priekšlikumi

Report
Latvijas Universitātes 72.zinātniskā konference
Iedzīvotāju attīstība un demogrāfiskās politikas izaicinājumi
Uz pamatotu sociālekonomisku
analīzi balstīta dzimstību un bērnu
labklājību veicinoša sociālā
politika
Labklājības ministrija
2014.gada 12.februāris
Demogrāfiskā politika (population policy) var būt definēta kā speciāli modificēta institucionālā
un politisko programmu bāze, kuras ietvaros valsts tieši un netieši ietekmē vēlamās
demografiskās izmaiņas sabiedrībā un tās atražošanās struktūrās. Šīs politikas mērķi ir
kompleksi un orientēti gan uz kvantitatīviem rādītājiem (dzimstības, mirstības, imigrācijas līmenis,
ģeografiskā mobilitāte), gan kvalitatīviem rādītājiem (vecumstruktūras izmaiņas, novecošanās
politika, veselības, nodarbinātības, izglītības un sociālās aizsardzības aspekti). Demografiskā
politika ir visaptveroša, jo tajā ietilpst visas sociālās programmas, kas ietekmē demogrāfiskos
mainīgos. Tās formāts atkarīgs ne tikai no sabiedrības sociālekonomiskās attīstības, bet arī
vertīborientācijas un politiskās kultūras*
Dzimstību veicinošas politikas (pronatalist policy) ietvars ir saistīts ar dažādu publisko politiku
īstenošanu nolūkā veicināt iedzīvotāju skaita pieaugumu, iekļaujot virkni savstarpēji saskaņotu
pasākumu, kas ietekmē bērnu plānošanu individuālajā un ģimenes līmenī, laulību noturību, bērnu
piedzimšanu un kopšanu, bērnu un māšu veselību, ģimenes un darba dzīves saskaņošanu,
vecāku nodarbinātību un sociālo aizsardzību**
Ģimenes politika ir sociālās politikas atsevišķā priekšmetiskā joma, kas fundamentāli orientēta
uz ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību un saistīta ar virkni publisko politiku īstenošanu, kuru
mērķis veicināt ģimeņu veidošanu un attīstību, nodrošinot ģimenēm pietiekamus ienākumus,
nodarbinātības apstākļus un publiskos pakalpojumus. Ģimenes politikai nav izsmeļošās
definīcijas un tā pārsvarā reducējama uz:
• ģimeniskās kompozīcijas veidošanu (laulību, dzimstības, adopcijas, aizbildņu un audžģimeņu
prezentācijā uzmanība pārsvarā pievērsta
politika)
dzimstību
veicinošās
un ģimenes
• atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem (pabalsti,
pakalpojumi
unpolitikas
nodarbinātība)
politikas
un ietekmju
• bērnu attīstību (izglītība, veselība, sociālā drošība un
tiesībuintervenču
aizsardzība)
• ģimenes aprūpes attīstību***
mijiedarbībai attiecībā uz ģimenes
* Paul Demeny, Population and Development Review, Vol. 14, No. 3 (Sep., 1988)
**2006, The Johns Hopkins University and W. Henry Mosley.A.
*** Eshleman, R. (1991). The family: An introduction. Boston: Allyn & Bacon.
plānošanu un ģimeņu ar bērniem
labklājību
2
Politikas instrumenti, kas veicina dzimstību un bērnu labklājību
tieši jeb ar rezultātiem skaidri verificējami instrumenti
• nodokļu atvieglojumi, reimigrācijas pasākumi, mājokļa un pabalstu
politika
netieši instrumenti ar mazāk skaidru struktūru un rezultātiem
• sieviešu izglītības un nodarbinātības līmeņa vecināšana, bērnu aprūpes
pakalpojumu pieejamība, ģimenēm ar bērniem labvēlīgas vides
veidošana un ģimenes poplarizēšanas aktivitātes
•
•
•
Population Implosion? Low Fertility and Policy Responses in the European Union.
Eiropā pastāv liela dzimstību veicinošo
politiku dažādība
dzimstības
līmeņa
paaugstināšanai
parasti tiek piemērots jaukts publisko
politiku kopums
dzimstību veicinošās politikas rezultātus
stipri ietekmē politisks, ekonomisks,
sociāls un kultūras konteksts, kas nosaka
šīs politikas daļēji netransponējamo
raksturu – tas, kas strādā vienā valstī, var
nedot pilnīgi nekādus efektus citā valstī
3
Dažādu faktoru ietekme uz dzimstību
•
•
• sociālajā aizsardzībā piemērojamo līdzekļu ietekmi uz dzimstību sarežģīti
izmērīt atsevišķi no citiem mainīgajiem faktoriem – migrācijas, iedzīvotāju
reproduktīvās veselības, sabiedrībā dominējošā ģimenes modeļa, laulību
vidējās noturības, piedzimšanas atlikšanas, mātes vecuma pieauguma
tendencēm
• dažādu starptautisko organizāciju (OECD, ES, Pasaules Bankas) pētījumu
dati apstiprina sociālās aizsardzības līdzekļu pozitīvu
un biežistarp
vienekonomiskiem
lemjošo
• korelācija
nosacījumiem un dzimstību ir
ietekmi uz dzimstību
antecedenti
psiholoģiskās un vērtību orientācijas
īpašības kā atsevišķs ietekmes faktors
tradicionālo ģimenes vērtību atdzimšana
pašreizējās
aktīvākā
reproduktīvā
vecuma kohortās ir svarīgs iemesls
pozitīvām
dzimstības
tendences
izmaiņām (Goldstein, Kreyenfeld, Rößger, 2012)
mainīgie
migrācija
sabiedrības
vecumstruktūra
laulību noturība
ģimenes modelis
atkārīgs
mainīgais
dzimstības
līmenis
•
viens no seniem izpētes
jautājumiem
ģimenes
demogrāfijā
empīriskajā
literatūrā
dzimstības
dinamikas
determinanti sasaucas ar ideju,
ka ekonomiskās grūtības un
darba
tirgus
nenoteiktība
ietekmē bērna piedzimšanas
atlikšanu vai vispār atteikšanos
no bērnu ieņemšanas
neatkarīgi mainīgie
neatkarīgi mainīgie
dzimstību veicinošās
(pro-natalist) politikas
(sociālā, veselības un
izglītības politikas)
sociāli ekonomiskā
attīstība un
makroekonomiskais
konteksts
4
Sociāli demogrāfisku faktoru ietekme uz dzimstību Eiropā*
•
•
•
•
ģimenes veidošanas un dzimstības atlikšanas tendence ir viens no galvenajiem
faktoriem dzimstības samazinājumam Eiropā (mātes vidējā vecuma pieaugums,
bērnam piedzimstot, palielinās kopš 1970.gadiem un ietekmē dzimstības līmeni)
bezbērnu mājsaimniecību izplatība – 20% sieviešu 24-49 g.v. OECD Eiropas valstīs
dzīvo mājsaimniecībās bez bērniem, šie radītāji atšķiras atkarībā no sieviešu izglītības
līmeņa, sievietēm ar augstāko izglītību ir augstāks bezbērnu rādītājs. Tas izskaidrojams
gan ar to, ka izglītotākas sievietes vairāk laika tērē pašattīstībai, gan to, ka viņām ir
grūtāk atrast partnerus
attiecību modeļa maiņa: laulību līmeņa samazinājums un laulību šķiršanu skaita
pieaugums papildus determinē vientuļo vecāku mājsaimniecību pieaugumu (OECD
valstīs laulību līmenis nokritis no 8.1 1970.gadā līdz 5 2009.gadā, kā arī arvien vairāk
bērni dzimst ārpus laulības
tiek prognozēts, ka vientuļo vecāku mājsaimniecību īpatsvars palielināsies 2030.gadā
OECD valstīs līdz 23-29%
*Doing Better for Families, OECD Report, 2011
5
Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot
Mātes vidējais vecums kopš 1991.gada
pieaudzis, piedzimstot gan pirmajam, gan
otrajam un vairāk bērniem. Lēmumu par
ģimenes pieaugumu vecāki pašlaik pieņem
daudz vēlāk nekā pirms 10 gadiem. To
pierāda jaundzimušā mātes vidējais
vecums, kas kopš 2000.gada pieaudzis
gandrīz par 2 gadiem un 2012.gadā bija
29,3 gadi.
