2_Anda Ādamsone-Fiskovicā_Zinātnes un sabiedrības attiecības

Report
ZINĀTNES SABIEDRISKĀ IZPRATNE
UN KOMUNIKĀCIJA LATVIJĀ
Dr.sc.soc. Anda Ādamsone-Fiskoviča
LZA Zinātnes un tehnoloģijas pētniecības centrs
Tematikas aktualitāte
Zinātnes institucionalizācijas veicināts būtisks
zinātnisku zināšanu pieaugums
Zinātnes atziņu pieaugoša loma dažādu
tautsaimniecisku un sociālu vajadzību
apmierināšanā
Zinātnes ekspansija uz pieaugoša zinātnes un
plašākas sabiedrības nošķīruma rēķina
Zinātnes daļēja autoritātes un uzticamības
mazināšanās dēļ tās neviennozīmīgi vērtējamā devuma
Nepieciešamība rast jaunas publiskās komunikācijas
formas zinātnes lomas un nozīmības pamatošanai,
sociāli atbildīgas zinātnes nodrošināšanai
2
Zinātnes komunikācijas definēšana




Nepieciešamība pēc zinātnisko atziņu transformēšanas
vispārpieejamā izteiksmes veidā
Uz nespeciālistu auditoriju vērsta zinātniska satura
komunikācijas prakse - dažādās formās un žanros
“Atbilstošu prasmju, mediju, aktivitāšu un dialoga lietojums,
lai radītu vienu vai vairākas no sekojošām personiskām
atbildes reakcijām uz zinātni: apzināšanās, patika, interese,
viedokļa veidošana un izpratne” (Burns, O’Connor & Stocklmayer 2003)
Apzīmējumu daudzveidība:
Zinātnes popularizācija (science popularisation)
Zinātnes komunikācija (science communication)
Sabiedriskā tuvināšanās (public outreach)
Sabiedrības iesaiste (public engagement)





Kādēļ, kad, kur, kas, kā, kam, kādā nolūkā tiek komunicēts
3
Paradigmu maiņa zinātnes un sabiedrības
attiecību izpratnē
4
Zinātnes un sabiedrības attiecību
konceptuālie modeļi
5
Atsevišķas starptautisko pētījumu atziņas
 Zinātnes publiskās komunikācijas mērķi tiek galvenokārt
saistīti ar iedzīvotāju izglītošanu, no tās izrietošu intereses
radīšanu par zinātni, kā arī individuālu zinātniskas karjeras
iespēju apsvēršanu sabiedrībā (Davies 2008).
 Eiropas pētniecības iestādēs uz sabiedrības iesaisti vērstās
zinātnes publiskās komunikācijas aktivitātes lielākoties
vēl ir marginālas un sabiedrības iesaistes perspektīva vēl
nav uzskatāma par pētniecības organizāciju kultūras
būtisku un integrālu elementu (Neresini, Bucchi 2011).

ES valstu zinātnes komunikācijas praksēs dominē prasmju
attīstīšanas un intereses rosināšanas centieni, mazākā mērā
vērojamas iniciatīvas zinātnes lomas kritiska izvērtējuma
veicināšanai – primārais uzsvars uz zinātnes “pārdošanu”
(Mejlgaard et al 2012).
6
Zinātnes publiskās komunikācijas prakšu
vēsturiskā attīstība Latvijā
Zinātnes sabiedriskās lomas / zinātnes publiskās komunikācijas
dominējošo perspektīvu maiņa
7
Zinātnes komunikācijas instrumenti Latvijā
8
Aktivitātes pamatojuma argumentācijas (I)
 Zinātnieka normalizācija
“.. Paskatīties, ka viņi [zinātnieki] nav nekas cits... Ka viņi ir tieši tādi
paši cilvēki kā visi citi.”
 Zinātnes normatīvā atbildība
“Savs darbs būtu jāmēģina izskaidrot, lai cilvēki saprot, kāpēc tad viņi
maksā tos nodokļus un kāpēc tad tur tie zinātnieki bļauj, ka viņiem
algas mazas – lai viņi saprastu, kur tas viss aiziet.”
