Šeit

Report
Interešu izglītības īstenošana Latvijā
Interešu izglītības programmu izstrādes pamatprasības
Interešu izglītības un audzināšanas darba
nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta
06.06.2014.
• Interešu izglītības raksturojums
• Interešu izglītība-karjeras orientēta neformālā izglītība
bērniem un jauniešiem
• Interešu izglītības programmu veidošanas principi
• Aktualitātes un prioritātes interešu izglītībā un audzināšanas
darbā 2014./2015.gadam
• Jautājumi
Interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju
īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības (Izglītības
likuma 1.pants)
Interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa un tradicionāli Latvijā tiek attiecināta uz
bērniem un jauniešiem vecumā no 3 gadiem līdz 25 gadiem.
Interešu izglītības īstenošana notiek, ievērojot bērnu un jauniešu interešu un brīvprātības principu.
Interešu izglītība bērniem un jauniešiem nodrošina:
• lietderīgu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu,
• radošuma, talantu un spēju izkopšanu, pašizpēti un pašattīstību,
• socializāciju (dzīvesprasmju apgūšana, antisociālas uzvedības prevencija,
sociālās atstumtības mazināšana)
• darba un karjeras vadības prasmju pilnveidi, pirmo profesionālo iemaņu
apguvi,
• formālajā izglītībā iegūto zināšanu un prasmju papildināšanu, jaunu
zināšanu un prasmju apguvi
Interešu izglītībā tiek apgūtas 21.gs. zināšanas, prasmes un
attieksmes
• Zināšanas par sevi, citiem
cilvēkiem, kopienu, par globālo
pasauli, starpkultūru un vides
jautājumiem
• Komunikāciju prasmes un
tehnoloģiju prasmes
• Sadarbība un darbs komandā
• Inovācijas un radošā domāšana,
pašizpausme
• Attieksme pret dažādību kā
vērtību
• Gatavība mācīties un pilnveidoties
mūža garumā, prasme pielietot
savas zināšanas
• Atbildība un iesaistīšanās kopienas
(lokālās un globālās) dzīvē
Ieguvumi, iesaistoties interešu izglītībā:
• Bērnībā un pusaudža gados
visintensīvāk notiek
socializācija, un šajā vecumā
apgūtās zināšanas, prasmes
un iemaņas, attieksmes ļauj
mērķtiecīgāk turpināt savas
personības pilnveidi un
izglītošanos mūža garumā
• Iesaistīšanās interešu
izglītībā attīsta pašapziņu,
audzēkņi iemācās izprast
sevi, novērtēt savas spējas,
pieredzi, sasniegumus,
personiskās īpašības, stiprās
un vājās puses, izkopt savu
talantu, īpašās spējas
• Bērni un jaunieši apgūst un
pilnveido sociālās un
karjeras vadības prasmes:
darboties grupā, komandā,
publiski uzstāties un
prezentēt savu veikumu,
izvērtēt panākumus un
kļūdas, izteikt un pamatot
savas domas un viedokli,
pieņemt lēmumu, ievērot
uzvedības etiķeti, komunicēt
un sadarboties ar
vienaudžiem,
pieaugušajiem, uzņemties
atbildību u.c.
• Iesaistīšanās interešu
izglītībā dod iespēju nonākt
jaunā vidē, iegūt jaunu
informāciju, draugus,
motivē apgūt jaunas
zināšanas, pieredzi un
izmēģināt un pielietot tās
praktiski ikdienas dzīvē un
dalīties savos atklājumos ar
citiem
• Bērni un jaunieši mācās būt
toleranti, atsaucīgi,
izpalīdzīgi, veidojas viņu
vērtīborientācija (pulciņā vai
kolektīvā var būt dažāda
vecuma, tautības, dažādu
izglītības iestāžu, dažādu
vajadzību skolēni)
• Palielinās pilsoniskā
aktivitāte un atbildība, jo
viņiem tiek nodrošināta
iespēja piedalīties vietējā un
nacionālā mēroga
pasākumos (piem., Dziesmu
un deju svētki, salidojumi,
festivāli, sacensības,
konkursi, izstādes,
sarīkojumi, projekti u.c.)