Dzīvi dzimušie (%) pēc mātes vecuma
grupas
Statistikas dati apliecina dzimstības
samazinājumu sievietēm jaunākajā vecumā
(18-25 g.) un dzimstības pieaugumu
sievietēm 30-39 g. vecumgrupā. 2011.gadu
salīdzinot ar 1991.gadu, dzimstības
vecumkoeficients sievietēm 35-39 g.v.
pieaudzis no 21,1 līdz 35,6, bet sievietēm
20-24 g.v. samazinājies no 151 līdz 52,4
6
Ekonomiskās recesijas ietekme uz dzimstību*
•
•
•
•
•
pēc 2007.gadā uzsākusies globālās ekonomiskās krīzes sēku izvērtējuma lielākā
uzmanība atkal tika pievērsta ekonomisko procesu ietekmei uz dzimstību
atšķīrībā no iepriekšējām krīzēm pēdējā recesija norisinājas jau problematiskajā
demogrāfijas kontekstā, t.sk., pēc perioda, kad fertilitātes vecums ilgstoši pieauga
ekonomiskā krīze un tās laikā īstenotā fiskālās konsolidācijas politika papildus negatīvi
ietekmēja dzimstības tendences un vairākās valstīs pārtrauca pirms krīzes novērojamu
dzimstības pieaugumu
visstraujāk dzimstība samazinājusies valstīs ar lielāku bezdarba pieaugumu (Latvijā bija
novērojams viens no straujākajiem bezdarba līmeņa pieaugumiem un SDK kritumiem
(1,6 - 2008.gadā un 1,3 - 2011.gadā)
tikmēr citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur bezdarbs palielinājies gandrīz analoģiski
Latvijai, nebija novērojams dzimstības kritums (SDK 1,76 -2011.gadā), arī Igaunijā
dzimstības kritums bija daudz mazāks
Francija
Lietuva
Latvija
• papildus makroekonomiskiem procesiem, t.sk.,
bezdarbam, krīzes periodā dzimstību būtiski ietekmēja
sociālās politikas efektivitāte
• valstīs, kas pirms krīzes īstenoja plašu ģimenes atbalsta
politiku un kam bija mērenāks konsolidācijas scenārijs,
nebija novērojams tik straujš dzimstības kritums
• Latvijā papildus bezdarbam bija citi mazāk labvēlīgie
faktori nekā kaimiņvalstīs, kuras tieši pirms krīzes
veikušas plašākus ģimenes atbalsta pasākumus
*Fertility Reactions to the "Great Recession" in Europe: Recent Evidence from Order-Specific Data, by Joshua Goldstein, 10.07.2013.
7
SECINĀJUMI
• svarīgi veidot un uzturēt ilgtspējīgu un efektīvu ģimeņu
ar bērniem sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas
iespējamās ekonomiskās krīzes apstākļos mazinātu tās
graujošo ietekmi uz dzimstību un ģimeņu labklājību
• svarīgi īstenot plašus sociālās politikas pasākumus,
kuros dzimstības veicināšanas mērķi būtu saskaņoti ar
bērnu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības
mazināšanas mērķiem
8
Sociālās politikas analīzes instrumenti
• OECD analīze parasti balstīta gan uz deskriptīviem un novērošanas datiem, gan
uz eksperimenta gaitā iegūtiem datiem
• pirmā kategorija prezentē tradicionālu avotu – aptauju, statistikas datu un
administratīvo rādītāju korelāciju analīzi
• otrā saistīta ar eksperimentu veikšanu nejaušās kontroles pārbaudes ietvaros
(randomized control trials), kas šobrīd atzīts par „zelta standartu” sociālās politikas
kauzālo efektu apstiprināšanai
• eksperimentālās pārbaudes ietvaros tiek formēta nejauša izlase, tajā tiek
piemērots eksperimentāls sociālās politikas instruments un iegūtie rezultāti tiek
salīdzināti ar kontroles izlases rezultātiem, kurai bija piemēroti standarti
instrumenti
• eksperimentālās pārbaudes ietvaros politikas veidotāji iejaucas nejauši atlasītajā
sabiedrības grupā nolūkā precīzi identificēt
PIEMĒRS
mainīgo determinējošos efektus
bezdarbnieku
rekrutāciju
kvalifikācijas
programmā
ir sarežģīti novērtēšanas
noteikt, kādi atlases
kritēriji ir
• veicot
pielietojot
sociālās
politikas
analīzē
tradicionālās
metodes
efektivākie.statistikas
Programmā korelācijas),
jāiesaista bezdarbnieki
ar attiecīgajām
izglītību un
(aptaujas,
ir sarežģīti
ievērot priekšzināšanām,
visu mainīgu savstarpēju
motivāciju,
bet praktiski
tā ir pieejama
bezdarbniekam
ar materiāliem
resursiem (nauda
ietekmi,
kā sakarā
kauzalitātes
virziens
bieži vien tiek
speciāli determinēts*
bērna pieskatīšanai
u.c.). Mērķauditorijas
dēļ programma
vartām
būt nepieejama
• transportam,
pārsvarā Eiropā
tiek izmantotas
tradicionālās īpašību
analīzes
metodes, jo
ir lielāka
savam
optimālajam
Piemērojot gan
ienākumu
pārbaudi balstīto
datu
pieejamība
un klientam.
nav nepieciešams
tik vispārējo,
liels laikagan
unuz
naudas
ieguldījums
rekrutāciju, programmas rezultātu ietekmēs saņēmēju īpašības, nevis programmas saturs. Respektīvi,
atlases process pats par sevi noteiks rezultātu tendenciozu novērtēšanu (problēma bieži tiek
formulēta kā «novērtēšanas ilūzija»)
Green, D., A. Gerber, and E. Kaplan (2004), “The Illusion of Learning from Observational Research.” in I.Shapiro, R. Smith and T. Masoud Problems and Methods in
the Study of Politics. Cambridge, University Press, Cambridge.
