4_3_LVM_Publiskie udeni

Report
AS „Latvijas valsts meži ”
apsaimniekotie ezeri
Publiskie ūdeņi
Pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā
arī Civillikumā uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi
ir privāti.
Publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv
īpašuma tiesības privātai personai.
Publiskie ezeri un upes
Civillikuma 1. pielikumā ir publisko ezeru un upju
saraksts.
Civillikuma 2. pielikumā ir to ezeru saraksts, kur
zvejas tiesības pieder valstij
Civillikuma 3. pielikumā ir to upju saraksts, kur
zvejas tiesības pieder valstij
Zemes pārvaldības likums
Vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai
teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī
tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes
sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem,
kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā
ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu
īpašumā.
Makšķerēšanas noteikumi
Makšķerēt ir tiesības fiziskai personai, kas makšķerēšanas laikā var
uzrādīt derīgu makšķerēšanas karti, bet vietās, kur noteikta
licencētā makšķerēšana, var papildus uzrādīt licenci vai elektroniski
(internetā) iegādātu licenci.
Ūdenstilpēs var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas
kārtību, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās
amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību attiecīgajās ūdenstilpēs ir
paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām
(licencēm).
Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas
— kārtība
Licencētā makšķerēšana atsevišķās ūdenstilpēs tiek ieviesta, lai nodrošinātu
bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo zivju
krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguvei ir noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits.
Licencētā makšķerēšana sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un
aizsardzībai, kā arī licencētās makšķerēšanas un ar to saistītā lauku tūrisma un
rekreācijas attīstībai.
Licencēto makšķerēšanu organizē
vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, vai
šādas
pašvaldības pilnvarota juridiskā persona, vai
pilnvarots ūdenstilpes nomnieks,
vai īpašnieks, kas ir noslēdzis atbilstošu līgumu ar pašvaldību par licencētās
makšķerēšanas organizēšanu (turpmāk – licencētās makšķerēšanas organizētājs).
Kā tiek organizēta licencētā makšķerēšana
1. Licencētās makšķerēšanas
Nolikuma projektu.
2. Saskaņošana ar:
organizētājs
izstrādā
ZM
DAP, ja ir ĪADT
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais
institūts „BIOR”
VVD
VARAM
Pašvaldība
3. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus
Licenču maksas izlietojums
2 reizes gadā veic pārskaitījumus zivju fondam:
publiskās upēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, 40 %;
publiskos ezeros un ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, 30 %;
iznomātos publiskos ezeros un iznomātās publiskās upēs, kā arī
iznomātos ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, un iznomātās
upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, 20 %;
privātās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder to īpašniekam, 10 %.
AS «Latvijas valsts meži»
pieredze
Licencētā makšķerēšana
AS „Latvijas valsts meži” teritorijā atrodas gandrīz 1000 ezeru.
AS „Latvijas valsts meži” apsaimnieko 4 no tiem:
Zebrus ezeru, Lielauces ezeru, Gulbja ezeru un Tērvetes
ūdenskrātuvi, kur tiek organizēta licencētā makšķerēšana.
Licencētā makšķerēšana sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu
pavairošanai un aizsardzībai, kā arī lauku tūrisma un rekreācijas
attīstībai.
Nodrošina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, racionāli izmanto
zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguvei ir noteikts nozvejas vai
zvejas rīku limits.
Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildu makšķerēšanas
kartei ir nepieciešama licence, kuru var iegādāties pie ezera laivu
bāzes uzraugiem.
Zebrus
Atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā teikām apvītā vietā. Ezera krastā
atrodas Ezerlūķu pilskalns, Smiltnieku kalns, Elkus kalns.
Ezera platība 443 ha, vidējais dziļums 1,5 metri, lielākais dziļums 3,9 metri.
Gultne dūņaina, vietām pat astoņus metrus biezs sapropeļa slānis.
Ezerā ķeras brekši, asari, līdakas, raudas, karpas, vēdzeles, bet katra
makšķernieka sapnis ir Zebrus ezera zandarts.
Lielākais noķertais zandarts svēris gandrīz 9 kg, līdaka – 12 kg.
Licenču maksas sadalījums
7. No licenču realizācijas iegūto līdzekļu izlietojums
No makšķerēšanas licencēm iegūtos līdzekļus sadala sekojoši:
7.1. valsts pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai – 30 %,
7.2. Dobeles novada domei – 10 % vides aizsardzības pasākumu organizēšanai dabas liegumā,
7.3. Licencētās makšķerēšanas organizētājam – 60 %.
Licencētās makšķerēšanas organizētājs savu līdzekļu daļu izlieto Zebrus ezera apsaimniekošanai
saskaņā ar pielikumā Nr. 5. pievienoto Zebrus ezera apsaimniekošanas plānu, 24.09.99. gadā
apstiprinātajiem Zebrus ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un licencētās
makšķerēšanas organizēšanas pasākumiem.