 Zinātnes prestižs/pašsaglabāšanās
“Ja man lūdz [uzrakstīt kādu populārzinātnisku rakstu], tad es
neatsaku. [Bet] to es gan gribu teikt, [ka] tikai tāpēc vien, lai izskanētu
tas zinātnes vārds.”
 Nacionālā pašapziņa
“Un tad arī sabiedrībai nebūtu zināmi mazvērtības kompleksi, kas
pašlaik mērķtiecīgi tiek iepotēti par to, ka Latvijā nekā nav [..]. Tā nav,
šī intelektuālā dzīve ir pietiekami aktīva, tikai jautājums ir, vai to grib
un var saskatīt.”
9
Aktivitātes pamatojuma argumentācijas (II)
 Zinātnes tirgvedība
“Uz biznesu orientētos pētījumos [..] zinātnieki ir daudz vairāk
ieinteresēti stāstīt un skaidrot, vienkārši reklamēt sevi, un stāstīt
sabiedrībai, ka, redz, no mums ir tāda un tāda jēga [..]. Tam ir tāda
mārketinga piegarša.”
 Cilvēkresursu nodrošinājums
“Mums viens no motivācijas veidiem ir vispār pēc iespējas vairāk
pateikt kaut ko par savu virzienu, par savu nozari ar domu, ka pēc
iespējas vairāk kāds atnāks studēt pēc tam.”
 Laju lietpratība
“Būtiska ir šī te saikne starp inovatīvas attīstības iespējām un
sabiedrības izglītību, kam būtu jābūt mērķtiecīgam izglītības politikas
vadītam procesam, kas vērsts nevis uz formālu informēšanu, bet uz
sabiedrības apziņas celšanu.”
10
Pasivitātes attaisnojuma argumentācijas (I)
 Neformālo prasmju ierobežotība
“..ir zinātnieki, kas nāk atkal un atkal, jo viņiem ir izteikta spēja
atraktīvi, interesanti un saprotami pasniegt noteiktas tēmas. Noteikti
nav tā, ka zinātnieki neprot izteikties. Bet, protams, ne no visiem to var
sagaidīt.”
 Nevaļa
“Es piedāvāju arī citiem kaut ko rakstīt – nu, uzrakstiet jūs. - Nē, nē tas
nedēļas prasīs. Tā kā nu, ja tas prasa nedēļas, tas jau nu gan neder
nekur.”
 Finanšu resursu ierobežotība
“Tas lielā mērā ir arī finansiāls jautājums, jo līdz šim pie niecīgā
atalgojuma zinātnes jomā bija grūti runāt vēl par kādām papildus
brīvprātīgām aktivitātēm.”
 Akadēmiskā prestiža apdraudējums
“Vairums zinātnieku tur zem sava goda rakstīt populārzinātniskus
rakstus.”
11
Pasivitātes attaisnojuma argumentācijas (II)
 Profanācijas risks
“... kāpēc lai viņi tagad profanētos un mēģinātu stāstīt kaut kādas
lietas, kas viņam simts gadus šķiet pašsaprotamas, cilvēkam, kurš jau
vidusskolas laikā nav mēģinājis saprast un iemācīties.”
 Normatīvā regulējuma ierobežojumi
“Būtu ļoti vēlams, lai būtu politika šajā jomā un lai šie jautājumi
vispārējas stratēģijas ietvaros tiktu akcentēti, jo oficiāli šāds uzsvars
uz zinātnes komunikācijas procesa veicināšanu pagaidām šeit vēl
nekur neparādās.”
 Mediju rezistence
“Mēs varam sūtīt, varam nesūtīt šīs te preses relīzes, visu pārējo – ja
par to nav samaksāts, maz izredžu, ka tas kaut kur parādīsies.”
 Zināšanu nepabeigtība
“Nu, ikdienā jau faktiski arī nepopularizēsi, jo zinātnē jau diezgan ilgi
iet, kamēr uzkrāj kaut ko, kas būtu popularizējams.”