9
Eksperimentālās novērošanas metode
Teorētisks modelis => hipotēze =>
pārbaude divās izlasēs => neatkarīgā
mainīgā verificēšana
•
•
•
nejaušās kontroles pārbaudes tiek bieži piemērotas naudas transfertu politiku
izvērtējumā un pierāda vienu – nosacītības nepiciešamību naudas atbalsta
piešķiršanā
NNT (nosacītie naudas transfeti) pieprasa no saņēmējiem noteiktu rīcību (attiecībā
uz ģimeņu atbalstu - skolas apmeklēšanu ar bērniem, preventīvus veselības
pasākumus mātēm u.c.), kā arī nosaka nosacījumus bērnu transfertu novirzīšanai
tieši bērnu vajadzībām
OECD valstu vairākumā NNT ir dažādu nacionālā līmeņa programmu komponents
(piem., mediciniskās uzskaites nepieciešamība, lai saņemtu maternitātes pabalstu,
vai dalība bērnu imunizācijas programmā, lai saņemtu bērnu pabalstu)
10
Lēmumu pieņemšanas modelis, identificējot NNT instrumentu piemērošanu*
Gan nejaušās kontroles pārbaudes, gan to piedāvātie risinājumi (NNT) saistīti ar saņēmēju
pozitīvas uzvedības veidošanu un optimālu resursu pārdalīšanu, akcentējot divu nosacījumu
svarīgumu:
• nepieciešamību piešķirt maksimālus resursus nabadzīgākiem iedzīvotāju slāņiem no sociālās
efektivitātes viedokļa
• valsts resursu nepiekamību, kas neļauj īstenot plašas universālas programmas bez
aktivizācijas un „pozitīvas uzvedības” veidošanas mērķiem
*CONDITIONAL CASH TRANSFERS, A World Bank Policy Research Report 2009
11
Pasaules bankas piemērotā nabadzības un sociālās ietekmes analīze
(Poverty and Social Impact Analysis - PSIA)
• Kas tiek analizēts?
analīze tiek fokusēta uz resursu pārdalīšanas efektiem attiecībā uz nabadzības un ienākumu
nevienlīdzības mazināšanu, iekļaujot makroekonomiskās vides, strukturālo un sektorālo reformu un
politiku analīzi
• Kādas labklājības un nabadzības dimensijas tiek vērtētas?
gan labklājība, gan nabadzība ir daudzdimensionālie fenomeni, tāpēc tiek vērtēti to monetārie un
ekonometriskie, gan nemonetārie parametri
• Kā tiek analizētas mērķgrupas?
iedzīvotāju grupu ranžējums pēc pieejamiem ienākumiem un sociālā jeb nabadzības riska, izvērtējot arī
horizontālos parametrus – dzimumu vienlīdzība, etniskums, ģeogrāfisks izvietojums
• Kā tiek vērtētas politikas ietekmes?
politiku ietekme uz mājsaimniecībām tiek izmērīta caur pieciem pārraides kanāliem: 1) nodarbinātība 2)
cenas un ienākumi (algu un patērētāju cenu samērīgums) 3) pakalpojumu pieejamība (fiziskie,
cilvēkkapitāla, finanšu un sociālie pakalpojumi) 4) transferti 5) nodokļi
• Kā institūcijas ietekmē rezultātus?
institūcijas ir politikas efektu formālie un neformālie mediatori, svarīgi konstatēt un atsevišķi izmērīt
darba un finanšu tirgus, normatīvo aktu sistēmas, politisko aktieru un iestāžu politiskās kultūras un
uzvedības papildu ietekmes efektus
• pieņemot risku kā iespējamību, būtu jāizmanto varbūtību teorijas metodes, lai
• Kā ietekmes materializējas?
iespējamos īpašībām
zaudējumusietekme
katrai aktivitātei
visai alternatīvai
kopumā
atkarībā no politikasnoteiktu
un mērķgrupas
var būt vai
īstermiņa,
ilgtermiņa,
periodiski
• prognozējot, vai risks vispār var iestāties, izmantojamas dažādas statistikas metodes,
atjaunojamā un sporādiskā
saistotietekmju
tās ar varbūtības
• Kāds ir neparedzēto
risks? teoriju un ekspertu metodēm
skaidri jāidentificē• riski,
kas vērā,
saistīti
sākotnējā
iespējamo
falsifikāciju,
ietekmju
pārraides
jāņem
kaarviens
un taspieņēmuma
pats riska faktors
var atstāt
atšķirīgu,
pat diametrāli
kanālu darbību, aktieru
uzvedību,
ārējo
faktoru rezultātiem
ietekmes varbūtību, kā arī jāveic patstāvīgs
pretēju
iespaidu
uz ekonomisko
ieviešamās politikas
monitorings
•
novērtējot riskus, ir jāņem vērā arī ar riskiem saistītās nenoteiktības pakāpe, jo tiem
piemīt tendence mainīties. Novērtēšanas procesā jāaptver arī tie riski, kuri nav tieši
saistīti ar politikas izmaiņām
12
SECINĀJUMI
• ir svarīgi sistemātiski vērtēt visu publiskā atbalsta
programmu ģimenēm ar bērniem efektivitāti, izmantojot
vienotu metodisku instrumentāriju attiecībā uz
dzimstības un ģimenes labklājības pamatrādītāju
monitoringu, un savlaicīgi koriģēt īstenoto politiku,
novēršot rādītāju neizpildes risku
• pēc iespējas plašāk jāpielieto inovatīvas pētījuma
metodes, t.sk., nejaušās kontroles pārbaudes piem.,
pilotprojektu ietvaros
• jāpilnveido demogrāfijas rādītāju datu bāzes
13
OECD redzējums - kādam ir jābūt sociālās politikas dizainam, lai tā
poiztīvi ietekmētu dzimstību un bērnu labklājību?
Ideālās sociālās politikas un sociālās drošības sistēmas nav!
