GS psihosomatiska medicīna, prof. Gunta Ancāne

Report
Galvassāpes - no psihosomatiskās
medicīnas aspekta raugoties
Asoc.profesore dr. Gunta Ancāne
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas
katedras un klīnikas vadītāja
1
Rīga, 2012.
RSU Psihosomatiskās Medicīnas un Psihoterapijas klīnika
Kapseļu iela 23, Rīga
www.psihosomatika.lv
2
RSU Psihosomatiskās Medicīnas un Psihoterapijas klīnika
Kapseļu iela 23, Rīga
www.psihosomatika.lv
3
RSU Psihosomatikas klīnika tiek
atvērta 2011. gada 7. oktobrī
RSU rektors prof. Jānis
Gardovskis:
„Līdzīgi pasaulē aprobētajai
praksei, Rīgas Stradiņa
universitatei ir svarīgi cieši integrēt
klīnisko un teorētisko apmacību
procesu.
Esmu pārliecināts, ka
Psihosomatikas klīnika
pārliecinoši ieņems vadošo lomu
psihiskās veselības aprūpes jomā
Latvijā un arī Baltijā.”
4
Galvassāpes
•
•
•
•
5
saslimstība ar galvassāpēm ir bieža
etioloģija un patoģenēze atšķirīga
etioloģija un patoģenēze neskaidra
ārstēšana neskaidra un problemātiska
„Ārstēšanas māksla ir pati izcilākā no visām
mākslām. Taču zināšanu trūkums, kas raksturīgs
gan tiem, kas nodarbojas ar ārstēšanu, gan tiem,
kas par šiem ļaudīm izsaka paviršus spriedumus,
ir novedis pie tā, ka ārstēšanas māksla šobrīd no
visām mākslām tiek vērtēta viszemāk.”
Hipkrātiskie raksti. Izlase. A.Gailes un A.van Hofas
tulkojums. Liepnieks un Rītups. Rīga, 2003.
6
Galvassāpes
• Saistība ar emocionālu stresu
• Funkcionāli somatiski traucējumi
• SUS (somatically unexplained symptoms) un
MUS (medically unexplained symptoms)
• Organiski cēloņi
7
F45 diagnozes (SSK-10) ārsta praksē
Kods
F45
Dg
Somatoformi traucējumi
F45.0
Somatizācija
F45.1
Nediferencēti
somatoformi traucējumi
Hipohondriski traucējumi
Somatoforma veģetatīva
disfunkcija
Persistējošas
somatoformas sāpes
Citi somatoformi
traucējumi
F45.2
F45.3
F 45.4
F45.8
8
Psihosomatisko diagnožu
atšifrējums
Biežākie simptomi
Somatiskie simptomi,
prasība pēc
izmeklējumiem, obj.
atrades trūkums, pacients
nav pārliecināms
multipli psihosomatiski
dažādi, hroniski, mainīgi
traucējumi
somatiski simptomi vairāk
kā 2 gadi
nediferencēti
somatiskie simptomi ir
psihosomatiski traucējumi īslaicīgāki mazāk kā 2 gadi
funkcionāli traucējumi +
neirocirkulatora astēnija
psihogēnas sāpes
sajūtu funkciju, uzvedības
traucējumi, kas radušies
stresa rezultātā
Pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā
gūto nelabvēlīgo pieredzi un saistību ar
galvassāpēm
(Rīga 2011)
Pēc PVO Eiropas Reģionālā biroja ieteikuma kā pētījuma
instruments tika izmantota The Adverse Childhood
Expierences (ACE) Study aptaujas anketa
Pētījums tika veikts piecās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā,
Jelgavā, Cēsīs un Daugavpilī
AUTORI:
Biruta Velika, Nacionālā veselības dienesta Pētniecības un statistikas departamenta,
Datu analīzes nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe;
Iveta Pudule, Nacionālā veselības dienesta Pētniecības un statistikas departamenta,
Datu analīzes nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe;
Daiga Grīnberga, Nacionālā veselības dienesta Pētniecības un statistikas
departamenta, Datu analīzes nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe;
Lauma Spriņģe, Nacionālā veselības dienesta Pētniecības un statistikas departamenta,
Reģistru pārraudzības nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe.
