method)
1990 – BRE (Būvniecības pētniecības iestāde - Building Research
Establishment ) Lielbritānijā
Dzīvojamo ēku kompleksi, biroju ēkas, ražošanas ēkas, skolas, veselības
aprūpes iestādes, cietumi, viesnīcas, tirdzniecības ēkas, ģimenes mājas,
dzīvojamo ēku sanācija, laboratorijas un brīvā laika pavadīšanas centri
„Good“ (Labi), „Very Good“ (Ļoti labi), „Excellent“ (Teicami) un
„Outstanding“ (Izcili)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
REEAM – BRE´s vides novērtēšanas
metode
BREEAM – BRE´s Environmental
Assessment Method
Atkarībā no izmantošanas veida tiek sastādīti kritēriji:








Management (Procesi projektēšanā und būvniecībā)
Health & Well-being (Veselība un komforts)
Energy (Nepieciešamā enerģija izmantošanas laikā)
Transport (Infrastruktūra ēkā un pie tās)
Water (Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā)
Materials (izmantotie būvmateriāli)
Land Use (Dabas telpas izmantošana)
Pollution (Kaitīgo vielu emisijas izmantošanas laikā)
70% kritēriju ir nepieciešami augstākajam novērtējumam
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
LEED - Vadība vides & enerģijas
projektos
(LEED – Leadership in Environmental &
Energy Design)
LEED sistēma sākta 1993.gadā ASV.
USGBC (US Green Building Council – ASV Zaļās būvniecības padomes)
LEED sistēma ir pasaulē visizplatītākā sertifikācijas sistēma.
Nostiprināta apziņa par ilgtspējīgas būvniecības tēmām
Tiek pierādīta amerikāņu vadlīniju un normu ievērošana
Klasifikācija „Sertificēts“, „Sudrabs“, „Zelts“ und „Platīns“.
Zelts - 55% punktu, Platīns - 73%
Tas nozīmē, ka, lai iegūtu augstu novērtējumu, nav nepieciešams apskatīt
visas tēmas.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
LEED - Vadība vides & enerģijas
projektos
(LEED – Leadership in Environmental &
Energy Design)
„ LEED Jaunā būvniecība un nozīmīga renovācija” (“LEED New Construction
and Major Renovation“ ) atsevišķie kritēriji ir iedalīti piecās kategorijās:
 Sustainable Sites (Vieta un ārējā telpa)
 Water Efficiency (Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā)
 Energy & Atmosphere (Nepieciešamais enerģijas daudzums izmantošanas
laikā)
 Materials & Resources (izmantotie būvniecības materiāli)
 Indoor Environmental Quality (Veselība un komforts)
 Innovation & Design Process (Specifika un LEED AP)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Specifika un LEED (AP)
Vieta un ārējā telpa
Nepieciešamais ūdens
daudzums izmantošanas laikā
Nepieciešamā enerģija
izmantošanas laikā
LEED
Izmantotie būvmateriāli
Veselība un komforts
Procesi projektēšanā un būvniecībā
Veselība un komforts
BREEM
Nepieciešamā enerģija izmant. laikā
Infrastruktūra ēkā un pie tās
Nepieciešamais ūdens daudzums
izmantošanas laikā
Izmantotie būvmateriāli
Dabas telpas izmantošana
Kaitīgo vielu emisijas izmantošanas
laikā
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
DGNB - Vācijas kvalitātes zīme
ilgtspējīgai būvniecībai
Vācijas Federālās satiksmes, būvniecības un pilsētu attīstības ministrijas
sadarbība ar Vācijas Ilgtspējīgās būvniecības savienību (DGNB)
2001.gada vadlīnijas “Ilgtspējīgai būvniecībai” un pastāvošo novērtēšanas
sistēmu analīze.