• tas atkarīgs no sistēmas pārklājuma, līdzsvara starp optimālo resursu piešķiršanu
un mērķgrupu vajadzību apmierināšanu, kā arī spējas reaģēt uz mainīgiem
ekonomiskiem apstākļiem
• ņemot vērā, ka šobrīd valstij periodiski jāīsteno krīzes scenārijs, jānovērš
sabiedrības novecošanās, depopulācijas, un imigrācijas sekas, mūsdienu sociālā
politika ir saistīta ar «iespējošanas» (enabling) jeb traucējumu novēršanas taktiku
OECD valstīs šī politika pamatā izpaužas trīs aspektos:
• bezdarba apkarošana un aktīva nodarbinātības politika
• sieviešu nodarbinātības augsts līmenis determinē bērnu nabadzības
• atbalsta saņēmēju sadalījums
pēc viņu iekļaušanās iespējām, aktivizēšanas
līmeņa samazināšanos
pasākumi un atbalsta •programmas,
kas
balstītas
uz(cross-sectional
ienākumu novērtējumu
18 OECD valstu
datu
regresijas
TSCS) analīze starp
• progresīvās nodokļu atvieglojumu
sistēmas* apliecina, ka pastāv stingra korelācija starp
1970. un 2000.gadiem
OECD 2013.gada salīdzinošās
dati apstiprina:
divu analīzes**
pelnītāju atbalsta
politiku, sieviešu nodarbinātības rezultātiem
un summārosociālās
dzimstībaspolitikas
koeficientu
• ģimenes jomā ir efektīvi kombinēt
aktivitātes, apvienojot naudas
efektīva
pabalstu sistēma
bērniem un
no gada
vecuma un
apmaksāto
atbalsta pasākumus • ar
atvaļinājumu
sistēmu
aprūpes
pakalpojumu
bērnu
aprūpesvecāku
pakalpojumu
pieejamība bērniem līdz trīs gadu
pilnveidošanu, kas vistiešāk
ietekmē
motivāciju
vecumam intensīvāk veicina dzimstību nekā dažādu vienreizēju un
• ģimenes pabalsti būtiski neuzlabo bērnu kopējo labklājību; pārsvarā tā palielināma
īslaicīgu pabalstu piešķiršana
nabadzības samazināšanas
pasākumu dzimstību
ietvaros, veicinošiem
veicinot nodarbinātību,
• par būtiskākiem
faktoriem var aprūpes
uzskatīt
un veselības pakalpojumu
pieejamību
pietiekami
ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, sieviešu darba tiesību
aizsardzību, augstus ģimenes pabalstu apmērus, labi attīstīto bērnu
aprūpes sistēmu un ģimenēm ar bērniem draudzīgu sociālo vidi
*Transformation of the Welfare State: The Silent Surrender of Public Responsibility. By Neil Gilbert. Oxford University Press, 2002
** OECD, COMPARING THE EFFECTIVENESS & EFFICIENCY OF FAMILY CASH BENEFITS & SERVICES, 15.11.2013.
14
Kombinētās sociālās politikas aktivitātes 2013.-2014.gadā
23.10.2012. Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai
un ģimenēm ar bērniem
• BKP un VP apmēru palielināšana
• valsts atbalsts pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai
• IIN atvieglojuma likmes palielināšana par apgādībā esošu personu
• atbalsts mācību līdzekļu iegādei
• NĪN atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm
• valsts dotācijas brīvpusdienām palielināšana
2013.gada koalīcijas partneru demogrāfijas darba grupas priekšlikums un
nodokļu politikas pilnveidošana
• BKP un VP apmēru palielināšana
• VP sistēmas reforma
• valsts uzturlīdzekļu apmēra palielināšana
• valsts dotācijas brīvpusdienām palielināšana
• IIN atvieglojuma apmēra palielināšana par apgādībā esošu personu
+ daudzbērnu ģimenes kartes pilotprojekts
15
2) ĢIMEŅU AR BĒRNIEM PABALSTU APMĒRU DINAMIKA
Pabalstu izmaiņas 2013.gadā
Saņēmēji
Ilgums
Apmērs (Ls )
2012. gadā
Apmērs (Ls) 2013.
gadā
Pieaugums
nestrādājošie
vecāki
vecāki
līdz 1 gada
vecumam
no 1 -1,5 gadam
50
100
2 reizes
30
100
3 reizes
vecāku vai bērna
kopšanas pabalsta
saņēmēji
līdz 1 gada
vecumam
no 1-1,5 gada
vecumam
50
100
2 reizes
30
100
3 reizes
strādājošie vecāki
līdz 1 gada
vecumam
63
100
37 Ls
Maternitātes pabalsts
(apmēra ierobežojums)
strādājošie vecāki
strādājošie vecāki
Paternitātes pabalsts
(apmēra ierobežojums)
strādājošie vecāki
11,51 dienā un
50% no summas
virs 11,51
11,51 dienā un
50% no summas
virs 11,51
11,51 dienā un
50% no summas
virs 11,51
23,02 dienā un
50% no summas
virs 23,02
23,02 dienā un
50% no summas
virs 23,02
23,02 dienā un
50% no summas
virs 23,02
2 reizes
Vecāku pabalsts
(apmēra ierobežojums)
56-70 dienas pirms
un 56-70 dienas
pēc dzemdībām
līdz 1 gada
vecumam
Atbalsta veids
Bērna kopšanas
pabalsts
Bērna kopšanas
pabalsts
Piemaksa par dvīņiem
vai vairākiem bērniem
(par katru nākamo
bērnu papildus bērna
kopšanas pabalsta vai
vecāku pabalsta
apmēram)
Vecāku pabalsts
(minimālais apmērs)
10 dienas
2 reizes
2 reizes
16
2) ĢIMEŅU AR BĒRNIEM PABALSTU APMĒRU DINAMIKA
Pabalstu izmaiņas 2014.gadā
Atbalsta veids
Saņēmēji
Ilgums
Apmērs (Ls )
2013. gadā
Apmērs (EUR) 2014.
gadā
Pieaugums
Bērna kopšanas pabalsts
visi vecāki*
līdz 1 gada
vecumam
100
171
20%
visi vecāki
no 1 -1,5 gadam
100
171
20%
Piemaksa par dvīņiem
vai vairākiem bērniem
(par katru nākamo bērnu
papildus BKP vai VP
apmēram)
vecāku vai bērna
kopšanas
pabalsta
saņēmēji
līdz 1 gada
vecumam
100
171
20%
no 1-1,5 gada
vecumam
100
171
20%
Vecāku pabalsts
(minimālais apmērs)
strādājošie
vecāki
strādājošie
vecāki
līdz 1 gada
vecumam
līdz bērna gada
vecuma
no 01.10.2014.
diferencēts ilgums:
1) līdz gadam
2) līdz 1,5 gadam
100
171
20%
70% no personas
vidējās
apdrošināšanas
iemaksu algas
(350 Ls no 500 Ls
lielas bruto algas)
no 01.10.2014.
60% līdz bērna g.v.
+BKP (171 EUR)
(598 EUR no 711 Ls
lielas bruto algas)
43,75% līdz bērna 1,5
g.v. +BKP (171 EUR)
(482 EUR no 711 Ls
lielas bruto algas)
Vecāku pabalsts
(atvietojums)
Akumulētais vid.
pieaugums
60% variantā
- 20%
43,75% variantā
- 45%
17
VP DINAMIKA
Vecāku pabalsta atvietojuma līmenis
(pabalsta apmērs pret vidējo iemaksu algu, no kuras aprēķināts pabalsts,
%)
68,0%
500
70,0%
70%
67,9%
65,5%
66,8%
400
65%
60,3%
300
60%
200
55%
100
339,39
431,79
432,69
335,17
288,07
327,38
2008
2009
2010
2011
2012
2013. 9mēn.