12
Pasivitātes attaisnojuma argumentācijas (III)
 Laju kapacitātes ierobežotība
“Tas ir tā, kā bērt cūkām pērles priekšā – jēgas nekādas nav, tu tērē
laiku, resursus un enerģiju, bet rezultāts ir čiks, jo tie cilvēki tāpat
nesaprot, ko tu viņiem stāsti.”
 Zinātnes diskreditācija
“Cilvēks no malas grib tā kā teātrī, ka katru nākamo vakaru ir jauna
izrāde. [..] un, jo tu vairāk tur runāsi, jo vairāk no tevis to jauno prasīs.
Tā, ka man liekas, ka tas ir šausmīgi – visa tā izrādīšanās
sabiedrībai.”
 Zinātnes viktimizācija
“Šajā brīdī vispār vēl brukt zinātnei virsū arī nebūtu īsti [korekti], jo
mēs jau tik trausli pašreiz savā... Mēs jau esam nospiesti ar savu
naudas nedošanu mums, un arī sabiedrībā tas – ko tad jūs dodat, ja?”
13
Funkciju deleģējuma argumentācijas
 Atbildības izkliede
“Šeit gan jāteic tā, ka paši zinātnieki, protams, tikai daļēji ir atbildīgi
par savu pētījumu rezultātu popularizēšanu, ir jābūt starpniekam –
starpposmam. Tātad – ieinteresētiem žurnālistiem, preses izdevumiem,
arī populārzinātniskai literatūrai.”
 Atbildības kolektivizācija
“Nebūtu pareizi no katra zinātnieka pieprasīt šādu darbību. To drīzāk
vajadzētu organizēt zinātnisko iestāžu līmenī, ieviešot preses sekretāra
amatu vai tml.”
 Komunikācijas aģentu aizstāšana
“Te, faktiski, tas starpposmiņš būtu tas labais – kāds tāds amats,
postenis, cilvēks – vienalga, kā to lai nosauc, kas tomēr ir starp to lielo
zinātnieku, kurš ne grib, ne var bieži vien nokāpt no sava mākoņa, un
to cilvēku, kurš varbūt grib kaut ko uzzināt, bet nezin kā.”
 Kompetenču segmentācija
“Nav nepieciešams visiem zinātniekiem obligāti apgūt šīs te
komunikācijas iemaņas un prasmes – nevajag jaukt zinātniekus ar
žurnālistiem, jo katram ir sava darbības joma..”
14
Ekspertu argumentāciju rezumējums
 Zinātnes komunikācijas orientācija uz zinātnes pozitīva
publiskā tēla veidošanu, pilsoņu zinātniskās lietpratības
līmeņa celšanu.
 Vienvirziena zinātnes popularizācijas dominēšana pār
dialogveida zinātnes komunikācijas izpratni.
 Zinātnes komunikācijas pragmatisms – zinātnes kā
komercstruktūru sadarbības partnera pašreklāmas un
zinātnes kā sociālas kopienas pašatražošanās veicināšana.
 Prasmju, laika, finanšu, mediju resursu ierobežotība.
 Zinātnes komunikācijas iespējamības nosacījumu cieša
sasaiste ar zinātnes regulējošo formālo/neformālo normu
lomu – tās marginalizācija zinātnieku īstenojamo funkciju
klāstā, reālu institucionālu stimulu trūkums.
 Atbildības izkliede, kompetenču funkcionāla segmentācija.