Ilgtspējības trīs pīlāri – Dzīves cikla vērtēšana – ekoloģiskās sekas
Novērtēšanas sistēma federālo ēku ilgtspējīgai būvniecībai (BNB)
DGNB – Sistēmas varianti biroju ēku, tirdzniecības ēku, ražošanas ēku, viesnīcu,
izglītības iestāžu būvniecībai, biroju sanācijai un dzīvojamo ēku būvniecībai
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
DGNB - Vācijas kvalitātes zīme
ilgtspējīgai būvniecībai
Ekoloģiskā
kvalitāte
Sociokulturālā
un funkcionālā
kvalitāte
Ekonomiskā
kvalitāte
Tehniskā kvalitāte
Procesu kvalitāte
 Ekoloģiskā kvalitāte: Ietekme uz lokālo
un globālo vidi, resursu izmantošana
 Ekonomiskā kvalitāte: Dzīves cikla
izmaksas un vērtību stabilitāte
 Sociālā kvalitāte: Veselība un
komforts, funkcionalitāte un dizains
 Tehniskā kvalitāte
 Procesu kvalitāte: Projektēšana,
būvniecība, ekspluatācija
 Atrašanās vietas kvalitāte
Vietas kvalitāte
Izpildes pakāpe
Atzīme
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Sertifikāts
ES Zaļās būvniecības programma
(EU Green Building Program)
Zaļā būvniecība (Green Building) ir Eiropas Savienības brīvprātīga
programma, kas orientēta uz nedzīvojamām ēkām
Vācijas Enerģijas aģentūras (dena) radīta enerģijas pase
Austrijā uzraudzību veic Austrijas Enerģijas aģentūra (Austrian Energy
Agency)
Mērķis – palielināt investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijās
pakalpojumu sfērā
Izmantojot mērķtiecīgu informāciju, darbu ar sabiedrību un tirgus dalībnieku /
dalībnieču jūtīguma paaugstināšanu saimnieciski jārealizē esošie
efektivitātes potenciāli un pastiprināti jāizmanto zināmās tehnoloģijas
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Nepieciešamās primārās enerģijas
salīdzinājums
Primārā enerģija %
Nepieciešamā primārā enerģija / izmantošanas fāze
EnEV 2007
DGNB mērķa lielums
LEED mērķa lielums* BREEAM mērķa lielums** ES GB mērķa lielums
Apkure, dzesēšana, vēdināšana, apgaismojums
*LEED nosaka nepieciešamās enerģijas aprēķinu, izmantojot ēkas simulāciju
**BREEAM piešķir augstāko punktu skaitu par okWh/m2a
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Starptautisko zaļās būvniecības novērtēšanas
sistēmu salīdzinājums
(Green Building Labels)
Ūdens
Reģionālās vērtības
Atkritumi
Inovācijas
plānošanas procesā
Transports
Ūdenssaimniecība
Nepiec.platība &
ekoloģija
Piesārņojums
Menedžments
Materiāli &
Resursi
Iekštelpu kvalitāte
Materiāli
Ilgtspējīga ainavas
plānošana
Veselība & komforts
Enerģija &
atmosfēra
Enerģija
Att. 2: Starptautisko novērtēšanas sistēmu salīdzinājums – kritēriju grupas un rādītāji
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Procesi
Tehnika
Sociokulturālie
& funkcionālie
aspekti
Ekonomija
Ekoloģija
TQB - Total Quality Building
Total Quality Building (TQB)
2001
2009.gadā nodibināta Austrijas Ilgtspējīgas būvniecības savienība (ÖGNB)
un vispārējās kvalitātes sistēma (TQSystem) tiek apvienota ar IBO
(Austrijas Būvniecības un ekoloģijas institūta) ekopasi .
Novērtēšanas kategorijas:
•
•
•
•
•
Atrašanās vieta un aprīkojums,
Saimnieciskums un tehniskā kvalitāte,
Enerģija un apgāde,
Veselība un komforts
Resursu efektivitāte
Novērtēšana notiek, izmantojot punktu sistēmu, pie tam katrai kategorijai tiek
piešķirta vienāda nozīme gala rezultāta noteikšanā.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
ÖGNI - Austrijas Ilgtspējīgas nekustamo
īpašumu saimniecības savienība
DGNB (Vācijas Ilgtspējīgas būvniecības savienība)/BNB (Ilgtspējīgas
būvniecības novērtēšanas sistēma) sistēmu adaptācija Austrijā
kopš 2009.gada
“Labels” izveide par Eiropas sertifikācijas sistēmu
Austrijas priekšrakstiem un normām pielāgota versija
Sertificē:
• Biroju ēkas
• Tirdzniecības ēkas
• Izglītības ēkas
• Ražošanas ēkas
• Viesnīcas
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
klimats:aktīvs (klima:aktiv)
Federālās Lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības un vides
ministrijas klimata aizsardzības iniciatīvas ietvaros tika izveidots ēku standarts
klima:aktiv (klimats:aktīvs).
