Alumīnijs

Report
Al
Al(OH)3
Al2O3
Al2(SO4)3
AlCl3
Al4C3
Pirmie šo metālu ieguva dāņu fiziķis H.Erstreds
1825.gadā un vācu ķīmiķis F.Vēlers 1827 gadā:
AlCl3+3K →3KCl+Al
Pirmo rūpniecisko alumīnija iegūšanas metodi
izstrādāja franču zinātnieks A.Senklērs-Devils
1854. gadā:
Na3[AlCl6]+3Na →6NaCl+Al
Al izplatība dabā un šī metāla lielā dārdzība
19.gs. vidū bija paradokss, ko radīja grūtības Al
iegūšanā. 1kg Al bija dārgāks nekā zelts.
Tādējādi Al kļuva par dārgmetālu, un to sāka
izmantot juvelierizstrādājumu izgatavošanā.
IIIA grupas elementiem stabilākā
oksidēšanās pakāpe ir +3.
Al atoms satur 13p+,13e-,14n0
Alumīnija atomā elektroni ir izvietoti 3
enerģijas līmeņos: 1s22s22p63s23p1.
Alumīnijs (Al)-periodiskās sistēmas III. A grupas
p elements. Atomnumurs ir 13, atommasa ir
26,98 un elektronegativitāte 1,5.
Alumīnijs savas ķīmiskās aktivitātes dēļ dabā
brīvā veidā nav sastopams, bet tas ietilpst
aptuveni 250 minerālos.
Boksīts Al2O3·nH2O -
Alumīnija ražošanas svarīgākā
izejviela.
Kaolīns Al2O3 · 2SiO2 · 2H2O Galvenā izejviela keramikas
rūpniecībā (galvenā mālu
sastāvdaļa).
Parastais laukšpats jeb
ortoklazs Na2O · Al2O3 · 6Si02 Izmanto fajansa un porcelāna
ražošanai.
Nefelīns Na2O · Al2O3 · 2SiO2 - Svarīga izejviela
alumīnija iegūšanai.
Korunds Al2O3 - Slīpripu un galodu
izgatavošanai.
Alumīnija Izmantošana
Galvenokārt alumīniju izmanto aviācijas, kuģu,
vilcienu un raķešu ražošanā, automobiļu būvē, vieglo
konstrukciju materiālu ražošanā (duralumīnijs).
Alumīnija izmantošana
 Al konstrukcijas izgatavo galvenokārt no alumīnija
sakausējumiem.
 Al izmanto arī celtniecībā. Produkcijas ražošanas un patēriņa
apjoma ziņā alumīnija rūpniecība ir 1. vietā krāsainā metāla
nozaru vidū, bet 2.vietā starp visiem metāliem.
Globālais Alumīnija patēriņš
40
35
Miljons tonnas
30
25
20
15
10
5
0
1950
1960
Primārais patēriņš
1970
1980
1990
Mettālūžņu utilizācija
2000
2002
Kopējais patēriņš
Fizikālās īpašības
Alumīnijs ir viegls, sudrabbalts metāls, kam piemīt
laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Tas ir
ļoti plastisks, ar mazu cietību un mehānisko
izturību. Alumīnijs ir viegli stiepjams un velvējams.
No tā var izgatavot 5μm plānas loksnes (folija).
Al - kušanas temperatūra 660 grādi pēc Celsija.
Viršanas temp. 2327 C. Blīvums 2698
kg/kubikmetru(20 grādos pēc celsija).
Ķīmiskās īpašības
Al atmosfērā izmainās maz, jo tas pārklājas ar blīvu , plānu
oksīdkārtiņu. Ja šo aizsargkārtu mehāniski notīra , tad tā
tūlīt atjaunojas.
Iedarbība ar vienkāršām vielām:
 Sakarsēts alumīnijs reaģē ar skābekli, sēru, slāpekli, oglekli:
4Al + 3O2 → 2Al2O3
 Parastos apstākļos alumīnijs reaģē ar visiem halogēniem:
2Al + 3Cl2 → 2AlCl3
 Augstā temperatūrā Al reaģē ar sēru, slāpekli un oglekli:
4Al + 3C→ Al4C3 – alumīnija karbīds
2Al +N2 →2AlN – alumīnija nitrīds
Iedarbība ar ķīmiskiem savienojumiem:
Alumīnijs reaģē ar atšķ. sālsskābi un sērskābi:
2Al + 6HCl → 2AlCl3 + 3H2↑
Alumīnijs reaģē ar sārmu šķīdumiem:
2Al + 2NaOH + 6H2O → 2Na[Al(OH)4] + 3H2↑
Amalgamēts alumīnijs (bez oksīda kārtiņas, kuru likvidē ar
karstu sārma šķīdumu) reaģē ar ūdeni:
2Al + 6HOH → 2Al(OH)3↓ + 3H2↑
Sakarsēts alumīnijs (~800°C) reaģē ar amonjaku:
2Al + 2NH3 → 2AlN + 3H2↑
Konc. sērskābe un slāpekļskābe Al pasivē. Tās ar Al reaģē
tikai paaugstinātā temperatūrā:
2Al + 6H2SO4 → Al2(SO4)3 + 3SO2 + 6H2O
Limonādes
skārdenes ir
no alumīnija.
Daudzās valstīs ir
speciāla skārdeņu
savākšanas
sistēma.
Savāktās
skārdenes
sapresē un
tad izkausē.
No jaunā skārda var
izgatavot jaunas
skārdenes
Alumīnija
No izkausētā
blokus
alumīnija
velvējot, iegūst
izgatavo
alumīnija
alumīnija blokus.
skārdu
http://www.sapagroup.com/lv/Companysites/Sapa-Profili-SIA/Alumnijs/
http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/alu
minijs.html
wikipedia.com
vikipedia.lv
http://www.sapagroup.com/en/
http://periodic.lanl.gov/default.htm
Skolotājas Dzintras dotās darba lapas par aluīmija
izmantošanu un tā savienojumiem.
Darba autori un veidotāji, Jānis Baltkājs
Arnis Bērziņš
11.Klases skolnieki

similar documents