15
Sabiedriskās domas aptaujas Latvijā
Gads
Nosaukums
Veicējs (LV)
Valstis
1990
Eiropas vērtību pētījums
Baltijas datu nams
32
1995
ISSP pētījums “Nacionālā identitāte”
Latvijas Sociālo pētījumu
centrs
23
1998
ISSP pētījums “Reliģija II”
LU FSI
32
1999
Eiropas vērtību pētījums
Baltijas datu nams
33
2000
ISSP pētījums “Vide II”
LU FSI
25
2002
EB aptauja “Jaunie eiropieši, zinātne un
tehnoloģija un lauksaimniecība”
Latvijas Fakti
13
2005
EB aptauja “Eiropieši, zinātne un tehnoloģija”
TNS Baltijas datu nams
ES25+7
2005
EB aptauja “Sociālās vērtības, zinātne un
tehnoloģija”
TNS Baltijas datu nams
ES25+7
2007
EB aptauja “Zinātniskā pētniecība medijos”
TNS Latvija
ES27
2008
EB aptauja “Jaunieši un zinātne”
Latvijas Fakti
ES27
2010
EB aptauja “Zinātne un tehnoloģija”
TNS Latvija
ES27+5
2011
Latvijas iedzīvotāju aptauja
SKDS
LV
2013
EB aptauja “Atbildīga pētniecība un
jauninājumi, zinātne un tehnoloģijas”
TNS Latvija
ES28
16
Interese par zinātni un tehnoloģijām
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
17
Informētība/ieinteresētība
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
18
Informētība/ieinteresētība
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
19
Informācijas avoti
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
20
Zinātnes un tehnoloģiju ietekme
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
21
Pilsoniskā līdzdalība
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
22
Pilsoniskā līdzdalība
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
23
Jaunieši un zinātne
Special Eurobarometer 401: Responsible Research and Innovation (RRI), Science and Technology (2013)
24
Zinātnes sabiedriskās izpratnes tendences
 Neskatoties uz plaši izplatīto tēzi par sabiedrībā vērojamu
uzticības krīzi zinātnei, zinātnieki savas profesionālās
ekspertīzes ziņā Latvijā saglabā salīdzinoši augstu
iedzīvotāju uzticību.
 Mazāka paļāvība saistībā ar radīto zināšanu tālāku
lietojumu un zinātnieku spēju kontrolēt tā atbilstību
plašākas sabiedrības interesēm.
 Samērā kritisks zinātnes kā racionālās domāšanas
dominējošās lomas vērtējums, tās pienesuma pieaugoša
problematizācija, nemazinoties pozitīvā devuma atzīšanai.
 Pieaugošs iedzīvotāju subjektīvi paustās intereses un
informētības līmeņa pieaugums zinātnes un tehnoloģijas
jomā.
 Zems pilsoniskās līdzdalības nepieciešamības un tās
potenciāla vērtējums sabiedrībā (zems pretenziju līmenis,
pasivitāte).
25
Secinājumi
 Nozīmīgs zinātnes komunikācijas prakšu īstenošanu
kavējošs faktors paralēli dažādiem ārējiem ierobežojumiem
saistīts ar valdošā zinātnē valdošajām normām.
 Noteikts zinātniskās lietpratības līmenis var kalpot kā
nozīmīga bāze līdzvērtīga zinātnes un sabiedrības dialoga
sekmēšanā, tomēr tas nav uzskatāms par ekskluzīvu
priekšnoteikumu šādu dialogveida attiecību veidošanai.
 Dialogveida attiecību veidošanās zinātnes un sabiedrības
starpā ir divpusējs process, kam nepieciešama abu
iesaistīto pušu iniciatīva un izpratne par šāda dialoga lomu,
nepieciešamību un īstenošanas iespējām.
 Latvijas iedzīvotāji pagaidām samērā vāji apzinās un
iestājas par savu rīcībspēju Z&T jautājumu jomā, kas
skaidrojams ar salīdzinoši vājo vispārējās pilsoniskās
sabiedrības attīstību.
26
Secinājumi
 Korektāk ir runāt nevis par zinātnes popularizācijas jeb
vienvirziena komunikācijas un zinātnes un sabiedrības
dialogveida komunikācijas prakšu savstarpēju
aizvietojamību, bet gan to papildinošo ietekmi.
 Sabiedrības un zinātnes integrācijas/segregācijas līmeņa
vērtējamā būtiskāks radītājs ir nevis kvantitatīvās, bet gan
kvalitatīvās jeb saturiskās iezīmes, kas raksturo pieejamo
komunikatīvo prakšu spektru un tā pārklājumu tieši
sabiedrības aktīvas iesaistes nišā.
 Latvijā šobrīd vērojama pakāpeniska, bet joprojām
fragmentāra aktuālo zinātnes un sabiedrības komunikatīvo
prakšu un diskursu paplašināšanās no Z&S segregācijas
uz integrāciju.
27
Paldies par uzmanību!
Foto no personīgā arhīva
28

similar documents