Zebrus
Zebrus
Zebrus ezera krastā iekārtota laivu bāze. Makšķerniekiem tiek piedāvātas 15
laivas, uzbūvētas 7 kempinga mājiņas, kurās var apmesties 18 viesi. Izveidotas
nojumes ar galdiem un soliem, ir ugunskura vietas, šūpoles, iekārtots volejbola
un basketbola laukums. Ezera zāliena josla paredzēta teltīm.
Lielauces ezers
Atrodas Auces novada Lielauces pagastā.
Ezera platība 372 ha, vidējais dziļums 1, 5 metri, lielākais dziļums 3,5 metri.
Ezeram purvaini krasti, tas pieejams pa laipu, kas sākas pie Lielauces pils.
Gultne dūņaina, vietām sapropelis.
Ezerā konstatētas 16 zivju sugas. Makšķernieku lomos visbiežāk nonāk līdakas,
asari, līņi raudas, brekši.
Lielākais noķertais asaris svēris 2,3 kg, līdaka – 12,5 kg.
Lielauces ezers
Pretim Lielauces pilij laipas galā iekārtota AS „Latvijas valsts meži” laivu bāze ar putnu
vērošanas torni, 15 laivām un 3 neparastām ezerā peldošām atpūtas mājiņām
ar 8 gultasvietām.
Gulbja ezers
Atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Ezera platība 115,5 ha, vidējais dziļums1,5 m, maksimālais – 2,1 m.
Lai gan zivju ezerā ir gana, nomakšķerēt tās ir grūti, jo ezeram piemīt kāda
īpatnība – tajā dominējošā flora biezā slānī aug virs ezera dibena un
tādējādi veido kaut ko līdzīgu dubultdibenam. Starp augu virsējo slāni un
īsto ezera dibenu atrodas telpa, kurā ir gan ūdens, gan sava augu valsts,
kur mājo lielās zivis.
Ezerā sastopamas līdakas, asari, līņi, raudas.
Lielākā noķertā līdaka svērusi 11 kg.
Gulbja ezers
Gulbja ezera krastā atrodas tūrisma un atpūtas centrs „Spāre”. Šeit var
pārnakšņot 8 viesi, bet četros ģimenes namiņos – vēl 24 atpūtnieki. Iekārtotas
arī kempinga vietas, iespējams celt teltis.
Tiek iznomātas 8 laivas, iekārtotas peldvietas un piknika vietas, 2 takas
velosipēdistiem. Netālu atrodas Ūdrkalna skatu tornis, no kura var redzēt Usmas
ezeru.
Gulbja ezers
Tērvetes ūdenskrātuve
Atrodas Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
Ezers izveidots, uzpludinot Tērvetes upītes pļavas, tā platība 70 ha, un to
ierobežo 2,3 km garš dambis. Vidējais dziļums 1,5 metri, lielākais dziļums 2,5
metri. Ūdenskrātuvē ir trīs salas, kuras iecienījuši ūdensputni.
Makšķernieku ērtībām ir uzbūvētas vairāk nekā 20 laipas, kuras izvietotas
vienmērīgi gar vienu ezera malu, kas dod iespēju šeit makšķerēt ne tikai
individuāli, bet arī rīkot makšķerēšanas sacensības. Tiek iznomātas 8 laivas.
Naktsmītnēm tiek piedāvātas 8 mājiņas ar 20 gultasvietām,
iekārtota kempingu vieta.
Ūdenskrātuvē mīt līdakas, asari, karpas, brekši, līņi, raudas,
mājo arī platspīļu vēzis.
Lielākā ūdenskrātuvē noķertā karpa svērusi 12 kg,
līdaka – 13,3 kg.
Zivju krājumu
papildināšana
Licencētā vēžošana
Latvijā atļauta tikai licencēta vēžošana
un vienīgi licencētos vēžezeros.
Arī divās LVM
apsaimniekotajās ūdenstilpēs
– Lielauces ezerā un Tērvetes
ūdenskrātuvē – mājo vēži.
Kopš 2005. gada Lielauces ezerā tika organizēta licencētā vēžošana, kas sakarā ar
vēžu skaita samazināšanos pārtraukta 2009. gadā. 2014. gadā plānots licencēto
vēžošanu atsākt.
No 2006. gada Tērvetes ūdenskrātuvē tika organizēta licencētā vēžošana, kas
pārtraukta 2009. gadā.
Paldies!

similar documents