0
50%
Vecāku pabalsta vidējais apmērs, lati
Atvietojuma līmenis, %
Vecāku pabalsta saņēmēju īpatsvars no bērnu skaita līdz
viena gada vecumam (gada sākumā), %
100%
80%
75%
68%
71%
58%
60%
58%
51%
40%
20%
0%
2008
2009
2010
2011
2012
2013
18
SECINĀJUMS
jāturpina sociālās politikas aktivitāšu īstenošana, koncentrējoties ne tikai uz
naudas atbalsta palielināšanu, bet arī uz pakalpojumu pieejamības un
netiešā atbalsta (atvieglojumu) palielināšanu, nodrošinot sabalansētu
sociālo atbalstu visā bērna dzīves ciklā
90
šobrīd ievērojami resursi (> 90 milj. Ls jeb 130
milj.EUR) koncentrēti valsts atbalsta sniegšanai
bērniem vecumā līdz 2 gadiem, bet, sasniedzot šo
vecumu, valsts atbalsta apjoms strauji samazinās,
kas negatīvi ietekmē ģimeņu sociālo drošību
80
70
60
50
40
30
20
10
0
-70
0
1
2
1.Bērna piedzimšanas pabalsts
2. Bērna kopšanas pabalsts un piemaksa (LM)
3. Ģimenes valsts pabalsts (LM)
4. Piemaksa pie ĢVP, BIKP un celiakija
5. Pabalsti alt.aprūpei kopā
6. Maternitātes pabalsts
7.Paternitātes
pabalsts
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
8.Vecāku
14
15pabalsts
16
17
18
19
20
21
9.Slimības pabalsts slim.b.kopš
10.Atbalsts AZG
11. Iemaksu veikšana no valsts budžeta
12. Iemaksu veikšana no speciālā budžeta
13.Aktīvie nodarbinātības pasākumi jauniešiem bezdarbniekiem
14.Asistenta pakalpojums pašvaldībā
15.Psihologa pakalpojums bērniem līdz 18 gadu vecumam
16.Surdotulka pakalpojums izglītības programmu apguvei
17.No prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālā rehabilitācija
18.No psihoaktīvām vielām atkarīgo bērnu sociālā rehabilitācija
22
23
19
Naudas atbalsta sistēmas
pēc OECD metodoloģijas, visas naudas atbalsta sistēmas un politikas var iedalīt
piecās grupās
Universālā sistēma
Vispārēja universāla sistēma
universālie ģimenes pabalsti
universālie ģimenes pabalsti
nodokļu atvieglojumi strādājošiem
atbalsts vientuļiem vecākiem
nav atbalsta vientuļiem vecākiem
plašas vecāku kompensējamo atvaļinājumu un bērna
kopšanas atbalsta shēmas
pietiekami ilgi vecāku atvaļinājumi
var būt nodokļu atvieglojumi strādājošiem
būtisks atbalsta mehānisms ir kompensējamo
atvaļinājumu shēmas nodarbinātiem vecākiem
Vispārēji mērķēta sistēma
ģimenes pabalsti ir balstīti uz ienākumu
pārbaudi
piemaksas vientuļiem vecākiem
īpašas sociālās palīdzības shēmas
ģimenēm ar zemiem ienākumiem
relatīvi īslaicīgu vecāku kompensējamo
atvaļinājumu shēmas
•
•
•
Mērķēta sistēma
ģimenes pabalsti ir balstīti uz ienākumu
pārbaudi
nav piemaksas vientuļiem vecākiem
īslaicīgu vecāku kompensējamo
atvaļinājumu shēmas
var būt nodokļu atvieglojumi
Jauktā
sistēma
atšķirīgu
sistēmu
īpašību
kombinācijas
valstīs
ar nodokļu
universālu
sociālās politikas dizainu bērnu nabadzība ir mazākā (uz 11% zemākā nekā
var būt
atvieglojumi
mērķētākajās sistēmās), kas varētu būt atkarīgs ne tikai no dizaina, bet arī investīciju lieluma
universālās atbalsta sistēmas efekti ir daudz mazāk asociēti ar ietekmi uz sieviešu nodarbinātību un
summārā dzimstības koeficienta pieaugumu
praksē «tīrs modelis» ir reti sastopams un pārsvarā tiek izmantoti dažādu sistēmu elementi
20
Naudas atbalsta sistēmas
Latvija
• vispārējai universālai sistēmai ir savas priekšrocības atbalsta pārklājuma ziņā
• joprojām 60% ES/EEZ valstu pastāv universālās naudas atbalsta sistēmas, bet to
skaits pakāpeniski samazinās līdz ar programmu izplatību, kas balstītas uz
ienākumu novērtējumu
• lai ātrāk un efektīvāk mazinātu ģimeņu ar bērniem nabadzību, var izmantot
mērķētu sistēmu elementus, īstenojot fokusētās sociālā atbalsta programmas
ģimenēm ar zemiem ienākumiem (t.sk. daudzbērnu ģimenēm, vientuļo vecāku
ģimenēm)
21
Pakalpojumu (in-kind) atbalsta sistēmas
pēc OECD metodoloģijas, visas pakalpojumu atbalsta sistēmas un politikas var
iedalīt piecās grupās
Sociālā tirgus sistēma
Publiskā sistēma
universālā bērnu aprūpes un veselības pakalpojumu
sistēma (valsts/pašvaldību finansēta), visi pakalpojumi ir
brīvi pieejami
bērnu aprūpes sistēma (valsts/pašvaldību finansēta)
ir plaši pieejama
cita veida pakalpojumi (specifiskie aprūpes un
veselības pakalpojumi) nav brīvi pieejami
papildus tiek izmantota privātā apdrošināšana
Subsīdiju sistēma
nav universālās bērnu aprūpes un
veselības pakalpojumu sistēmas
dotācijas vecākiem, kas izmanto privātos
bērnu aprūpes pakalpojumus,
pamatojoties uz izdevumiem
•
Privātā sistēma
nav universālās bērnu aprūpes un
veselības pakalpojumu sistēmas, kā arī
dotāciju sistēmas
Jauktā
sistēma
atšķirīgu
sistēmu
īpašību
kombinācijas
Ieguldījumi pakalpojumu atbalsta sistēmās (īpaši bērnu aprūpes sistēmā) intensīvāk ietekmē sieviešu
nodarbinātību, bērnu nabadzības samazināšanu un summāro dzimstības koeficienta pieaugumu nekā
ieguldījumi naudas atbalsta sistēmās (zemākie radītāji atspoguļo korelācijas intensitāti)
22
Pakalpojumu atbalsta sistēmas
Latvija
•
•
•
•
publiskās, sociālā tirgus un subsīdiju (in-kind) atbalsta sistēmas daudz intensīvāk
ietekmē summārā dzimstības koeficienta pieaugumu, nekā privātās sistēmas, kas