klima:aktiv ir pašdeklarēšanās sistēma ar uzsvaru uz klimatu saudzējošu un
energoefektīvu būvniecības veidu.
savienojama ar TQB und DGNB
Punktu sistēma ar līdz 1000 punktiem , nepieciešamajiem- un papildus kritērijiem
Plānošana un realizācija, enerģija un apgāde, būvmateriāli un konstrukcija,
kā arī komforts un telpu gaisa kvalitāte
Kopš 2010.gada dzīvojamo ēku jaunbūvēm tiek piešķirtas zelta, sudraba un
bronzas kvalitātes pakāpes, pie tam tikai pasīvā māja var iegūt augstāko
novērtējumu
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
klimats: aktīvs (klima:aktiv)
PLĀNOŠANA +REALIZĀCIJA
Plānošana
Gaisa blīvums
Monitorings
Punkti
LIETDERĪGĀ ENERĢIJA
Apkures siltums
Izmantojamais aukstums
Primārā enerģija
Vēdināšanas iekārta
Saules panelis
BŪVES EKOLOĢIJA
Izvairīšanās no plastikāta
Ekoloģiskais indekss (OI3)
Atkritumu sav.un pārstr. indik.
Sertificēti produkti
KOMFORTS & VESELĪBA
Vasaras noderīgums
Vēdināšanas komforts
Gaisa kvalitātes mērījums
KOPĀ
(Att. 3: klima:aktiv rezultāti, pasīvās mājas sertifikācija Austrijas mājai Vankuverā 2010.g.
Iegūtais kopējais punktu skaits 983 punkti (1.000 punkti, veicot gaisa kvalitātes mērījumus) (© BOKU Wien)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Austrijas novērtēšanas sistēmu
salīdzinājums
Komforts &
telpu gaisa
kvalitāte
Vieta &
aprīkojums
Procesi
Saimniecība &
Tehniskā kvalitāte
Tehnika
Enerģija &
apgāde
Sociokulturālie &
funkcionālie
aspekti
Plānošana &
realizācija
Būvmateriāli &
Konstrukcijas
Enerģija &
Apgāde
Veselība &
komforts
Ekonomija
Resursu efektivitāte
Ekoloģija
Att. 4: Austrijas novērtēšanas sistēmu salīdzinājums – kritēriju grupas un svērtie rezultāti
(© BOKU Wien)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Kopsavilkums – Ēku novērtēšana
Nacionālajā un starptautiskajā līmenī ēku novērtēšanas sistēmas un
metodes pastāvīgi tiek pilnveidotas.
Augošā apziņa un jūtīgums saistībā ar vienotu, integrālu un ilgtspējīgu
būvniecības veidu, kā arī to radītais mārketinga efekts pastiprinās
tendenci būvēt ilgtspējīgas ēkas.
Bet ēku sertifikācija ir saistīta arī ar patēriņu un līdz ar to arī ar izdevumiem.
Šie izdevumi lielākoties izlīdzinās, pateicoties zemajām dzīves cikla
izmaksām ēkas augstākas kvalitātes dēļ, jo nekustamo īpašumu tirgus
šos izdevumus šobrīd vēl nesedz.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Eiropas Savienības vēstnesis
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011
( 2011. gada 9. marts ),
ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EPD
PCR
Ziel
Environmental
Product Declarations
Vides
produktu deklarācijas
Product category
regulation
Produktu
kategorijas
noteikšana
Starptautiski
atzīta
datu bāze
Internationale
anerkannt
Datenbank
LEDD BREEAM
PROJEKTSDGNB TQB
Izdevums: 2011-07-01
Būvju ilgtspējība –
Vides deklarācijas produktiem - Pamatnoteikumi
būvniecības produktu kategorijai
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PROJEKTS
Izdevums: 2011-07-01
Būvju ilgtspējība –
Vides deklarācijas produktiem - Pamatnoteikumi
būvniecības produktu kategorijai
Produktu kategorijas noteikumi ekobilancei
Produktu kategorija
Dzīves ceļa stadijas un to ietveramie informācijas moduļi
Vispārējais
A1-A3, ražošanas stadija, informācijas moduļi
A4-A5, ēkas celšanas stadija, informācijas moduļi
B1-B5, izmantošanas stadija, informācijas moduļi, kas attiecas uz būvniecības substanci
B6-B7, izmantošanas stadija, informācijas moduļi, kas attiecas uz ēkas ekspluatāciju
C1-C4, atkritumu savākšanas un pārstrādes stadija, informācijas moduļi
D, kredīti un apgrūtinājumi ārpus sistēmas robežām, informācijas moduļi
Aprēķinu noteikumi ekobilancei
Funkcionālā vienība
Deklarētā vienība
Norādītais izmantošanas ilgums (RSL)
Sistēmas robežas
Kritēriji, lai neņemtu vērā ieguldījumus un iznākumu
Datu izvēle
Datu kvalitātes prasības
Scenāriju attīstīšana produktu līmenī
Vienības
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Palīgmateriāli iebūvēšanai (specifikācija
atbilstoši materiāliem)
Tabula 4 – Parametri resursu izmantošanas aprakstam
Tabula 8 – Produkta iebūvēšana ēkā
Parametrs
Palīgmateriāli iebūvēšanai (specifikācija
atbilstoši materiāliem)
Mēr. lielums, izteikts funkcion./ deklar. vien.