• Audzēkņi pilnveido darba
prasmes un apgūst pirmās
profesionālās iemaņas
(darba izmēģinājumi,
pētnieciska darbība,
pamatprasmju apguve kādā
no profesijām, radošās
darbnīcas, praktiska
iepazīšanās ar profesijām
darba vietās u.c.), veido
atbildīgu attieksmi pret
dzīvi, profesijas izvēli,
nākotnes plāniem un to
īstenošanu, attīsta
uzņēmējdarbības spējas
• Uzzina par tālākās izglītības
iespējām kādas konkrētas
profesijas apguvē vai savas
personības pilnveidē:
- profesionālās ievirzes
mākslas, mūzikas, sporta
skolas;
- profesionālās un augstākās
izglītības iestādes;
- neformālās izglītības
piedāvājums;
- ikdienas izglītības iespējas;
- daudzveidīgi informācijas
ieguves avoti
Politika
• Interešu izglītība Latvijā ir izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai ir senas un
stipras tradīcijas, tās unikalitāte un sasniegumi ir starptautiski novērtēti
• NAP 2020 Kompetenču attīstības mērķa īstenošanai noteikts rīcības
virziens: „Nodrošinot visiem bērniem un jauniešiem kvalitatīvu
pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī pieeju ārpus formālās izglītības
nodarbībām un aktivitātēm, samazināt bērnu un jauniešu ar zemām
pamatprasmēm īpatsvaru, vienlaicīgi palielinot skolēnu īpatsvaru, kuri
uzrāda augstākos kompetenču līmeņus.”
• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (pieņemtas Saeimā
22.05.2014.)
Rīcības virziens: Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem
paplašināšana
Uzdevumi: motivēt bērnus un jauniešus līdzdalībai interešu izglītības programmās; izveidot
atbalsta sistēmu izglītojamo talantu attīstībai; stiprināt izglītojamo pilsonisko apziņu, sabiedriskās
līdzdalības prasmes, valstisko un nacionālo identitāti; veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma
apgūšanu, jaunu kultūras vērtību radīšanu u.c.
Starptautiskais vērtējums interešu izglītībai Latvijā
•
Eiropas Komisijas eksperti, vērtējot jaunatnes politikas īstenošanu Latvijā un veicot
starptautisko izvērtējumu „Jaunatnes politika Latvijā” 2008.gada februārī, savā
rekomendācijā atzina, ka „uzlabotu Latvijas ārpusskolas izglītības versiju varētu
popularizēt visā Eiropā kā labāko praktisko risinājumu piemēru.”
• Somijas izglītības reformators Pasi Sālbergs:
«Ja salīdzinātu to, cik labi katra valsts spēj jauniešiem iemācīt izpratni un cieņu pret
kultūru, teātri vai tēlotājmākslu, Latvija, manuprāt, parādītu ļoti labu sasniegumu.
Matemātika, dabaszinātnes un lasīšana, protams, ir svarīgas, bet kādēļ mēs tām
pievēršam tik lielu uzmanību? Es ceru, ka pienāks laiks, kad cilvēki apjautīs patieso
radošuma nozīmi un pievērsīs pietiekamu uzmanību arī šai jomai. Tad Latvija,
iespējams, būs pirmajā pieciniekā pasaulē!»
• Eiropas izglītības darbinieku studiju vizītes Latvijā 2012., 2013.
«Uzteicama ir Latvijas interešu izglītības sistēma, kas ir ļoti profesionāli un labi
organizēta, turklāt radies iespaids, ka nodarbībās ir iesaistīta lielākā daļa skolēnu, kuros
tiek attīstītas daudzveidīgas prasmes. Īpaši izceļams skolēnu mākslinieciskās
pašdarbības kolektīvu augstais līmenis un seno prasmju mācīšana jauniešiem.»