apliecina, ka valsts vai pašvaldību investīcijas bērnu aprūpes un PII sistēmā, kā arī
veselības aprūpes sistēmā, ir būtisks faktors dzimstības pieaugumam
pēdējo gadu tendences apliecina, ka vairākas valstis aktīvi attīsta pirmsskolas
izglītības un aprūpes pakalpojumu klāstu nolūkā veicināt vecāku darba un ģimenes
dzīves līdzsvarošanu un pakāpeniski tuvojoties Skandināvijas modelim
Dānijā, Somijā un Zviedrijā subsidētiem bērnu aprūpes pakalpojumiem un citām ar
naudas izmaksu nesaistītām atbalsta formām ģimenēm ar maziem bērniem
2011.gadā tika iztērēti vairāk nekā 2% no IKP
Norvēģijas 2000.gados veiktā pētījuma rezultāti apliecināja, ka bērnu iekļaušanās
formālajā aprūpē palielinājums par 20% var veicināt dzimstības pieaugumu
attiecīgajām sieviešu kohortām par 0,05 bērnu katrai sievietei (pie 60 000 kohortu
lieluma dzimstības pieaugums 3000 bērnu)
23
Ģimenes politikas efektivitāte izmērāma ar ģimeņu ar bērniem
labklājības rādītājiem
Pēc OECD metodoloģijas* ģimeņu ar bērniem labklājibu raksturo trīs rādītāji:
• summārais dzimstības koeficients
atspoguļo ģimenes un darba dzīves apvienošanas un citu faktoru problemātiku,
kas ļauj vai neļauj vecākiem ieņemt vēlamo bērnu skaitu
• neonatālā mirstība
strukturālie indikatori
bērnu agrīnas veselības un labklājības būtisks indikators
• sieviešu nodarbinātība
ģimenes labklājības, dzimumu līdztiesības un nabadzības indikators
Citi papildu indikatori ir šādi:
• apmaksāto ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistīto atvaļinājumu ilgums
(atsevišķi mātēm un tēviem)
vides indikatori
• bērnu (līdz 2 gadiem ieskaitot) iekļaušana formālajā aprūpē un pirmsskolas
izglītībā (3-5 gadi ieskaitot)
pēdējais rādītājs arī saistīts ar divu pelnītāju atbalsta politiku
• sociālās aizsardzības līdzekļu efektivitāti mēra, salīdzinot nabadzības riskam
pakļauto iedzīvotāju proporciju pirms un pēc pasākumu pielietošanas
* OECD PROGRESS REPORT ON THE FAMILY DATABASE & AN ANALYSIS OF TRENDS IN FAMILY OUTCOMES AND POLICY, 28.11.2013.
24
Summārais dzimstības koeficients
SDK 2011.gadā Eiropā
2.5
2
2
2.02
1.76
1.9
1.9
1.8
1.52
1.5
1.34
1
0.5
0
Latvija
Lietuva
Igaunija
Francija
Islande
• Latvijā
•
•
Zviedrija
Norvēģija
Dānija
šis
rādītājs
2012.gadā
ir pieaudzis un bija 1,44
(2011.gadā – 1,34), kas joprojām ir tālu no vēlamā bērnu
skaita paaudžu nomaiņai – 2,1-2,2
arī Eiropā kopumā 2011.gadā dzimstības koeficients bija tikai
1,57 (augstākais Īrijā – 2,05)
pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2
Latvijā bija 1986.-1987.gadā, kad bija lielākais dzimušo skaits
kopš 1946.gada – 42 tūkstoši jaundzimušo gada laikā
25
DZIMSTĪBAS
DINAMIKA
Dzimstības
pieaugums
2012.gadā
3,7%
21879
22871
23598 24397 22044
19781 18825
19520
20340
2013.gadā
piedzimuši 20 340
bērni jeb par 4,25%
vairāk bērnu nekā
2012.gadā,
netiek ieskaitīti ārvalstīs
dzim.bērni
Dzimušo skaits
Prognoze 2014.gadam + 5%
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Lai sasniegtu Latvijas Nacionālā
attīstības plāna 2014.–2020.gadam
rādītāju jaundzimušo bērnu skaitam
2020.gadā (28000), ikgadējam
jaundzimušo bērnu pieaugumam
2014.-2020.gadu periodā būtu jābūt
vidēji 5,2%
26
Jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā
Nedzīvi
dzimušie
0 dienas
līdz 1
gadam
7-27
0-27
dienas
28 dienas
līdz
gadam
0 dienas
1-6 dienas
2004
136
191
20
55
41
116
75
2005
132
168
17
64
40
121
47
2006
154
170
23
57
24
104
66
2007
121
203
33
63
37
133
70
2008
150
161
26
44
41
111
50
2009
130
168
21
56
32
109
59
2010
109
110
19
29
20
68
42
2011
112
124
22
38
20
80
44
2012
105
125
29
35
20
84
41
• 2012.gadā Latvijā 125 bērni nomira, nesasniedzot viena gada vecumu
(6,3 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem)
• šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropā
• 2011.gadā augstāka zīdaiņu mirstība bija tikai Rumānijā (9,4) un
Bulgārijā (8,5)
27
Sieviešu nodarbinātība
Māšu un tēvu nodarbinātības līmeņa samazinājums sakarā ar bērna kopšanu
2012.gadā
• 2011.gadā Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 2,3% augstāks (60,8%)
nekā ES vidējais rādītājs
• sieviešu nodarbinātības rādītāji Latvijā 2012.gadā tikai nedaudz atpalika no vīriešu
nodarbinātības rādītājiem
• Latvijā joprojām liels ekonomiski neaktīvu sieviešu skaits, kuras norāda bērna
kopšanu kā sava bezdarba galveno iemeslu (15,9%)*
• viens no iemesliem šādai situācijai ir relatīvi zema bērnu vecumā līdz trim gadiem
iekļaušana formālajā bērnu aprūpē
*ES Statistikas biroja darba spēka apsekojumu dati: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_SDDS/EN/employ_esms.htm
28
Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība
• Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riskiem ES valstu vidū
nenodarbināto mājsaimniecībām (70,2% - 2012.gadā)
• saskaņā ar ANO Starptautiskā Bērnu fonda 2012.gada datiem par ekonomiski
attīstītajām valstīm, Latvijai ir vieni no sliktākajiem bērnu nabadzības rādītājiem.
bērnu pamatvajadzību apmierināšanas (deprivation) ziņā Latvija ieņem 4.vietu.