kg vai citas vienības
Saldūdens resursu izmantošana
Citu resursu izmantošana
Enerģijas nesēja vai tīkla (reģionāls
sajaukums) un patēriņa iebūvēšanas procesā
apraksts
Materiālu zaudējumi būvobjektā pirms
atkritumu apstrādes, radušies produkta
(specifikācija atbilst.materiāliem) iebūv.rezult.
Materiālu (specifikācija atbilst. materiāliem)
atlikumi atkritumu apstrādes rezultātā
būvobjektā, piem., savākšana otrreizējai
izejvielu pārstrādei, enerģijas atgūšanai, kā arī
likvidēšanai (specifik. atb.pārstrādes metodei)
Tiešās emisijas apkārtnes gaisā, augsnē un
ūdenī
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Tabula 11 – Enerģijas un ūdens izmantošana
Tabula 12 – Atkritumu savākšana un pārstrāde
Parametrs
Mērāmais lielums, izteikts funkcionās / deklarētās vienībās
Savākšanas metodes,
specif. atkarībā no veida
kg, dalītā savākšana
Atdošanas atpakaļ
metodes, specifikācija
atkarībā no veida
kg, atkārtotai izmantošanai
Deponēšana, specifikācija
atkarībā no veida
kg, produkts vai materiāls deponēšanai
Pieņēmumi scenāriju
attīstībai (piem.,
transportam)
atbilstošas vienības
kg, jaukta būvgružu savākšana
kg, otrreizējai izejvielu pārstrādei
kg, enerģijas atgūšanai
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PCR izstrādāšana
Produkta kategorijas noteikumi
(Product category regulation)
•
24 kritēriju novērtēšana un izsvēršana atbilstoši EN 15804
•
Sistēmas robežas noteikšana
•
•
•
•
Otrreizējā izejvielu pārstrāde
Transports
Ēkas atrašanās vietas novērtējums
Arhitektoniskais vērtējums
•
•
Starptautiskā saskaņošana
Publiskā datu bāze Austrijas Standartu institūtā (ONORM)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
EPD Vides produktu deklarācijas
(EPD Environmental Product Declarations)
Vides produktu deklarācijas
sniedz datus par produktu īpašībām. Tās iever definētu pamatdatu
kopumu, kas balstīts uz ekobilancēm un atspoguļo būvmateriālu
ražošanas potenciālo ieguldījumu ietekmē uz vidi kā piem., globālo
sasilšanu vai ūdeņu un augsnes skābumu. Līdz ar to vides produktu
deklarācijas ir svarīgs pamats ēku un būvizstrādājumu ilgtspējības
novērtēšanai nākotnē.