9
Pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā
gūto nelabvēlīgo pieredzi
(Rīga 2011)
Kopumā datu analīzei tika izmantotas 1223 respondentu
aizpildītas anketas. Aptaujā piedalījās gandrīz vienāds
vīriešu un sieviešu īpatsvars, attiecīgi 50,3% un 49,4%. Kā
arī respondenti ar dažādu ģimenes sociālekonomisko
statusu: zemiem ienākumiem – 29,4%, vidējiem
ienākumiem – 37,2% un augstiem ienākumiem – 33,4%.
59,3% bija vidusskolu skolēni, bet 40,7% mācījās
profesionālās izglītības iestādēs. Respondentu vidējais
vecums bija 18,56 gadi (standartnovirze 0,984). 65,3% no
aptaujas dalībniekiem bija latvieši, 27,0% krievi un 7,7%
bija cita tautība.
10
Respondentu veselības pašnovērtējums saistībā ACE
skalu (%), (n=1001)
labs
60
vidējs
diezgan labs
diezgan slikts
slikts
53.8
48.4
50
40
35.5
35.7
31.2
27.4
35.3
Procenti
30
20
10
15.2
9.5
4.5
1.2 0
0
0
11
1.1
0.4 0.7
1-3
ACE skalas punkti
4-10
Procenti
Respondentu kavētās skolas dienas stresa vai nomāktības dēļ
pēdējā mēneša laikā saistībā ar bērnībā gūto nelabvēlīgo
pieredzi (%), (n=1001)
100
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
neviena
1-2 dienas
3 un vairāk dienas
86.4
79.1
61
22.5
9.5
0
12.1
4.1
8.7
1-3
ACE skalas punkti
12
4-10
16.5
Sūdzības par galvassāpēm pēdējā pusgada laikā saistībā
ar bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi (%), (n=1001)
90
80
retāk vai nekad
80.5
vismaz reizi nedēļā
77.4
Procenti
70
61.5
60
50
38.5
40
30
22.6
19.5
20
10
0
0
1-3
ACE skalas punkti
13
4-10
Optimisma ietekme uz veselības
riskiem (G.C.Patton et al. 2012).
• Protektīvi iedarbojas pret “health risks” – tomēr
tikai kopā ar noteiktiem kognitīviem,
interpersonāliem un emocionāliem aspektiem.
14
Medically unexplained or functional somatic
symptoms (FSS) are prevalent in primary care
(T.Toft et al. 2009)
15
• Galvassāpju psihiskie riska – bioloģiskie riska
faktori vien nespēj izsaukt galvassāpes un
invaliditāti (R.A.Nicholson et al.).
16
Pasaules Veselības organizācijas
definīcija
Etiopatoģenētiskie faktori
Bioloģiskie
Emocionālie
(psihiskie)
Emocijas
17
Sociālie
Psihosomatiskā pieeja
• Tā arī ir psihosomatikas būtība – vienlaicīga
procesu norise visā cilvēka organismā kopumā.
Procesus, kuri notiek ķermenī, tai skaitā
smadzenēs, sauc par biodinamiskajiem
procesiem, procesus cilvēka psihē –par
psihodinamiskajiem procesiem. Tie vienmēr norit
paralēli. Visiem cilvēkiem. Ar ko cilvēki atšķiras ir
tas, kurus no šiem procesiem tie izvēlas
akcentēt - ķermeniskos vai psihiskos. Šajā
gadījumā ar psihiskajiem procesiem, pirmkārt,
būtu jāsaprot emocionālie.
