Kāpēc Latvija atteikusies no koka daudzstāvu apbūves.

Report
Kā un kāpēc
Latvija ir atteikusies
no koka daudzstāvu apbūves?
Uldis Spulle
mežs | koks | attīstība
Latvija izsenis
• Jau no seniem laikiem cilvēkam vispieejamākais būvniecības materiāls ir
bijis koks.
• Daudzstāvu apbūves pirmsākumi meklējami viduslaiku pilsētās, jo ar
aizsardzības joslu apjoztajā pilsētu iekšienē zeme bija ļoti dārga un cilvēki
meklēja iespējas uz nelielā zemes pleķīša apvienot visu gan:
o saimniecisko darbību;
o noliktavas;
o dzīvošanu.
Avots:www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/vecriga/tris-brali/
Latvija 19.gadsimta vidū
• Šī būvniecības veida attīstības sākuma posms Latvijā bija 19.gs. vidū –
attīstījās rūpniecība un ar to saistītā cilvēku migrācija.
• Iedzīvotāju skaits pilsētās pieauga par 88%. Pieauga arī pieprasījums pēc
lētiem un kompaktiem dzīvokļiem.
• Sākas 3 līdz 6 stāvu daudzdzīvokļu īres namu būvniecība.
•
Rīgā bija trīs rajoni:
- mūra būvju (Vecrīga);
- mūra būvju (ap Vecrīgu);
- mūra un koka būvju (pilsētasnomales).
Avots:commin.org/upload/Latvia/LV_Planning_System_in_Latvian.pdf
Latvija 19.gadsimta beigās
• Rūpnīcu strādnieku dzīvojamo rajonu būvniecībā attīstījās koka daudzstāvu
apbūves principi.
• Specifisku norādījumu sienu izveidē no statiskā un siltuma aizturēšanas
viedokļa nebija.
• Izvēlējās lētāko, bet nebūt ne labāko sienas konstruktīvo risinājumu.
Avots:www.vieglicelot.lv/lv/object/kurzemes-atslega-1.htm
Avots:www.diena.lv/sodien-laikraksta/par-graustiem-vairs-nesauc
Latvija 20.gadsimta sākumā
•
•
•
•
No 1850. gada, 60 gadu laikā, Rīgas iedzīvotāju skaits seškāršojās.
Latvijas pilsētas piedzīvoja lielu būvniecības uzplaukumu.
1901.gadā Rīgā pabeigto koka un mūra ēku īpatsvars 63:37
1904.gadā apstiprināja Rīgas vispārējos būvnoteikumus un bija spēkā līdz
1940.gadam.
• Rīgas vispārējos būvnoteikumos minēts, ka ķieģeļa mūra minimālais
biezums 0,51 m, koka 0,18 m.
• 1913. gadā Rīgā uzcelti apmēram
7000 jaunu dzīvokļu. To vērtība
kopā ar gruntsgabaliem sasniedza
20 miljonus zelta rubļu.
• 1913.gadā pabeigto koka un mūra
ēku īpatsvars 39:61.
Avots:www.letonika.lv/atbildes kuras tumekle
Latvija 20.gadsimta sākumā
• Ēku būvniecība attīstījās divstāvu koka statņu konstrukcijas ar planku
aizpildījumu.
• Netika ievēroti būvfizikas pamatprincipi, kā rezultātā koks laika gaitā sāka
bojāties. Apmetums un ķieģeļu apšuvums to vēl pastiprināja.
• Ja ēka bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī, atjaunošanas izmaksas bija
ļoti lielas.
• 1.Pasaules kara laikā dzīvokļu skaits
samazinājās par 23,8%, visvairāk cieta
koka ēkas uzraudzības un remonta
trūkuma dēļ.
Avots: dspace.lu.lv/dspace/bitstream/7/933/1/lura1940s02n04.pdf
Avots: www.videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=48
Latvija starpkaru periodā
• Pēc 1918. gada iedzīvotāju skaits bija samazinājies no 2,5 līdz 2 miljoniem.
• Līdz ar to Latvijā nebija dzīvokļu krīze, tas neattīstīja būvniecību un
būvmateriālu rūpniecību.
• Pēc kara rūpniecības nozares faktiski neeksistēja, viss vērtīgais materiāls
bija pārvests uz Krieviju, arī profesionāli inženieri un strādnieki.
• Agrārā reforma radīja iedzīvotāju sadalījumu
valsts teritorijā.
• Agrārās reformas sākumposmā nodrošināja
koksnes resursu izsniegšanu ar atvieglotiem
noteikumiem lauksaimniekiem.
• Būvniecība tempi laukos uzskatāma par
ārkārtēju notikumu Latvijas ēku būvniecības
vēsturē.
Avots:www.vitber.lv/english/produkty/knigi/kniga_latvijas_agrara_reforma_1930_g_zemkopibas_ministrijas_izdevums_riga
Latvija starpkaru periodā
• No 1920. līdz 1929. gadam laukos uzbūvēja gandrīz 84 tūkstoši jaunu
dzīvojamo ēku, vidēji katra ar 3 istabām.