EPD tiek izstrādātas uz PCR bāzes
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PCR Produktu kategorijas noteikumi
(PCR P r o d u c t C a t e g o r y R u l e)
Tehniskie produktu dati, izejvielas, ražošana, apstrāde,
Izejvielu pieejamība
Resursi, rezerves, otrreizējā izejvielu pārstrādes vai sekundārie
materiāli
Enerģija
neatjaunojamā, atjaunojamā, sekundārās degvielas
Ietekmes novērtēšana
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP)
Skābuma palielināšanas potenciāls (AP)
Pārmērīga mēslojuma potenciāls (NP)
Ozona veidošanās tuvu zemei potenciāls (POCP)
Izskalošanas iespējas, radioaktivitāte,
VOC emisijas (Volatile Organic Components)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Globālās sasilšanas potenciāls GWP
(Global Warming Potential)
Pie vielām, kas biežāk ietekmē globālo sasilšanu, kā nosacīti
vadošā viela tiek noteikts oglekļa dioksīds (CO2), parametrs globālās
sasilšanas potenciāla formā GWP (Global Warming Potential).
Šis globālās sasilšanas potenciāls apraksta vielas ieguldījumu
globālajā sasilšanā , nosacīti vienāda daudzuma oglekļa dioksīda
radīšanā
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Skābju veidošanās potenciāls AP
(Acidification Potential).
Skābju ietekme galvenokārt rodas no slāpekļa oksīda (NOx) un sēra
dioksīda (SO2) gāzu un citu gaisa sastāvdaļu, kā piem., OH radikāļa,
savstarpējas iedarbības. Tas, cik lielā mērā komponentei piemīt
tendence radīt skābes, ir skābju veidošanās potenciāls AP
(Acidification Potential). Par katru skābi veidojošu vielu tiek norādīts
sēra dioksīda skābes veidošanas potenciāls.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Primārās enerģijas saturs (PEI)
“Primārās enerģijas saturu” aprēķina no visu to
enerģētisko resursu augšējās siltumspējas, kuri tika
izmantoti produkta ražošanas ķēdē. Vienība: MJ
Primārā
enerģija
Lietderīgā
enerģija
Gala
enerģija
Zaudējumi
Zaudējumi
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PEI e, PEI ne Primārās enerģijas saturs
Ar primārās enerģijas saturu apzīmē produkta ražošanai vai pakalpojuma
sniegšanai nepieciešamo enerģētisko resursu patēriņu. Tas tiek norādīts
sadalīti pa atjaunojamiem un neatjaunojamiem enerģijas nesējiem.
Neatjaunojamie enerģijas nesēji ir nafta, dabas gāze, brūnogles un
akmeņogles, kā arī urāns. Pie atjaunojamiem enerģijas nesējiem pieskaitāmi
kokmateriāli, ūdens enerģija, saules enerģija un vēja enerģija.
Primārās enerģijas saturu, neatjaunojamo (REI ne), aprēķina no visu
neatjaunojamo enerģētisko resursu augšējās siltumspējas, primārās
enerģijas saturu, atjaunojamo (PEI e), atbilstoši no atjaunojamajiem
enerģētiskajiem resursiem, kuri tika izmantoti produkta ražošanas procesā.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Eitrofikācijas potenciāls EP
EP
Eitrofikācijas potenciālā EP tiek norādīts vielas, kas satur slāpekli
vai fosforu, ieguldījums biomasas ražošanā.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
POCP - Fotooksidanti
POCP
Fotooksidanti ir veselībai kaitīgu, ātri reaģējošu gāzu maisījums,
kuras veidojas saules iedarbībā uz antropogēnām emisijām (it
īpaši uz slāpekļa oksīda savienojumiem un ogļūdeņradi no
izplūdes gāzēm). Pie tam ozons ir svarīgākais šīs fotoķīmiskās
reakcijas produkts.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
www.gips.de
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ģipša produkti
Vides produktu deklarācija
Ekobilances rezultāti
Izvērtēšanas lielumi vienībās uz kg
Ģipša plāksnes
Primarā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
Ģipša plāksnes, impregnētas
Ģipša plāksnes – ugunsdrošās plāksnes
Ģipša plāksnes – perforētās plāksnes
Ģipša plāksnes – sausais grīdas segums
Ģipša šķiedru plāksnes
Specifiskās radioaktivitātes mērījumu rādītāji
www.gips.de
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
www.gips.de
Ekobilances rezultāti
Izvērtēšanas lielumi vienībās uz kg
Ģipša plāksnes
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
Ģipša plāksnes, impregnētas
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
Ģipša plāksnes – ugunsdzrošās plāksnes
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
www.gips.de
Ģipša plāksnes – perforētās plāksnes
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
Ģipša plāksnes – sausais grīdas segums
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
Ģipša šķiedru plāksnes
Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Primārās enerģijas patēriņš
Globālās sasilšanas potenciāls
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
5. Ietekme uz telpu gaisa kvalitāti
Produktu sastāvs nerada veselības apdraudējumu izmantošanas
laikā. Ražotājs uzrādīja apjomīgas Rozenheimas Būvniecības
bioloģijas institūta laboratorijas analīzes [IBR 2006].