Interešu izglītības koordinēšana
Valsts izglītības satura centra funkcijas
- Koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta
pasākumus izglītojamo personības attīstībai;
- Nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu
un norisi
Galvenie uzdevumi:
• valsts nozīmes pasākumu plānošana un īstenošana interešu izglītībā –
kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē (pirms tam pasākumi
notiek izglītības iestādēs, novados/pilsētās, reģionos),
• Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises
nodrošināšana,
• metodiskais atbalsts interešu izglītības pedagogiem profesionālajā
pilnveidē (semināri, tālākizglītības kursi, metodiskie ieteikumi),
• pedagogu labās prakses piemēru un pieredzes popularizēšana,
• vecāku un sabiedrības informēšana un izglītošana par interešu izglītības
lomu bērnu un jauniešu personības izaugsmē,
• sadarbības veicināšana ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām
un starptautiskajām organizācijām
Finansējums
• Valsts budžeta mērķdotācija daļējai pedagogu darba algai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek piešķirta pašvaldībai
• Ministru kabineta 28.08.2001. noteikumi Nr. 382 «Interešu izglītības
programmu finansēšanas kārtība» nosaka, kā tiek finansētas interešu
izglītības programmas (t.sk. kā valsts budžeta mērķdotācija tiek sadalīta
administratīvajā teritorijā)
• Valsts budžeta apakšprogramma «Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki»
Interešu izglītības īstenošana
• Interešu izglītības programmas tiek īstenotas:
- vispārējās izglītības iestādēs,
- profesionālās izglītības iestādēs,
- 48 interešu izglītības iestādēs (bērnu un jauniešu centros),
- profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un sporta skolās,
- pirmsskolās,
- privātajās izglītība iestādēs,
- pedagoga privātpraksē.
• Programmas īsteno pedagogs, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija;
• Interešu izglītības programmās var iesaistīties visi bērni un jaunieši
neatkarīgi no viņu tautības, dzimuma, dzīves vietas, sociālā stāvokļa,
speciālajām vajadzībām
• Valsts nodrošina daļēju finansējumu interešu izglītības pedagogu darba
samaksai, iespēju robežās ir pašvaldību un vecāku līdzfinansējums interešu
izglītības programmu īstenošanai
• Pašvaldības nodrošina materiāli tehnisko bāzi
• Interešu izglītībā tiek piedāvātas dažādas darbības formas: nodarbības
pulciņos, kolektīvos, interešu klubiņi, nometnes, brīvā laika istabas, rotaļu
telpas, kopīgi pasākumi, iesaistīšanās dažādos projektos u.c.
Interešu izglītības programmas
-
-
kultūrizglītības programmas (dejas māksla, mūzika, vizuālā un vizuāli
plastiskā māksla, teātra māksla, folklora)
radošo industriju programmas (dizains, video, foto, kino, datorgrafika,
animācija, žurnālistika, radio/TV studija, audio/video ierakstu studija u.c.)
tehniskās jaunrades programmas (automodelisms, lidmodelisms, kuģu
modelēšana, konstruēšana, robotika, elektronika, datorapmācība un
programmēšana u.c.)
vides izglītības programmas (vides pētnieki, ekoloģija, arheoloģija,
paleontoloģija, astronomija, ģeoloģija, ekoloģija, dārzkopība u.c.)
sporta interešu izglītības programmas (sporta dejas, sporta un galda
spēles, vieglatlētika un vingrošana, cīņas sporta veidi, orientēšanās,
tūrisms, badmintons u.c.)
citas programmas (valodas, jaunsardze, novadpētniecība, medicīna, gidi,
jauniešu radošās iniciatīvu grupas, estētikas skola, literārā jaunrade,
žurnālistika, retorika, satiksmes noteikumi un drošība u.c.)
