Projekta vadošā eksperta Māra Pūķa prezentācija

Report
Stratēģiskās vadības process
sociālā darba un veselības
pieejamības organizācijai
Māris Pūķis, Dr.oec.,
Projekta vadošais eksperts
8.10.2014
Projekta ideja
•
•
•
•
Sadarbības tīkli
Salīdzināmo datu bāze
Mācīties salīdzinot metode
Virzība uz stratēģisko vadīšanu kā iekšējās
vadības procesu
Ar ko atšķiras mūsu tīkla stratēģiskā
vadīšana kā process no tradicionālās
pieejas?
Pašvaldībai ir duāla daba
autonomās kompetences jomā tā līdzīga
privātīpašniekam, kas dara ko grib likuma
ietvaros
valsts deleģētās kompetences jomā tā
līdzīga ierēdnim, kas dara to ko kungs
(valsts) grib saskaņā ar kunga politiku
 Mūsu stratēģiskās vadīšanas process ir
domāts savu lēmumu pieņemšanai
balstoties uz faktu analīzi elastīgā un
optimālā veidā

Divas pieejas
• Tīkla dalībniekiem jāsagatavo uzlabojumu
plāns
• Mūsu pieeja – veicināt stratēģiskās vadības
metožu izplatību, taču to lietošana nav
nepieciešama vienmēr
• Racionālā metode – plānveidīgs un
mērķtiecīgs pārveidojumu process
• Inkrementālā (pakāpeniskā) metode – mazi
uzlabojumi, pastāvīga vērtēšana un elastība
Kam projekts nederēs
• Ja nav interese izdomāt patstāvīgus
risinājumus:
– Iniciatīvu atdod centrālajai valdībai
– Iniciatīvu atdod savai partijai
• Ja šķiet neērti publiski apspriest faktus:
– Populistiski solījumi neattaisnojas
– Nav ticības, ka sabiedrība sapratīs, jo dominē
masu mēdiju ietekme
– Politiskie pretinieki var izmantot faktus savā
labā
Kam projekts derēs
• Projekts veidots ticībā, ka to pašvaldību
skaits, kam būs interese izmantot
patstāvīgās vadības iespējas pakāpeniski
pieaugs
• Ja ir drosme izdomāt jaunievedumus
(inovācijas)
• Ja ir drosme riskēt, ka sākumā valsts
iestādes vai iedzīvotāji jūs nesapratīs
• Ja var cerēt uz domes politiķu vairākuma
atbalstu
Kam projekts derēs
• Tiem, kas meklē patstāvīgus risinājumus
• Tiem, kam vietējo īpatnību ievērošana šķiet
ceļš uz optimizāciju
• Tiem, kas dialogā ar iedzīvotājiem vēlas
balstīties uz paveikto
Vadība kā process
• Ciklu jāsaista ar pārstāvniecības
demokrātijas periodu
• Atbilstoši ārējās vides izmaiņām un savu
aktivitāšu panākumiem cikliski atkārtojas:
– Situācijas analīze
– Plānošana
– Ieviešana
– Rezultātu mērīšana
Atšķirība
• Valsts nosaka vienotu ciklu visiem, jo cenšas
kontrolēt savu mērķu sasniegšanu visā
teritorijā
• Pašvaldība atrodas konkurences (un
sadarbības) apstākļos ar citām pašvaldībām
un valsti, savu mērķu sasniegšanā
nepieciešama elastība, pārmaiņu cikli var
atšķirties pa nozarēm
• Izglītības cikls ir ilgāks, rezultātus gūst
nākamais vai aiznākamais deputātu
sasaukums
Prioritātes un otršķirīgais
o Pareto princips:
20% faktoru ietekmē 80% rezultāta
o Veidojot un elastīgi koriģējot savu stratēģiju
un taktiku, attīstību, pirmkārt, jāvirza to 20%
faktoru ietekmēšanai, no kuriem vairāk
atkarīgi rezultāti
o Visbiežāk sastopamā izvēle - valdība
nodarbojas ar otršķirīgiem faktoriem (kļūdas
dēļ vai tādēļ, lai maldinātu)
Viss laukums
o Procesu kopsakarībā jāredz politiķiem
o Stratēģiju nevar veidot no vienas nozares vai
viena sektora skatu punkta
o Tiem, kas pārstāv pašvaldību stratēģijas
veidošanā, jāspēj izvērtēt aktivitāšu
mijiedarbību, tai skaitā izmaksas un visu
resursu iesaistīšanu
Resursi:
o Budžeta līdzekļi
o Pašvaldības īpašumi
o Iespēja radīt salīdzinošas priekšrocības
noteiktām interešu grupām
o Iespēja veicināt privāto un publisko
cilvēkresursu attīstību
Mārketinga modelis
o Produkts
o Cena
o Vieta
o Virzīšana
tirgū
Esošie un potenciālie klienti
Esošie un potenciālie
konkurenti
Salīdzinošo iespēju analīze
Vīzijas, mērķu un uzdevumu
koriģēšana
“Tirgus»
(produkta patērētāji)
o Katra konkrēta aktivitāte uzlabo noteiktas