Cita starpā, tika analizēts sekojošais:
- Radioaktivitāte
- VOC
- Metāli / smagie metāli
- Formaldehīds
- Smalkie putekļi
Pamatojoties uz iesniegtajiem izpētes rezultātiem, toksikoloģiska
ietekme uz labsajūtu nav gaidāma.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PĒCIZMANTOŠANAS FĀZE
Ģipša būvmateriālus var sagatavot tam speciāli
paredzētās otrreizējās izejvielu pārstrādes iekārtās, kas
ražo ģipsi, kas ir piemērots atkārtotai izmantošanai ģipša
produktu ražošanā.
Sagatavošana ietver kartona (ja tāds ir), kā arī citu
montāžas vai savākšanas laikā radušos lieko materiālu
atdalīšanu un savākšanu no ģipša atkritumiem, kas
savākti pa veidiem pēc būvniecības vai nojaukšanas
darbiem.
Ar to konkrēti saprot, piem., plākšņu atgriezumus
jaunbūvēs, demontētās plāksnes ēkas renovācijā vai
noņemtās plāksnes pirms ēkas nojaukšanas.
Saistībā ar pulverveida ģipša produktiem pa veidiem
savāktie ģipša atkritumi parasti ir vairs neizmantotais
konteineru satura atlikums vai maisi ar atlikušo saturu.
Uz atkritumiem saskaņā ar atkritumu sarakstu attiecas
170802 Būvmateriāli uz ģipša bāzes kategorijā
Būvniecības un nojaukšanas atkritumi
Ģipša atkritumu sagatavošana
Primarā enerģija, neatjaunojamā (MJ)
Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ)
Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.)
Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.)
Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.)
Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.)
Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.)
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
VOC Mērījums
Vienkāršota metode IBR
Sakarsēt materiālu paraugus, mērīt izplūstošās gāzes
Virsmas mērījums
„Vāks un gaisa nosūce“
Momentu salīdzināšanas mērījumi
Emisijas pārbaudes kameras metode saskaņā ar ISO 16000-6
Klimata kamera 28 dienas
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
EMISIJAS IZPĒTE
SASKAŅĀ AR DIN EN ISO 1 6000-9/-11
TV0C NO ĢIPŠA PLĀKSNĒM
FORMALDEHĪDS NO ĢIPŠA PLĀKSNĒM
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Produktu pārbaude
Sertifikācija
Kvalitātes nodrošināšana
1. Emisijas analīzes:
Gaistoši organiski savienojumi (VOC)
Formaldehīds un acetaldehīds
2. Smaku pārbaude
3. Sastāva vielu analīzes:
Halogēnorganiskie savienojumi (AOX / EOX)*
Metāli / metaloīdi
Phthalate
4 Kopējais novērtējums
Produkta Knauf ugunsdrošā impregnētā plāksne laboratoriskā
izpēte tika sekmīgi pabeigta.
Vadlīnijas 1002 “Ģipša plāksnes” (2010.gada septembris)
natureplus robežlielumi tiek ievēroti.
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ekspertīzes novērtējums
Produktam Knauf ugunsdrošā impregnētā plāksne tika veiktas
natureplus vadlīnijā 1002 “Ģipša plāksnes” (2010.gada septembris)
pieprasītās laboratoriskās pārbaudes.
Pārbaudes ziņojumā dokumentētie rezultāti tika novērtēti sekojoši.