18
Psihosomatiskā pieeja
• Cilvēks nemitīgi uztver apkārtējos notikumus un
kairinātājus un uz tiem gan apzinātā, gan
neapzinātā līmenī nemitīgi reaģē. Šī reakcija ir
adaptācijas spējas pamatā.
19
Psihosomatiskā pieeja
• Patiesībā varam teikt, ka bieži vien mūs ietekmē
ne tik daudz paši ārējās pasaules notikumi kā
mūsu fantāzijas par tiem un par to, kā šie
notikumi varētu mūs ietekmēt. Tādejādi, ne
vienmēr mūsu emocionālā reakcija pasaka ko
jaunu par apkārtējo realitāti – biežāk tā
atspoguļo mūsu pašu iekšējo - psihisko realitāti
– kuru nosaka kā apzinātās, tā arī neapzinātās
pagātnē biežāk pārdzīvotās jūtas. Un tomēr – arī
tai mums ir jāadaptējas.
20
Psihosomatiskā pieeja
• Fakts, ka katru emociju vienmēr pavada virkne
somatisku, veģetatīvu reakciju – tas ir iekšējo
orgānu funkciju izmaiņas, ārstiem ir zināms jau
sen. Cilvēka organisms ir izprotams tikai kā visu
funkciju vienība. Smadzenes un to darbība –
psihe, cilvēka ķermenī nav izolētas no ķermeņa.
(1905.gadā Zigmunds Freids rakstīja, ka pat
doma neeksistē bez savas somatiskas
izpausmes un līdz ar to ir potenciāli spējīga
izmainīt ķermenī noritošos somatiskos
procesus).
21
Psihosomatiskā pieeja
• Aksels Munte „Stāsts par Sanmikelu”
Dr.Norstroms, pie kura slimnieki tiecas mazāk
jautā, savam draugam dakterim Muntem: „Man
gribētos, lai tu atklātu savu panākumu un manu
neveiksmju noslēpumu”. Muntes atbilde ir :
„Esmu pārliecināts, ka tu daudz labāk par mani
pazīsti kā slima, tā vesela cilvēka miesu, taču
iespējams, ka es savukārt labāk pazīstu cilvēka
dvēseli”.
22
Psihosomatiskā pieeja
• Paradoksālā kārtā, lai arī ārstu apmācībā no
senseniem laikiem tiek akcentēta
nepieciešamība izmeklēt slimnieku „a capite ad
calcem” (no galvas līdz papēdim), medicīnas
studiju laikā fokuss joprojām tiek likts uz slimību
un nevis uz pacientu. Pacients ir tikai subjekts,
kuram piemīt tas, kāpēc tiek studēts – slimība.
Objekts ir slimība. Attiecībā uz pacientu –
iegūtais priekšstats, lai arī stingri zinātnisks, ir
fragmentēts – pacients tiek attēlots kā iekšējo
orgānu un sistēmu kopsumma, bez
savienošanas vienotā struktūrā, veselumā.
23
Psihosomatisko slimību etiopatoģenēze
Garoza
Apziņa
Limbiskā
sistēma
.
Hipotalamus
.
.
.
.
Kaulu/muskuļu sistēma
t0
regulācija
.
.
.
Ādas regulācija
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas orgānu sistēma
Imunitātes orgānu sistēma
Uroģenitālā orgānu sistēma u.c.
24
Sirds-asinsvadu orgānu sistēma
Zem
garoza
Zemapziņa
Emocionāli traucējumi – trauksme,
depresija
25
Amygdala, savienojumi ar kortikālajām
struktūrām
26
Psihosomatiskā pieeja
• Iedziļināties pacienta personībā
vai ?
• Slimnieka un slimības paralēlā pastāvēšana...
27
Ir vairāki iemesli, kāpēc ārsti labprātāk izvēlas
pirmo ceļu:
• iedziļināšanās otra cilvēka emociju pasaulē ir
grūta, jo saasina paša sāpīgos pārdzīvojumus,
• pietrūkst zināšanu, kā iedziļināties un kā izprast,
• pietrūkst zināšanu, ko ar iegūto informāciju darīt.