fokusgrupas situāciju (vai izpilda šīs fokusgrupas
vēlmes)
o Racionāli domājot - izmantojot resursus konkrētai
fokusgrupai, pārējie ir zaudētāji
o Irracionāli domājot - darbība noteiktas
fokusgrupas labā var būt pārējiem pieņemama,
jo atbilst priekšstatiem par “labu” rīcību
Sociālā darba
fokusgrupas
• Lietotāju vecuma struktūra:
- Bērni līdz 7 gadu vecumam,
- Jaunieši 7-18 gadu vecumā,
- `Pensijas vecumu sasniegušie,
- Visi iedzīvotāji.
• Paradokss - vismazāk aktivitāšu
attiecas uz visiem iedzīvotājiem! Šī
prioritāte nozīmē, ka būtiskākās
funkcijas nav galvenās!
Sociālās
fokusgrupas
• Šķietami veiksmīgajiem arī var būt sociālas
vai veselības problēmas
• Lietotāju nodarbošanās
– Amatu pratēji
– Pedagoģiskie darbinieki
– Zinātnieki
– Uzņēmēji
– Politiķi un ierēdņi
– NVO aktīvisti
Sociālās
fokusgrupas
• Grupas pēc nodarbošanās
– Sociālie darbinieki
– Policisti
• Grupas pēc dzimuma
– Sievietes
– Vīrieši
• Sociāli mazaizsargātie
– Invalīdi
– Trūcīgie
– Bezdarbnieki
– Bezpajumtnieki
Sociālās
vīzijas varianti
• Sociāli aizsargājamie atraduši dzīvei
ekonomisko un morālo pamatu
• Veselības pakalpojumi ir viegli pieejami
• Aprūpes pakalpojumi ir viegli pieejami
• Ir paaugstināta sociālo papkalpojumu
produktivitāte
Mērķi izriet no faktoru analīzes
• Fokusgrupas izvēle nozīmē, ka vidējā periodā šai
grupai pievērsīs vairāk uzmanības
• Tiks noskaidrots, kādu pašbvaldības produktu šī
grupa sagaida
• Tiks vērtēti faktori, kas izšķiroši ietekmē sekmes,
saalot tos ārējās ietekmes faktoros un patstāvīgi
ietekmējamos
• Tiks izslēgtas grupas un mērķi, ja pašvaldības
patstāvīgā loma ir maza
Sociālās uzņēmējdarbības
metodes
• ES - SU ir jebkura saimnieciskā darbība,
kuras galvenais motīvs nav peļņa
• Pilnveidojot šo metodi var risināt:
– slimnīcu un skolu vadības problēmas
– fokusgrupu iesaistīšanas problēmas
– izglītības un sociālā darba produktivitātes
problēmas
– panākt pašvaldības budžeta atslogošanu,
iesaistot citus pašvaldības resursus
Sociālā darba
organizācijas problēmas
• Teritoriālā organizācija
(koncentrācijas/dekoncentrācijas aspekti)
• Darbinieku motivācija
• Darbinieku “izdegšanas” problēma
• Administratīvā sloga samazinājums
• Iesaistīšana un aprūpējamo motivācija
• Sadarbība
• Komandu vadīšana
Pašvaldība nav tikai pakalpojumu
sniedzēja
o
o
o
o
o
o
o
Politikas organizēšana un saturs
Pakalpojums
Administrēšana
Veicināšana
Apsaimniekošana (pašvaldības sociālā
uzņēmējdarbība)
Uzņēmējdarbība
Atbalsta funkciju organizēšana
Riski
• Valsts kontrole un KNAB lasa likumus
tendenciozi, neņem vērā praksē pastāvošo
tiesiskā nihilisma pakāpi
• Sociālajiem darbiniekiem nav pieejama
pietiekama informācija kvalitatīvu lēmumu
pieņemšanai
• Nepieciešama visu tīkla dalībnieku
pieredzes un ideju apmaiņa, lai mazinātu
birokrātiskos šķēršļus
Domu apmaiņa
•
•
•
•
Kas un kāpēc ir lietderīgi
Kādi faktori traucē to panākt
Kā var ietekmēt ārējos faktorus
Ar kādiem resursiem var izmainīt iekšējos
faktorus
• Kā panākt lietderīgas pārmaiņas paliekot
likuma ietvaros
• Datu bāze un tīkli kā līdzeklis
Pilotpašvaldības - datu devējas
• Katra pašvaldība dos datus kopējai datu
bāzei
• Centīsimies iegūt informāciju no valsts datu
bāzēm, taču šīs iespējas ir un paliks
ierobežotas
• Jautājumus uzdosim ne tikai par jūsu tīkla
profilu
Sadarbība starp tīkliem
• Arī citu tīklu problēmām būs sociālu
jautājumu raksturs
• Risinot motivācijas problēmas var būt
lietderīgi ieviest vidēja termiņa budžetus ar
pašvaldības sdaistošajiem noteikumiem
• Iezīmējas citos tīklos iespējamas kopīgi
diskutējamās tēmas:
– Mazo skolu efektivitātes problēma
– Mājokļu problēma
– Nodarbinātības problēma
• Paldies par uzmanību!
• +371-2-9197602
• [email protected]

similar documents