• Joprojām būvēja statņu ēkas, starpstatņus aizpildīja ar apstrādātiem
guļšķautņiem jeb paku kokiem, jumtus lauku sētās pārsvarā sedza ar
salmiem, niedrēm, lubiņiem. Pēcāk izmantoja azbestcementa plāksnes,
jumta papi vai skārdu.
• Agrārās reformas pirmā etapa noslēgumā valsts par prioritāti izvēlējās
eksporta veicināšanu.
• 1936.gadā ierobežoja koksnes iekšzemes patēriņu, manīja noteikumus par
būvmateriālu izsniegšanu būvniecībai laukos.
• Pirms 1941. gada bija vērojama būvniecības atpalicība no Rietumeiropas
valstu būvniecības, tai skaitā arī koka ēku būvniecībā.
Latvija starpkaru periodā
Eksports, milj. LVL
1925
1937
Kokrūpniecības produkti
45,5
140,2
(kokmateriāli, finieri)
ŠĶĒRSSUBSĪDIJA
97,3
Lauksaimniecības produkti
(sviests, gaļa, lini, u.tml.)
+100 milj.LVL
Avots: Latvijas statistikas atlass,
M.Skujenieks, Rīga 1938.g.
«Par saimniecības ēkas uzcelšanu pēc projekta un no
ugunsdrošiem materiāliem piešķīra prēmiju, kas
dažkārt gandrīz pilnībā nosedza būvniecības izmaksas.»
«Valsts piemaksāja
lauksaimniecības
produkcijas ražotājiem,
īstenoja plašas sociālas
programmas, lai noturētu
lauksaimniekus laukos.»
93,0
Avots: Agropols, «Kā zemniekus atbalstīja Ulmaņlaikos», 2006.g.feb.
«Arī sienu atjaunošanai lauksaimnieki varēs saņemt
materiālus uz atvieglotiem noteikumiem,
pārbūvējot koka sienas par mūra sienām.»
Avots: Latvijas kareivis, 12.06.1936.
Tā rezultātā Latvijā pilnībā tika apturēta koka būvniecības attīstība atbilstoši
jaunākajiem atklājumiem un modernajām tehnoloģijām. Karš neieviesa izmaiņas un arī
plānveida ekonomikas periodā (1940-1990) nekas nemainījās.
Latvija starpkaru periodā un Lielbritānija vakar
• Lielbritānijā 1934.gadā Koku tirdzniecības federācija iniciēja organizācijas
izveidi koku patēriņa veicināšanai «Timber development association».
• Mērķis propagandēt koksnes lietošanu pēc iespējas lielākā apmērā
būvdarbos un dažādās rūpniecības nozarēs.
• Koktirdzniecības pārstāvji bija spiesti reaģēt, jo pieauga konkurence
būvniecībā ar tēraudu, betonu, akmeni, gumiju u.c. materiāliem.
• Jaunās organizācijas dibinātāji mēģināja
aģitēt arī Latvijas koku eksportieru
aprindas.
• Un ir tikai loģiski, ka šodien Lielbritānija ir
koksnes izmantošanas inovatori:
Murray Grove Building, Londonā
Avots:www.nytimes.com/interactive/2012/06/05/science/0605-timber.html?ref=science
Latvija pēc 1945. gada
• Kārtējais naftas cenu kāpums nodrošināja padomju režīmam ieņēmumus,
daļu no tiem novirzīja pārtikas un antiagrārai reformai – cilvēku
kolektivizācijai, lauku apvienošanu ciematos.
• «Uzdevums ir tāds, lai viensētu likvidācijas un pilsoņu pārcelšanas tempi ar
katru gadu pieaugtu. Ja šajā gadā mēs apņēmāmies pārcelt 1,5 tūkstošus,
tad organizatoriskais darbs šajā virzienā bija nulles vērtībā. Tagad tāda
darba pirmā pieredze ir parādījusies, tātad tempi būtu jāpalielina: 1972.
gadā ir jābūt - 3000, 1973. gadā - apmēram - 5000. Mēs apņēmāmies
pārcelt 25 000 viensētu»
Izvilkums no Ē.Pētersona runas 1971. gada 29. septembra LPSR Ministru Padomes Prezidija sēdē
Avots»http://vip.latnet.lv/lpra/no_viensetam.htm
Latvija un Jelgava pēc 1945. gada
• 1945.gadā Baltijas valstīm sākās kolonizācijas process.
• Iedzīvotāju demogrāfiskā sastāva mākslīgas izmaiņas, plaši izvērsta
pārkrievošanas politika. Tas noteica arī būvniecības politiku.
• Uzskatāms piemērs ir Jelgavas atjaunošana.