Pētījums par interešu izglītību Latvijā (2012.gads)
(veica Interešu izglītības konsultatīvā padome interešu izglītības iestādēs)
•
-
-
-
Audzēkņu motivācija:
Man patīk skolotājs
Man ir interesanti pavadīt brīvo laiku
Es mācos to, kas man dzīvē būs
noderīgs
Es varu pārbaudīt savas zināšanas un
prasmes, piedaloties konkursos un
pasākumos
Es vēlos pavadīt laiku citā vidē ārpus
skolas
Pulciņos neliek atzīmes, nav mājas
darbu
Var izdomāt un veidot savus
darbiņus, patīk grūti darbi
Eju līdzi draugam
Vecāki liek apmeklēt pulciņu
Darbošanās pulciņā man sagādā
prieku
• Par audzēkņu darbošanos
interešu izglītības iestādē:
-
-
Te ir brīvāka atmosfēra, vides
maiņa
Te ir dažādi pasākumi, ir jautri un
interesanti
Šeit es jūtos novērtēts
Man ir iespēja braukt uzstāties
daudzās Latvijas vietās
Te ir foršākie un saprotošākie
skolotāji
Sastopu vairāk domubiedru ar
līdzīgām interesēm
Te nav tik daudz bērnu kā skolā,
nav tik saspringti un stingri kā
skolā, neviens nekliedz
• Vecāku motivācija:
-
Tiek nodrošināta daudzveidīga izvēle bērna vispusīgai attīstībai un
veicināts radošums un domāšanas prasmes
Tiek dotas iespējas sevi apliecināt, atklāt un attīstīt talantu
Tiek veicināta piederības izjūta ģimenei un dzimtajai vietai
• Pētījumā uzrādītie risināmie jautājumi
-
Trūkst resursu jaunu programmu atvēršanai un vienmērīgam programmu
pārklājumam visos Latvijas reģionos
Interešu izglītības iestādes nav piemērotas cilvēkiem ar speciālām
vajadzībām
Trūkst jaunu speciālistu un esošajiem – profesionālās pilnveides iespējas
Interešu izglītības attīstību ietekmē sociālā un ekonomiskā situācija valstī
Statistika
• Statistiku par skolēnu iesaistīšanos interešu izglītības programmās apkopo
IZM
• Samazinoties bērnu skaitam, interešu izglītības programmās bērnu skaits
nesamazinās, pat nedaudz pieaug
• Katrā vispārējās izglītības iestādē skolēniem tiek piedāvāta kāda interešu
izglītības programma. Procentuāli vairāk skolēnu iesaistās kultūrizglītības
(koris, deju kolektīvs, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi,
skatuves runa un teātris, folklora) programmās.
• Populārākās valstī kopumā ir kultūrizglītības programmas (62% -66%
audzēkņu); sporta (18%-20%), tehniskā jaunrade (~4%), vides interešu
izglītība (~3%), jaunatnes iniciatīvas (~4%), citas (~5%).
Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs
(dinamika ik pa pieciem gadiem)
347,052
300,667
226,034
1999./2000.
2004./2005.
2009./2010.
204,891
2013./2014.
Izglītojamo skaits interešu izglītībā 2012./2013.māc.g.
Plānošanas reģions
1
0
2
5
2
7
2
8
2
9
3
0
3
1
3
2
4
1
4
2
4
3
4
4
4
5
3
3
Kopā
pirmsskolas
1.-4.klase
5.-9.klase
10.-12.klase
Vecāki (<=25
gadiem)
Jēkabpils
643
166
195
208
62
12
Valmiera
977
219
431
247
49
31
Daugavpils
3552
418
1095
1487
386
166
Jelgava
1246
204
454
344
115
129
Jūrmala
1009
189
378
278
114
50
Liepāja
2540
169
1035
895
222
219
Rēzekne
1366
264
460
425
108
109
Ventspils
1749
372
630
420
256
71
Kurzemes reģions
9374
927
3971
3573
801
102
Latgales reģions
3814
424
1252
1541
493
104
Rīgas reģions
2589
759
755
700
265
110
Vidzemes reģions
3515
581
1492
1065
271
106
Zemgales reģions
1542
283
701
373
106
79
Rīga
29330
9423
9829
6292
2073
1713
Kopā valstī
63246
14398
22678
17848
5321
3001
Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās
(viens audzēknis var iesaistīties vairākās programmās)
179,602
130,320
132,735
136,404
109,020
77,835
51,341
2008./2009.m.g.
2009./2010.m.g.
57,577
55,481
2010./2011.m.g.
interešu izglītības iestādēs
2011./2012.m.g.