31,8% Latvijas bērnu nav nodrošinātas divas vai vairāk (2+) no UNICEF
definētajām pamatvajadzībām. Ungārijai šis skaitlis ir 31,9%, Bulgārijai 56,6%,
risks ģimenēm ar
bērniem
– īpaši
bet Rumānijai 72,6%. Ar trim vaiAugstais
vairāk nabadzības
(3+) pamatvajadzībām
nav
nodrošināti
daudzbērnu ģimenēm, liecina par nabadzīgas ģimenes
25,2% Latvijas bērnu, 4+ - 20,7%, bet 5+ - 15,9%
identitātes veidošanos Latvijā
ES Padomes rekomendācija: risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības
rādītājiem, veicot reformas sociālās palīdzības sistēmā, lai tā attiektos uz lielāku
iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju
aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu
29
nabadzību
http://www.unicef-irc.org/publications/pdf/rc10_eng.pdf
Bērnu pamatvajadzību apmierināšanas (deprivation) indekss
http://www.unicef-irc.org/publications/pdf/rc10_eng.pdf
30
Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība
• trūcīgajās mājsaimniecībās ar bērniem pārsvarā dzīvo 1 vai 2 bērni, kuri ir 7 –
14 gadus veci (67% no visām mājsaimniecībām) un lielākā daļa no
mājsaimniecībām trūcīgās personas statusu saņem ilgstoši (aptuveni 94%)
• 57% gadījumos bērnu/-s audzina tikai viens vecāks. Trūcīgajās
mājsaimniecībās ar bērniem 55% gadījumu cilvēki darbspējas vecumā ir bez
darba, tomēr 45% no visām mājsaimniecībām ir kāds strādājošs cilvēks
• trīs materiālā atbalsta veidi, kurus saņem visvairāk trūcīgo mājsaimniecību ar
bērniem, ir: ģimenes valsts pabalsts (92% no visām mājsaimniecībām);
dzīvokļa pabalsts īres un/vai komunālo pakalpojumu apmaksai (58% no visām
mājsaimniecībām); - pārtikas pakas (55% no visām mājsaimniecībām)
šobrīd
bezdarba
rādītāji
ir
samazinājušies (12.2013. – 9,3%) un
ir
relatīvi
augsts
sieviešu
nodarbinātības līmenis (50,4% no
ekon.aktīv.iedz.),
līdz
ar
to
nabadzības problemātika ir saistīta
ne tikai ar darba vietu un
aktivizēšanas pasākumu trūkumu,
bet pārsvarā ar zemiem ienākumiem
un
publiskā
finansējuma
nevienlīdzīgu pārdali
Bērnu audzina
viens vecāks, kurš
strādā;19%
Nav informācijas;
1%
Bērnu audzina
viens vecāks, kurš
nestrādā; 39%
Bērnu audzina
cits, kurš
nestrādā; 2%
Bērnu audzina
cits, kurš strādā;
1%
Bērnu audzina abi
vecāki, abi
nestrādā; 14%
Bērnu audzina abi
vecāki, strādā
tikai viens no
viņiem; 16%
Bērnu audzina abi
vecāki, abi strādā;
7%
31
Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība
Nabadzības riska slieksnis pirms un pēc sociālajiem transfertiem bērniem no 0-18 gadiem (pensijas nav iekļautas
sociālajos transfertos)
Nabadzības riska
Nabadzības riska
slieksnis pirms
slieksnis pēc
sociālajiem
sociālajiem
samazinājums
transfertiem
transfertiem
procentpunktos
GEO/TIME
2011
2012
2011
2012
2011 2012
European Union (27 countries)
34.8:
20.6
14.2
Ireland
49.1:
17.1
32.0
Hungary
47.5
43.1
23.0
22.6
24.5 20.5
United Kingdom
42.4:
18.0
24.4
Romania
42.2:
32.9
9.3
Lithuania
40.2
35.3
25.2
20.8
15.0 14.5
Luxembourg
40.6:
20.3
20.3
Latvia
37.4
34.6
25.0
24.7
12.4
9.9
Austria
36.6:
15.4
21.2
France
35.8:
18.8
17.0
Bulgaria
34.9:
28.9
6.0
Sweden
32.0:
14.5
17.5
Estonia
30.4
28.6
17.0
13.4 28.6
Finland
30.2
30.0
11.1
19.1 30.0
Poland
30.1
28.9
22.0
21.5
8.1
7.4
32
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMA REZULTĀTI
Vecāki ar 2 bērniem (neto ienākumu izmaiņas 2012)
20
100
90
80
% change of net income
10
70
60
• krīzes periodā ienākumu pieejamība pasliktinājās visiem mājsaimniecību tipiem,
0
50
bet tā kā īstenotās reformas nebija progresīvas, tās visvairāk ietekmēja trūcīgākos
40
iedzīvotājus (ienākumi zemāki par minimālo algu), veicinot ienākumu nevienlīdzību
30
• nodokļu samazināšanas rezultātā var prognozēt ienākumu palielinājumu vidējai
-10
ģimenei ar diviem bērniem, tomēr tas minimāli ietekmēs trūcīgās ģimenes
20
(ienākumi nepārsniedz 2/3 no ienākumu mediānas), jo IIN likmes samazinājums10 un
atvieglojumu palielināšana nebūs pietiekama, lai kompensētu sociālā atbalsta
-20
0
samazinājumu
iepriekšējos
gados
0
25
50
75
100
125
150
175
200
• pabalstuSocial
palielinājums
universālās
sistēmas
ietvaros
GrossFB
Earnings
(% of average
wage) visefektīvāk
assistance (GMI + HB)
Income tax ietekmē ģimenes,
SSC
2012-reforms
Minimumproporcionāli
wage
kuru ienākumi
ir virs minimālās algas,
bet tā ietekme samazinās
algas
Earnings (p10)
Two thirds of median earnings
Median earnings
apmēram
(ietekme
ir minimāla lielo algu saņēmējiem)
Earnings
(p90)
• efektīvākais līdzeklis trūcīgām mājsaimniecībām varētu būt nodarbinātības
programmas, progresīva pabalstu sistēma un uz ienākumu pārbaudi balstīts
atbalsts
33
PRIEKŠLIKUMI
• jānodrošina lielāka sociālā atbalsta progresivitāte, vienlaikus ar
nodarbinātības pasākumiem un darba nodokļu slodzes samazināšanu
pārskatot sociālā atbalsta piešķiršanas nosacījumus, izvērtējot tā
diferenciāciju atkarībā no nabadzības riska pakāpes/ienākumiem
• jāveic reformas sociālās palīdzības sistēmā, lai tā attiektos uz lielāku
iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta
saņēmēju aktivizēšanas pasākumus
MK apstiprināja (10.12.2013.) LM informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi sociālās drošības
sistēmas pilnveidošanai”, pieņemot lēmumu veikt jaunu pasākumu kompleksu:
• noteikt valstī vienotu minimālo ienākumu slieksni, kas kalpo par pamatu turpmākā
atbalsta plānošanā iedzīvotājiem
• uzlabot sociālās palīdzības sistēmas mērķējumu un pārklājumu
• pārskatīt valsts sociālo pabalstu mērķējumu un sagatavot priekšlikumus izdevumu
restrukturizācijai vai apmēru pārskatīšanai
• izvērtējot iespēju noteikt valsts pamatbudžeta finansētu bāzes jeb sociālo pensiju un
minimālo bezdarbnieka pabalsta līmeni
Līdz 30.04.2014. Labklājības ministrija iesniegs MK Koncepciju par minimālā ienākuma
līmeņa noteikšanu
34
PRIEKŠLIKUMI
• sociālais atbalsts tiek nodrošināts, investējot līdzekļus ne tikai naudas
atbalsta formās, bet arī ģimenēm ar bērniem paredzētos pakalpojumos un