28
• Akūtu sāpju gadījumos sāpes pārsvarā
signalizē par traucējumu rašanos ķermenī.
• Tās uztver nociceptīvie receptori.
29
Hroniskas sāpes
• Hronisku sāpju gadījumos nociceptīvās sāpes
kombinējas ar psihogēnajām, vai pat ir tikai
psihogēnas.
Citiem vārdiem, jo ilgāks ir sāpju sindroms, jo
vairāk tā ģenēzē ir iesaistīti psihogēnie
mehānismi.
30
31
32
Klīniskajā praksē psihogēno sāpju biežākais
veids ir somatoformās sāpes.
To rašanās mehānisms saistīts ar tādu
neapzināto psihiskās aizsardzības mehānismu kā
somatizācija.
33
SSK-10 somatoformās sāpes definē kā
pastāvīgas un mokošas sāpes, kuras
nevar izskaidrot ar fizioloģiskiem un
somatiskiem traucējumiem. Šīs sāpes
rodas saistībā ar emocionālu konfliktu vai
psihosociālām problēmām.
34
Sāksim ar to, ka katram cilvēkam “sāpes”
nozīmē kaut ko citu – katram “sāpēt” ir savādāk,
katram ir sava individuālā sāpju patiesība jeb
īstenība (Wirklichkeit, T.Uexkull) – citiem
vārdiem, sāpju uztvere un izturēšanās sāpju
laikā - ir cieši saistīta ar cilvēka emocionālo
pieredzi.
35
Beznosacījuma reflekss sāpju gadījumā sākas
ar perifēro receptoru kairinājumu. Bojājums rada
noteiktus neirofizioloģiskus procesus, kurus var
uzlūkot kā beznosacījuma kairinātāju un
ķermeņa reakciju kā atbildi uz to.
Bērns pamazām sāk atšķirt ārējos kairinātājus no
iekšējiem un sāk pamanīt, ka viņa nepatīkamo
izjūtu pazušana ir saistīta ar kaut ko, kas notiek
viņa apkārtnē. Bērns arvien vairāk fokusē
uzmanību uz maņu orgāniem un ķermeņa
virsējām struktūrām, kas atdala viņa iekšējo
pasauli, tai skaitā ķermenisko, no ārējās.
36
Kairinātāji (tai skaitā sāpju kairinātāji) zināmā
mērā ir nepieciešami, lai uztvere tiktu
nodarbināta un ka šī nodarbinātība vēlāk,
savukārt, nosaka cik intensīvi tiks uztverti
kairinātāji.
Pārāk augsta “maņu orgānu pārņemtība”
bērnībā vēlāk iet kopā ar augstu uzņēmību
un jūtību pret sāpēm. Veidojas personības
ar zemu sāpju slieksni.
37
Nosacījuma reflekss veidojas agrīnā bērnībā
– sāpes tiek integrētas mazā bērna attiecībās
ar aprūpējošajām personām, parasti tie ir
vecāki.
1.Vecāku reakcija uz bērna sāpēm:
izšķiramas būtu 2 vecāku pamatreakcijas:
vecāks-mierinātājs, vecāks-sodītājs.
2.Sāpju un agresijas pārdzīvojumu savīšanās.
38
Vecāks – mierinātājs.
Ja bērnam ir sāpes, un ja viņš izpauž tās
savā uzvedībā, šis signāls noved pie tā, ka
t.s.objekts jeb mīļotā persona pievērš
viņam savu uzmanību, samīļo.
Nosacījuma reflekss, kurš veidojas – tuva,
uzticama cilvēka klātbūtne sāpes samazina.
Emocionālā pieredze - sāpes šai pasaulē ir, bet tās
nav neizbēgamas un tās ir remdējamas (sākumā
ar citu cilvēku palīdzību, vēlāk ar sevis paša).