Smaku pārbaude
Emisijas analīze
Sastāva vielu analīze
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Analizēto gaistošo organisko savienojumu saraksts
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Formaldehīds
• Formaldehīds tiek klasificēts kā gļotādu kairinošs, jūtīgumu radošs, ilgu laiku
kā “iespējams, vēzi izraisošs” (K 3)
• Formaldehīda noteikumi (1990) attiecībā uz kokmateriāliem:
Ierobežojums 0,1 ppm pie pārbaudes telpas nosacījumiem
• 2004.gadā IARC (Starptautiskā vēža izpētes aģentūra - International Agency
for Research on Cancer ) klasificē kā viennozīmīgu cilvēku kancerogēnu
(pietiekami pierādīts, ka formaldehīds izraisa nazofaringeālu vēzi - sufficient
evidence that formaldehyde causes nasopharyngeal cancer in humans)
• Federālais Risku pētniecības institūts: Slieksnis atbilstoši 0,1 ppm turpina
pastāvēt („safe level“ – drošs līmenis)
• natureplus prasības kokmateriāliem: 0,03 vai 0,05 ppm
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Knauf ģipškartona montāžas plāksne
Uzskaitē kopš: 11.12.2009.
Materialitāte: ģipškartona plāksnes
Kritēriju izpilde
Nepieciešamais siltums un siltumapgāde
Nepieciešamais apkures siltums
Materiālu izvēle, būvmateriāli
Ilgtspējīga ģipša ieguve
Produkti bez metāla savienojumiem
Izvairīšanās no APEO
Izvairīšanās no plastikāta virs 3 M.-% minerālos produktos
Makulatūras izmantošana (min. 85%)
Sertificēti ekoloģiskie produkti
8. 1. Izvairīšanās no PVC
Iepakojums bez PVC
Konstrukcijas un ēka (Ekoindekss 3)
Ēkas termiskā apšuvuma ekoindekss 3
Iekštelpas
Izvairīšanās no radioaktīvā pašizstarojuma
Produkts izpilda kritēriju
Produkts neizpilda kritēriju vai nav pieejami atbilstoši pierādījumi
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Rādītāji
Būvfizikālie rādītāji
Rādītājs
Vienība
Orient.rādīt.
Faktiskais rādīt.
Atšķirība
Spec.siltumvadāmība (λ)
Pretestība tvaika caurplūdei (μ)
Spec.siltuma kapacitāte (c)
Biezums
Būvniecības ēkoloģiskie rādītāji
Rādītājs
Vienība
Orient.rādīt.
Faktiskais rādīt.
Atšķirība
PEI, neatjaunojamā
GWP100
AP
Ražotājs
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Pēc LEED un DGNB kritērijiem novērtēto produktu 1.datu banka
Knauf produkti izpilda LEED un DGNB kritērijus
19.09.2011. Knauf produktus un sistēmas sausajai būvei, apmetumu un
grīdas atradīsiet arī produktu datu bankā www.greenbuildingproducts.eu.
uzskaitītie produkti un sistēmas, ka piem., ģipša plāksnes, metāla balstu
sienas vai plākšņu griesti Knauf Gips KG palīdzēs iegūt punktus LEED un
DGNB sistēmā. Tādā veidā Knauf sniedz atbalstu saviem klientiem sekmīgā
ēku sertifikācijā atbilstoši LEED un DGNB. Turklāt Knauf caurskatāmā formā
sagatavo sertifikācijai nepieciešamo informāciju. Produktu datu bankā
www.greenbuildingproducts.eu atradīsiet standartizētas LEED un DGNB
deklarācijas lejupielādei.
Uz vidi attiecināma piedavātāju deklarācija
saskaņā ar EN ISO 14021
Skaņu izolējoša plāksne GKF
vislabākajai skaņas izolācijai
sausajā būvē
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Filips Kaufmans (Philipp Kaufmann)
Ādolfs Merls (Adolf Merl)
ÖGNI Dibinātāju diena 2011 STRABAG Donau-City-Straße
DGNB sertifikātu piešķiršana
ÖGNI auditoru dokumenta izsniegšana
EPD Kongress Šēnbrunnas pilī
Kādam nolūkam nepieciešamas vides produktu deklarācijas? (Environmental Product
Declaration, EPD)
EN 15804 – Rīcības nepieciešamība būvmateriālu ražotājiem
EPD un ēku novērtēšana atbilstoši ÖGNI / DGNB
Simpozijs par veselīgu sanāciju
Ilgtspējība specializētajā tirdzniecības centrā
ÖGNI ilgtspējīgas būvniecības kvalitātes zīme
Būvdarbu pasūtītāju kongress
Blue Buildings sertifikācija ēkām
Real Vienna nekustamo īpašumu gadatirgus
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)
Pielietošanas tehnika
Koka un viegla tipa ēku celtniecības sistēmas attīstība
[email protected]
+43 664 3831151
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

similar documents