Avots:http://blog.aigsia.lv/2011/12/jelgavas-sv-trisvienibasbaznicas-tornis/
Avots:www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/jelgavasvecpilsetas-kvartals
Tautas komisāru 1945.gada apstiprinātais Jelgavas
attīstības plāns...
tā arī palika tikai plāns, jo ...
Zemgales Komunists Nr.124 (1947, 30.jūl.)
Jelgava pēc 1945. gada
• 1949.g. pilsētas vadība lūdza LPSR Ministru padomi jaunajā piecgadu
plānā paredzēt, ka Jelgavā jābūt 17 lieliem rūpniecības objekti.
• Pirmās atjaunotās dzīvojamās ēkas būvēja vācu karagūstekņi, interpretējot
Bauhaus stilu padomju laika būvēs.
• Iedzīvotāju pārvietošanas politikas īstenošanai bija nepieciešama
industriālā un dzīvojamo ēku būvniecība.
• Dzīvojamās ēkas bija trīs līdz četru stāvu ķieģeļu mūra būves ar koka
konstrukcijas starpstāvu pārsegumiem un azbestcementa lokšņu jumta
segumu.
• 60.gados Jelgavā tika sākta sērijveida daudzstāvu dzīvojamo ēku
būvniecība (316.sērijas piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar maza gabarīta
dzīvokļiem).
14
Latvija līdz 1991. gadam
• 60.gados būvēja daudzdzīvokļu ķieģeļu ēkas.
• 70. un 80.gados, veidojot rūpnieciskos rajonus, iebraukušajiem
strādniekiem bija nepieciešama dzīvojamā platība, izveidojās mikrorajoni.
• Saskaņā ar detālplānojumu dzīvojamo ēku kvartālā tika paredzēts
sabiedriskais centrs, tirdzniecības un pakalpojumu iestādes, bērnu dārzi un
citas infrastruktūras iestādes.
• Sāk būvēt lielpaneļu konstrukcijas dzīvojamās mājas, kuras ražoja ēku
būvniecības kombinātos.
• Ēkas būvēja fenomenālos ātrumos, ar tām tehnoloģijām un darbaspēku,
kāds toreiz bija pieejams.
Avots:rentinriga.lv/lv/sakums/objekti/objekts/ID25760
15
Avots:http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Plavnieku_mikrorajons.jpg
Latvija līdz 1991. gadam
•
•
•
•
•
Tautsaimniecība tika attīstīta centralizēti, atbilstoši piecgades plānam.
Projektējamie būvniecības materiāli – betons un tērauds.
Enerģija nav jātaupa – tā ir pārpārēm.
Visā PSRS attīstās citas jomas, tikai ne koka būvniecība.
Padomju Savienībā ražoja kravas auto uz “Moskvič 400” bāzes,
virsbūve bija no bērza koksnes un tautā saukts par “buratino”.
Avots: www.motormuzejs.lv/pub/index.php?id=194&gid=5&lid=65
Latvija līdz 1991. gadam
Domu virzība koka izmantošanai būvniecībā bija:
• 1979.gadā lēmums "Par līmētu koka konstrukciju ražošanas uzņēmuma
celtniecību Līvānos".
• 1980.gadā lēmums "Par koka paneļu māju un koka detaļu komplektu, kas
paredzēti mājām, kuru sienas izgatavotas no vietējiem materiāliem,
rūpnieciskās ražošanas tālāku attīstīšanu dzīvokļu celtniecībai laukos".
• 1982.gadā lēmums "Par koka paneļu māju ražošanas palielināšanu Līvānu
māju celtniecības kombinātā".
17
Latvija līdz 1991. gadam
• 70 – 80.gados Līvānos tika uzbūvēts māju būves kombināts, kurā ražoja
80.gados populārās „Līvānu mājas”.
• Koka māju būves rūpnīcas iegādes rezultātā, Latvijā radās Līvānu māju
ciemati. Ideja laba, bet realizācija kā parasti!
• Nerealizējās projekts importēt iekārtas un ražot līmētās koksnes
konstrukciju vistu kūtis, jo nebija nekādas pieredzes šādu tehnoloģiju un
konstrukciju izveides jomā.
Avots:www.videstehnika.lv/lv/ekovates/
Latvija pēc 1991. gada
• Latvijas būvniecības tiesību attīstībā jauns attīstības posms sākās
1998. gadā, kad LR Saeima pieņēma likumu „Par Latvijas PSR normatīvo
aktu piemērošanas izbeigšanu”.
• Uzskaitītie posmi norāda vien uz to, ka Latvijas būvniecības nozare vēl
joprojām nav uzsākusi jaunu attīstības etapu, kurā būtu mūsdienu
prasībām atbilstošāk veidots jauns Būvniecības likums un, kurā būtu
ietverts mūsdienām atbilstošs mērķis un tiesību normas...
19
Latvija šodien
• Viens piemērs:
Avots:www.smgprojects.lv/timberframe.htm
20
http://www.ztc.lv
www.husvik.lv
Paldies par Jūsu uzmanību!
www.husvik.lv
www.husvik.lv

similar documents