39
40
Vecāks – sodītājs.
Vecāki, kuri bērnu nesamīļo, nepažēlo, kad
viņam sāp, bet gan fiziski vai emocionāli soda,
sakot – …kāds tu neveikls, vai tu iet vairs
nemāki, ko skrien, kā tāds.. es taču tev jau teicu,
ka tā būs, paskaties, kā citi bērni smuki
spēlējas, viņiem tā nenotiek...
Nosacījuma reflekss – tuva cilvēka tuvošanās
sāpes nesamazinās,sāpes nozīmē sodu.
41
42
Sāpju un agresijas pārdzīvojumu savīšanās
Šāds uzskats noved pie vainas sajūtas pilnas
fantāzijas par slimību kā sodu.
Sāpēm seko sods.
43
Daudziem hronisku sāpju pacientiem no
psihoanalītisko teoriju viedokļa ir raksturīgas
neizstrādātas agresijas problēmas –viņi
“neprot” apieties ar savām agresīvajām
jūtām, kuras beigu beigās pavērš pret sevi
pašu.
Rezultātā - pacientu gatavība ticēt mītam,
ka slimība ir nākusi kā sods.
44
Katram cilvēkam veidojas sava personīgā,
individuālā sāpju fizioloģija un uztvere (Thure
von Uexkull, 1989), kuras izpratne un
aptveršana ir nepieciešama un būtiska
klīnisko sāpju stāvokļu ārstēšanā.
45
Provocējošie faktori:
•
•
•
•
•
ģimenes konflikti
sasprindzinājuma situācijas darbā
zaudējumi
coping prasmju trūkums
neadekvāta fizioloģisko procesu un ķermeņa
simptomu uztvere un interpretācija
• pārliecība, ka sāpes būs, fokusēšanās
• atmiņas par sāpēm
• pašcieņas trūkums, sava “sliktuma izjūta”
46
Sāpes būs izteiktākas tiem pacientiem
• kuri kā bērni auguši izteikti prasīgā atmosfērā –
ar pārāk mazām iespējām relaksēties un
atslābināties, kuri nav varējuši brīvi spēlēties
kopā ar citiem bērniem, bet jutušies nemitīgi
uzraudzīti “vai labi uzvedas”
• kuriem bērnībā pārāk daudz sāpējis (īpaši
emocionāli) un pārāk cieši savijušies agresijas un
sāpju pārdzīvojumi, par maz bijis mierinājuma un
atslābuma sāpju situācijās.
47
48
49
50
Psihiskie mehānismi, kuri iesaistīti
simptomu formēšanā:
• Primārais un sekundārais slimības ieguvums.
• Simptoms kā kompromisa veidojums.
• Simptoms kā personības funkcionēšanas
traucējumu sekas.
• Fiksācija simptomā un regresija tajā.
51
Primārais un sekundārais slimības
ieguvums
Primārais – izveidojies somatiskais vai psihiskais
simptoms mazina trauksmi.
52
Primārais un sekundārais slimības
ieguvums
Trauksme – veicina simptoma veidošanos, jo
simptoma veidošanās pasargā cilvēku no smaga
un nepatīkama psihiskā darba – darba pašam ar
sevi.
53
Simptoms ir kompromisa veidojums
personības spēks (Ego)
trauksme
Sy
simptoma
veidošanās
neapzinātas jūtas
54
Primārais un sekundārais slimības
ieguvums
Sekundārais - labumi, ko cilvēks iegūst
interpersonālajās attiecībās,
- sociālie labumi pēc tam, kad
simptomi ir attīstījušies.
55
Galvassāpju bioloģiskie riska faktori –
vien nespēj izsaukt galvassāpes un
invaliditāti (R.A.Nicholson et al.)
Domāšana
• Locus of control and self efficacy
Negatīvie afekti ??!
Depresija ??!