57,438
2012./2013.m.g.
vispārējās izglītības iestādēs
Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās 2012./2013.mācību gadā
100%
80%
60%
40%
20%
0%
vispārējās izglītības iestādes
interešu izglītības iestādes
Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās
2012./2013.mācību gadā
interešu izglītības iestādes
vispārējās izglītības iestādes
86,028
35,589
28,948
7,041
kultūrizglītība
sports
4,6604,106
tehniskā
jaunrade
4,025
1,743
2,0203,709
vides izglītība jaunatnes darbs
9,588
6,385
citas
No IKVD ziņojuma „Par kultūras un audzināšanas pasākumiem vispārējās
vidējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaisti vispārējās izglītības
iestādes pārvaldīšana”
Resursi interešu izglītības attīstībai
• Pedagoga personības loma, piemērs, ieinteresētība,
motivācija, profesionalitāte
• Valsts, pašvaldības politisks, finansiāls, morāls atbalsts
interešu izglītības programmu īstenošanai
• Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums
• Sadarbība
• Labās prakses piemēru popularizēšana un apgūšana
Interešu izglītības programmu veidošanas principi
•
•
Interešu izglītības programmas nosaukums, norādot jomu un īstenošanas laiku
Interešu izglītības programmas struktūra:
1. Ievads
1.1. programmas aktualitātes un nepieciešamības pamatojums;
1.2. programmas mērķi (izvirzāms viens vai vairāki mērķi, mērķa/-u formulējumā ietverot mācību,
audzināšanas un personības attīstības aspektus);
1.3. programmas uzdevumi (uzdevumi norāda, kā sasniegt mērķi/-us; katra mērķa sasniegšanai
izvirza vismaz divus uzdevumus);
1.4. programmas īstenošanas laiks (viens vai vairāki mācību gadi);
1.5. programmas īstenošanas forma (pulciņš, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs (koris, deju
kolektīvs, deju grupa, orķestris, ansamblis u.c.), treniņgrupa, studija, darbnīca, klubs, nodarbības
ar mainīgu dalībnieku sastāvu un skaitu u.c.);
1.6. mērķauditorija (audzēkņu skaits interešu izglītības programmā/grupā, vecuma posms, ir vai
nav priekšzināšanas, iemaņas, prasmes, speciālās vajadzības, sociālā riska grupas bērni un jaunieši
u.c.);
1.7. stundu un nodarbību skaits nedēļā, stundu skaita atbilstība saturiskajam apjomam, stundas
ilgums (pirmsskolas vecuma bērniem - 30 min., pārējiem – 40-45 min. saskaņā ar izglītības
iestādes nolikumu).
2. Programmas saturs
2.1. programmas tematiskais plāns (katram mācību gadam atsevišķi)
2.2. darba metodes, paņēmieni, formas (pulciņa nodarbība, radoša darbnīca, izstāde,
koncerts, skate, konkurss, sacensības, ekskursija, eksperimentēšana, laboratorija,
vingrinājumi, individuāls/pārī/grupu darbs, patstāvīgais darbs, paņēmiens „vienaudzis
vienaudzim”, projekta izstrāde un prezentēšana, nometne, konsultācijas u.c.)
2.3. resursu nodrošinājums (cilvēkresursi (koncertmeistars, sociālais pedagogs u.c.)
telpas, materiāli, instrumenti, tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums, ITK, uzskates
materiāli, mācību literatūra, sponsorējuma piesaiste u.c.)
3. Plānotie rezultāti
3.1. atbilstoši programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem jāparedz mērāmi,
konkrēti un reāli rezultāti (piemēram, jaunu zināšanu un prasmju – profesionālo,
dzīvesprasmju, karjeras vadības prasmju - apguve, dalība izstādēs, sacensībās,
koncertos, konkursos, skatēs, projektos, pasākumos)
3.2. atgriezeniskā saite (piemēram, audzēkņu pašvērtējums, sasniegumu mape jeb
portfolio, programmas īstenošanas izvērtējums, pulciņa dienasgrāmata, anketēšana,
atsauksmes un ārējie vērtējumi, atzinības u.tml.). Šī informācija nepieciešama
turpmākajai programmas īstenošanai un finansējuma saņemšanai
Labās prakses piemēri interešu izglītības programmu
īstenošanā
• Interešu izglītības programmas kļūst arvien daudzveidīgākas un
laikmetīgākas, tiek ņemtas vērā jauniešu intereses un vajadzības
(ģitārspēle, mūsdienu deja, jaunas rokdarbu tehnoloģijas-filcēšana,
pērļošana u.c., datordizains, programmēšana, animācija, tehniskā
modelēšana, kokapstrāde un metālapstrāde), studiju tipa programmu
veidošana
• Interešu izglītības nodarbību norise ārpus telpām: āra vide, nometnes,
plenēri, izbraukumi u.c.