atvieglojumu programmās
•
•
OECD
valstu
publiskā
finansējuma ģimenes politikām
dati (2011.g. % no IKP) liecina,
ka Latvijai ir maza subsidēto
pakalpojumu proporcija
var prognozēt, ka 2013.2014.gados tā palielināsies
valsts
atbalsta
PII
un
brīvpusdienu finansēšanas dēļ
35
PRIEKŠLIKUMI
• jāturpina bērnu aprūpes sistēmas pilnveidošana, pēc valsts atbalsta PII rindu
likvidācijai programmas pabeigšanas 2015.gadā ieviešot pastāvīgu diversificētu
bērnu aprūpes politikas dizainu, veicinot alternatīvo bērnu aprūpes formu attīstību
un piemērojot principu «nauda seko bērnam»
2014.gadā jāuzsāk darbs pēc valsts atbalsta programmas monitoringa, pilnveidošanas un
priekšlikumu izstrādi turpmākajam periodam
• konsekventi jāpalielina valsts dotācija skolēnu brīvpusdienām, pakāpeniski
nodrošinot valsts apmaksātu ēdināšanu vismaz līdz 9.klasei, izvērtējot iespēju to
nodrošināt arī PII audzēkņiem pie nosacījuma, lai valsts finansējums nepārklātos
ar pašvaldības finansējumu, kā arī izvērtējot iespēju nodrošināt speciālo
piedāvājumu skolniekiem ar veselības un uztura problēmām
(lai 2015.gadā apmaksātu brīvpusdienas arī 4.klases skolēniem nepieciešami 4,5 milj.EUR)
• jāizvērtē finansējuma pietiekamība mācību līdzekļu nodrošināšanai izglītības
iestādēs
36
PRIEKŠLIKUMI
jāsamazina nabadzības risks ģimenēm ar bērniem – īpaši daudzbērnu
ģimenēm, pastiprinot attiecīgus fiskālus un pakalpojumu mehānismus
• ĢVP diferenciācijas atjaunošana no 01.01.2015. VSPL noteiktajā kārtībā (par
otro bērnu pabalsts ir 2 reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem - 3
reizes lielāks – 11,4, 22,8 un 34,2 EUR) – lielākā atbalsta progresivitāte
izdevumi iekļauti budžeta ietvarā 2015.gadam – 25,6 milj. EUR
• ĢVP mērķētākās sistēmas ieviešana turpmākajos gados, piem., papildu
diferenciācijas piemērošana atkarībā no ģimenes ienākumiem/nabadzības riska
pakāpes vai/un papildu piemaksu ieviešana daudzbērnu ģimenēm ar zemiem
ienākumiem Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Francijā u.c. ir noteiktas
analoģiskās piemaksas daudzbērnu ģimenēm
• izvērtēt iespēju ieviest diferencētu IIN politiku (piem., 50% no minimālās
mēneša algas par 1.bērnu, 55% par 2., 60% par 3., 65% par nākamajiem)
no 01.01.2014. IIN atvieglojums ir noteikts 165 EUR apmērā par katru apgādībā esošu
personu (51,5% no min.algas)
• sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt iespēju noteikt daudzbērnu ģimenes u.c.
sociāli mazāk aizsargātās ģimenes kā prioritārās kategorijas dažādu
pakalpojumu saņemšanai
• daudzbērnu ģimenes definīcijas paplašināšana 2014.gadā, t.sk., lai paplašinātu
daudzbērnu ģimenes kartes pilotprojekta mērķauditoriju
37
PRIEKŠLIKUMI
•
svarīgi īstenot Valdības deklarācijā un Ģimenes valsts politikas
pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam, noteikto mājokļu atbalsta politiku,
uzsākot tās darbību 2014.gada pirmajā pusgadā
•
valdības deklarācija: plaši pieejama valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā
mājokļa iegādei, lai nodrošinātu adekvātu pirmo iemaksu, izdevīgus un
paredzamus kredīta nosacījumus
•
nepieciešams izstrādāt šīs programmas optimālo finansēšanas modeli un
atbalsta piešķiršanas mehānismu, vienlaikus ar kreditēšanas programmas
ieviešanu veicinot subsidēto īres dzīvokļu pieejamību ģimenēm, kuras patlaban
nevar atļauties papildu kredītsaistību uzņemšanu
•
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs uzsvērts, ka Latvijā ir nepietiekams
atbalsts ģimenēm mājokļa iegādei un būvniecībai, kā arī nav veicināta ilgtermiņa
īres dzīvojamā fonda attīstība par samērīgu īres maksu
Pamatnostādnēs un Rīcības plānā piedāvātie risinājumi akcentē mājokļa
Ieguvēji:
ilgtermiņa
īres ģimenēm ar bērniem priekšrocības
• jauno dzīvojamo māju īpašnieki, kuras stāv tukšas
• valsts, jo nav jāsniedz pirmā iemaksa kredītam
• pašvaldības, jo samazinās iedzīvotāju skaits, kas stāv rindā uz
sociālajiem dzīvokļiem, kā arī dzīvokļu rinda samazinās, tādejādi
nodrošinot palīdzību tiem, kuriem tiešām tas ir vajadzīgs
• iedzīvotāji – ģimenes ar bērniem – nav jāuzņemas papildus
kredītsaistības, tādejādi stabilizējot ģimenes budžetu
•
38
PRIEKŠLIKUMI
•
•
•
•
•
•
•
•
•
papildu finansējuma piešķiršana Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs
2011. – 2017.gadam un Rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai
t.sk.:
stiprināt bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu Latvijā,
pilnveidojot atbalsta mehānismu aizbildņiem, audžuģimenēm un
adoptētājiem
LM izstrādājusi koncepcijas projektu par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes
sistēmas pilnveidošanu paredzot, ka:
pabalsts bērna uzturam ir vienāds ar divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam
neatkarīgi vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene;
pārskatot atlīdzības aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu apmēru un
nosacījumus, pie kuriem atlīdzība tiek piešķirta;
izvērtējot sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo
audžuģimeņu institūciju;
izvērtējot iespēju noteikt tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus līdzvērtīgi
bioloģiskajām ģimenēm (drīzumā plānots izsludināt VSS)
efektīvi turpināt “jauniešu māju” izveidošanu
izvērtēt attaisnotajos izdevumus ietvert arī izdevumus par interešu
izglītību (tostarp nometnēm)
2014.gadā:
• turpināsies darbs pie “nauda seko bērnam” ieviešanas pirmsskolas
izglītības iestādēs
• sadarbība ar ilgtspējas indeksu un Latvijas Tūrisma aģentūru
• darbs pie daudzbērnu ģimeņu definīcijas paplašināšanas un likumprojekta
tālākās virzības, kā arī pie statusa apliecināšanas
• projekti “Draudzīga skola” un “Draudzīga māja”
39
Paldies par uzmanību!
Runātāja e-pasts:
[email protected]
Runātāja telefons: 67021632
Uzzini:
www.lm.gov.lv
Twitter:@Lab_min
Flickr.com:Labklajibas_ministrija
Youtube.com/labklajibasministrija
Draugiem.lv/labklajiba
40

similar documents