Trauksme
Dusmas
56
• Kontroles lokuss – rāda pacienta pārliecību par
to, cik lielā mērā viņš jūtas spējīgs sāpes
kontrolēt.
-internāls – notikums ir pilnīgi viņa kontrolē.
Labāki terapijas rezultāti.
-eksternāls –neietekmējams
• Health anxiety
57
• Self efficacy – pārliecība par savu spēju
darboties efektīvi un sasniegt vēlamo. Labāki
terapijas rezultāti. Mazāk disforisku traucējumu
un trauksmes
58
Biopsihosociālais modelis psihologu
izpratnē (R.A.Nicholson et al.)
•
???!!
• Bioloģiskie – fizioloģiskie
• Psiholoģiskie – uzvedības
• Sociālie – vides
59
Biopsihosociālais modelis ārsta
izpratnē
Visi faktori ir fizioloģiski:
• bioloģiskie
• psihiskie jeb emocionālie
• sociālie
60
„FGZT – joprojām neskaidra patoģenēze, iziet
ārpus
tradicionālajiem
patfizioloģijas
mehānismiem. To, ko nesaprot – cilvēki nemīl,
mēģina no tā izvairīties, tādēļ kādu laiku FKZT tika
uzskatīti par otršķirīgiem.” –Drossman D.A. Priekšvārds
3.izdevumam, 2006.
61
Ko jāsaprot
1.solis
62
2.solis
Problēma – psychological un physiological faktoru
atdalīšana.
63
Tad var saprast- «kā tas notiek», kā
«uz nervu pamata»
Smadzenes
Iekšējie
orgāni
64
Tad var saprast- «kā tas notiek», kā
«uz nervu pamata»
funkcionālos abdominālos sāpju sindromus primāri
izraisa CNS disregulācija
emocijas, domas ietekmē iekšējo orgānu sekrēciju,
motilitāti,
iekaisuma
procesus
un
otrādi:
viscerotopiskie efekti ietekmē uztveri, garastāvokli
un uzvedību
65
Visi ir fizioloģiski faktori:
• somatiskie
• emocionālie
66
Psychosomatic Medicine was first published in 1939.
Kop W J Psychosom Med 2012;74:2-2
67 © 2012 by the American Psychosomatic Society
Copyright
• Sāpes regulē tās pašas anatomiskās struktūras,
kuras emocijas, uzmanību, stresu.
• Tāpēc psihiskie faktori spēj izmainīt smadzenēs
sāpju signālus.
68
Sāpes pastiprina
•
•
•
•
•
•
69
Bezcerība
Bezpalīdzība
Satraukums (trauksme)
Bailes
Dusmas
Nomākts garastāvoklis (”depresija”)
Sāpes samazina
•
•
•
•
70
Prieks
Kompetences izjūta
Pārliecība, ka “atkal tikšu galā”
Emocionāls un sociāls atbalsts
Ārstēšana
•liela nozīme ir ārsta personībai un prasmei veidot korektas ārstapacienta attiecības
• rūpīga un pilnīga izmeklēšana, - ko izdara ārsts, kurš ir izveidojis
terapeitiskas ārsta–pacienta attiecības, kurās pacients jūt, ka ārsta
klātbūtne nomierina, jo var ārstam uzticēties, paļauties uz to, - ir ļoti
nozīmīga un ar ārstniecisku efektu
• lielākā daļa pacientu ar hronisku sāpju sindromu ir grūti ārstējami un
to ārstēšana prasa kombinētu terapiju: medikamentozu un
psihoterapiju
• pacienta ar sāpēm ārstēšana sākas ar baiļu, satraukuma,
nomāktības ārstēšanu. Vizīšu plāns.