• Integrēta zināšanu un prasmju apguve dažādās jomās: vide un māksla,
mūzika un māksla, māksla un tehniskā jaunrade, vide un novadpētniecība
u.c.
• Darbošanās interešu izglītības programmās sasaistē ar labdarības akcijām
un brīvprātīgo darbu
• Pašu jauniešu iniciētu projektu un aktivitāšu īstenošana
Uzdevumi interešu izglītības pedagogiem
• Mazināt bērnu un jauniešu sociālo atstumtību, nodrošinot atbalstošu,
radošu un psiholoģiski labvēlīgu vidi
• Sadarboties ar vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām
organizācijām
• Izmantot mūsdienīgas mācību metodes un formas
• Veicināt sabiedrības informētību un izpratni par interešu izglītības lomu
jauniešu dzīvesprasmju un karjeras vadības prasmju apguvē un
profesionālo iemaņu attīstīšanā
Risināmie jautājumi nākotnē
• Kā motivēt ikvienu bērnu un
jaunieti iesaistīties interešu
izglītības programmās vai
citās ārpusstundu
aktivitātēs, jau no mazotnes
pieradināt pilnveidot savas
zināšanas, attīstīt prasmes
un iemaņas, tās pielietot,
dokumentēt savas
praktiskās darbības pieredzi,
ieguvumus un sasniegumus
kā resursus turpmākajai
dzīvei?
• Kā, izmantojot neformālās
(interešu) izglītības
metodes, labās prakses
piemērus, padarīt
interesantāku un skolēnu
ikdienai un reālajai dzīvei
tuvāku formālās izglītības
mācību procesu un saturu?
• Kā nodrošināt interešu
izglītībā iegūto
zināšanu, prasmju un
iemaņu atzīšanu par
pirmo praktisko darbību
karjeras izaugsmē?
• Kā veidot sadarbības tīklu starp
dažādām pašvaldības institūcijām
un dažāda veida izglītības
iestādēm (vispārējā, profesionālā,
interešu izglītības iestāde)
pašvaldībā, lai atbalstītu skolēnus
ar mācīšanās grūtībām, uzvedības
traucējumiem, sociālās dzīves
problēmām un lai piedāvātu
alternatīvus risinājumus skolēnu
„neizkrišanai” no izglītības
procesa?
• Kā stiprināt vērtības skolēnu
apziņā, sabalansējot
nacionālo ar globālo,
tradīciju ar inovācijām?
Metodiskais atbalsts
• VISC mājas lapa:
www.visc.gov.lv /Interešu
izglītība/Metodiskie materiāli
• «Kas jauns interešu izglītībā»
Zvaigzne ABC, 2011
• ES projekta «Sadarbības tīklu
veidošana jauniešu atbalstam
vietējā kopienā» metodiskais
materiāls «Sadosimies rokās»
• Izglītības attīstības centra
materiāli
• U.c.
• IZM īstenotais projekts «Pedagogu profesionālās kompetences
paaugstināšanas nodrošināšana, paplašinot pedagoģiskās
kompetences un pedagogu noslodzes iespējas, iegūstot
papildu kvalifikāciju B programmās»
programma «Tehnoloģijas un radošums interešu izglītībā»
- 15 grupas – 300 pedagogi
- atbalsts interešu izglītības programmu īstenošanai
inženierzinātņu jomās
programma «Pedagoģija»
Prioritātes interešu izglītībā un audzināšanas darbā
izglītības iestādē 2014./2015.māc.g.
Stiprināt skolēnu patriotismu, kultūridentitāti un valstisko apziņu:
- Valsts svētku, atceres un atzīmējamo dienu ievērošana
- Cieņpilna attieksme pret valsts simboliem
- Dzimtas, novada/pilsētas un valsts patriotisma veicināšanas
pasākumi/projekti
- Skolas tradīciju un kultūrvides kopšana
- Nozīmīgākie notikumi sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē
2014./2015.māc.gadā:
Baltijas ceļa 25.gadadiena (1989.gada 23.augusts)
12.Saeimas vēlēšanas 2014.gada 4.oktobrī
Aspazijai un Rainim -150 gadu atcere
Latvija – Eiropas savienības prezidējošā valsts
2015.gada 1.pusgadā
Gatavošanās XI Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem
• XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki notiks 2015.gada 6.-12.jūlijā
• Dziesmu un deju svētku procesā iesaistījušies ~ 100 000 Latvijas bērnu un
jauniešu, piedaloties dažādos kultūrizglītības (mākslinieciskās pašdarbības)
kolektīvos: korī, vokālajā ansamblī, pūtēju vai simfoniskajā orķestrī, tautas
deju vai mūsdienu deju kolektīvā, bērnu un jauniešu folkloras kopā,
skolēnu teātrī vai skatuves runas pulciņā, vizuālās vai vizuāli plastiskās
mākslas pulciņā)
• Plānots, ka svētkos piedalīsies ~ 35 000 dalībnieku
• Starpsvētku laikā skolēni piedalījušies skatēs, konkursos, festivālos,
salidojumos, izstādēs un citos valsts nozīmes pasākumos
• XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 2013.gada jūlijā
piedalījās 8 946 bērni un jaunieši (3 - 19 gadi)
Valsts nozīmes pasākumi Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai
• Konkursi, festivāli izglītības iestāžu 2.-4., 5.-9.klašu koriem, zēnu koriem,
jauktajiem koriem
• Tautas dziesmu dziedāšanas sacensības katru gadu
• Vokālās mūzikas konkurss mazajiem mūzikas kolektīviem katru gadu
• Izglītības iestāžu pūtēju orķestru skates, defile programmas, festivāls
• Tautas deju festivāls katru gadu, skates pirms svētkiem
• Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursi katru gadu, mākslas
festivāls
• Folkloras pasākumi, nacionālais sarīkojums katru gadu
• Radošais konkurss mūsdienu deju kolektīviem katru gadu
• Skolēnu skatuves runas un literāro uzvedumu konkurss katru gadu, teātru
festivāls
Pilnveidot skolēnu savstarpējo attiecību kultūru, mazinot un novēršot
konfliktsituācijas, attīstot cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret sevi
un citiem:
– aktualizēt skolas iekšējās kārtības noteikumus skolas vides
uzlabošanai,
– pilnveidot komunikācijas un sadarbības prasmes,
– diskutēt par skolēniem svarīgiem un nozīmīgiem jautājumiem,
– īstenot atbalsta pasākumus pozitīvai uzvedībai,
– pastiprināti pievērst uzmanību veselīga dzīvesveida un cilvēkdrošības
jautājumiem ikdienas situācijās.
Problēmjautājumi audzināšanas darba īstenošanā
• Audzēkņu neattaisnoti kavētu stundu skaita samazināšana
• Audzēkņu atkarību risku mazināšana, organizējot profilakses pasākumus
jauno psihotropo vielu lietošanas ierobežošanai un audzēkņu izglītošanai
par pieņemtajiem normatīvajiem aktiem (2014.g.9.aprīļa grozījumi
Krimināllikumā)
• Cilvēktirdzniecības jautājumu aktualizēšana, izglītojot par fiktīvo laulību
sekām, riskiem darba meklējumos ārvalstīs u.c.
• Mediju lietotprasme, drošības jautājumi internetā, atbildīga attieksme un
rīcība
• Emocionālā un cita veida vardarbība
• Higiēnas prasību ievērošana, pašapkalpošanās un rūpes par savu veselību
Informatīvie un metodiskie resursi
•
•
•
•
•
Valsts izglītības satura centra izstrādātie metodiskie materiāli
(www.visc.gov.lv);
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (www.ikvd.gov.lv) dokumenti un
informatīvie ziņojumi;
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atbalsta materiāli un
pasākumi audzināšanas darba pilnveidei izglītības iestādēs
(www.bti.gov.lv);
Valsts izglītības attīstības aģentūras (www.viaa.gov.lv) sagatavotie atbalsta
materiāli karjeras atbalstam;
Portāls www.jaunatneslietas.lv (iespējas iesaistīties dažādos projektos,
brīvprātīgo darbs u.c.)
Skaistu, saulainu, priecīgu, labiem notikumiem
bagātu vasaru!
Paldies par uzmanību!
[email protected]
67350957

similar documents