• psihoterapijas uzdevums – izprast hronisku sāpju psiho-patoģenēzi,
individuālo sāpju fizioloģiju, atsegt zemapziņā gulošos konfliktus
un/vai deficīta simptomātiku, domāšanas pārstrukturalizēšana
71
Ārstēšana
• Samazināt žēlošanas izrādīšanu. To dara
medmāsas. Ārstam -izpratne un sapratne. Kad
neārsti lasa lekcijas medicīnas ētikā, viņi bieži to
dara no pacienta viedokļa – aicina žēlot, just līdzi –
tas ir neprofesionāls ieteikums – jo veicina
sekundārā slimības ieguvuma veidošanos, kuru pēc
tam izārstēt gandrīz neiespējami. Pasaulē ir tik maz,
kas cilvēku pažēlo, ka viņi gatavi to pasludināt kā
pienākumu tiem, kas viņus pēc kādiem gadiem
varētu ārstēt.
• Neļaut veidoties sekundārajam slimības
ieguvumam.
72
Psihoterapeitiska pieeja ārstēšanā
Regulāru vizīšu nozīmēšana
• nebūs vajadzības atrast sevī jaunus somatiskus
simptomus
• drošības sajūta, samazinās bailes, samazinās
sāpes
• fakts, ka ārstu satiks noteiktā laikā jebkurā
gadījumā, samazina somatisko fiksāciju
• līdz ar to ārstam ir iespēja pārlikt uzsvaru uz
pozitīvām aktivitātēm un sociāliem kontaktiem
73
Ģimenes loma sāpju gadījumā
1) hronisku sāpju iepriekšējā pieredze ģimenē
2) kādi ir pacienta un ģimenes resursi un
atbalsta veidi, kas pieejami, lai problēmas
pārvarētu.
• Jāizvērtē ģimenes kognitīvās, apziņas spējas –
attieksme, uzskati. Ģimenes locekļu uzvedība un
emocionālās reakcijas sāpju gadījumos.
• Svarīgi kopā ar ģimeni identificēt problēmu un
pārrunāt faktorus, kuri varētu palīdzēt samazināt
sāpes (samazināt bailes ģimenes locekļu vidū,
dot iespēju viņiem darboties drošāk.) Jāpalīdz
attīstīt adaptīvas problēmu risinošas pieejas.
74
Kultūra un sāpes
• Dažādās kultūrās pastāv atšķirīgs sāpju izteikšanas
veids un koncepcija par sāpēm.
• Dažiem viņu kultūra prasa būt stoiskiem, citiem –
izteiksmīgi runāt par sāpēm.
• Daži sāpes nenovērtē, daži – pārvērtē.
• Pacienta pieredze, uzskati un pārliecība iespaido
veidu, kādā viņš par savām sāpēm runā. Efektīva
komunikācija ar pacientiem prasa prasmes
komunicēt ar dažādu kultūru pārstāvjiem.
1) kultūra ietekmē reakciju uz akūtām sāpēm
2) kultūra ietekmē sāpju uztveri
75
Informācijas avoti:
1.
2.
3.
4.
5.
76
Nicholson RA, Houle TT, Rhudy JL, Norton PJ. Psychological Risk
Factors in Headache// Headache.NIH- PA Author manuscript, June
2008;
Barsky AJ, Borus JF. Functional Somatic Syndromes// Annals of
Internal Medicine, June 1999, Vol.130, No.11: 911;
Reid S, Wessely S, Crayford T, Hotopf M. Medically unexplained
symptoms in frequent attenders of secondary health care:
retrospective cohort study// BMJ, March 2001, Vol. 322 , bmj.com.
Patton GC, Tollit MM, et al. A Prospective Study of the Effects of
Optimism on Adolescent Health Risks//Pediatrics, February 2011,
Vol. 127, pediatrics.aappublications.org
Toft T, Rosendal M, Fink P, et al. Training General Practitioners in
the Treatment of Functional Somatic Symptoms; Effects on Patient
Health in a Cluster – Randomised Controlled Trial// Psychotherapy
and Psychosomatic, April 2010, 79:227 - 237
PALDIES PAR
UZMANĪBU!
77

similar documents