Groz*jumi Me*a likum*

Report
Zemkopības ministrijas
izstrādātais likums “Grozījumi
Meža likumā”
Likums “Grozījumi Meža
likumā”

Saeima 2011. gada 13. oktobrī galīgajā lasījumā
pieņēma grozījumus Meža likumā.

Valsts prezidents likumu izsludināja 2011. gada 2.
novembrī (publicēts Latvijas Vēstnesī).

Likums stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī.
Meža likuma mērķis
1.
Veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli
ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu,
visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem
valdītājiem
nodrošinot
vienādas
tiesības,
īpašuma
tiesību
neaizskaramību
un
saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot
vienādus pienākumus.
2.
Reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un
atsavināšanas nosacījumus.
Meža likuma objekts
Pamata problēma līdz grozījumu pieņemšanai:
Mežs de jure netabilda mežam de facto, līdz ar to zeme
netika apsaimniekota atbilstoši stāvoklim dabā.
I Izmainīta meža definīcija:
Mežs — ekosistēma visās tās attīstības stadijās,
kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki,
kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt
vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai
potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu
no mežaudzes aizņemtās platības;
Meža likuma objekts
II Precizēts likuma objekts:
1) zeme, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā kā mežs;
2) cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un
lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar
koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un
mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par
mežaudzes minimālo šķērslaukumu (stājas spēkā ar
2015. g.1. janv., līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai
zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, kokus cērt
saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku
ciršanu ārpus meža);
3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam
piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras
objekti un purvi.
Meža likuma objekts
III Nosacījumi
Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā reģistrētais
lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par
0,12 hektāriem (izņemot gadījumus, kad mežs
atrodas uz valsts meža zemes), ja uz tās atrodas
būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts
(atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā
likuma I, XI un XII nodaļa.
Uz mežu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem
neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas
prasības. Uz mežu aizsargjoslās gar elektrisko tīklu
gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20
kilovoltiem neattiecas tikai koku ciršanas prasības.
Meža likuma objekts
IV Noteikti izņēmumi, ko neuzskata par mežu
1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma
josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko
tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase,
gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un
kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes
koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem,
augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;
2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža
definīcijai šā likuma izpratnē un ir mazāka par 0,5
hektāriem
Meža ilgtspējīgas
apsaimniekošanas novērtēšana
un vispārēji nosacījumi
Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas
apsaimniekošanas
novērtēšanai,
ievērojot
Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas
kritērijus un indikatorus.
Pilsētu un ciemu teritorijā meža apsaimniekošanas
papildus nosacījumus paredz arī pašvaldību
saistošie noteikumi.
Meža apsaimniekošana nedrīkst būt
teritorijas
attīstības
plānošanas
prasībām.
pretrunā ar
dokumentu
Apliecinājumu izsniegšana
Apliecinājums nepieciešams, lai uzsāktu koku ciršanu mežā.
Likumā precizēti gadījumi, kad koku ciršanai nav nepieciešams
apliecinājums:
• apliecinājums nav nepieciešams tādu koku ciršanai, kuru
celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem,
• kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;
• sauso un vēja gāzto koku ciršanai, ja mežaudzes
šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, saglabājot
normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību
noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu
koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža
īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu
paziņot Valsts meža dienestam;
• robežstigu ierīkošanai;
• ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās un
situācijās, kad koki apdraud infrastruktūras darbību.
Apliecinājumu izsniegšana
Likumā noteikti gadījumi, kad apliecinājumu neizsniedz:
1) ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;
2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis
informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā veikto
mežsaimniecisko darbību;
3)
iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas
zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot gadījumus,
kad:
a) paredzēta sanitārā cirte,
b) ieguvēja ir valsts;
4) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos
aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis naudas sodu
par meža apsaimniekošanas un izmantošanas
noteikumu pārkāpumiem un nav atlīdzinājis mežam
nodarītos zaudējumus;
Apliecinājumu izsniegšana
Likumā iestrādāti nosacījumi par koku ciršanas
uzsākšanu, ja tas nepieciešams ārkārtējās situācijās
un situācijās, kad koki apdraud infrastruktūras
darbību:
1)
koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma
sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas
aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši
aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu
aizsardzības zonu un neitrālo zonu;
2)
ārkārtējās situācijas seku likvidētājs vai
infrastruktūras darbību apdraudošo koku cirtējs
nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža
īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Koku ciršana
3. Doti jaunu ciršu veidu skaidrojumi:

ainavu cirte;

atmežošanas cirte.
4. Precizēta slimību inficētu, kaitēkļu invadētu vai citu iemeslu
dēļ bojātu koku ciršanas kārtība:

nodalīta sanitārā cirte no kopšanas cirtes,
pamatojoties uz cirtes izpildes mērķi;

5.
galvenā cirte definēta, pamatojoties uz mežaudzes
galvenās cirtes vecumu un caurmēru.
Iestrādāti papildus nosacījumi par koku ciršanas
aizliegumu, ja zemes vienībā nav veikta meža
inventarizācija.
Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža
inventarizācija, izņemot, ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās
situācijās un situācijās, kad koki apdraud infrastruktūras
darbību, kā arī gadījumos, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja
gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu
noteiktajā kārtībā.
Atmežošana
• Likums ievieš jaunu starptautiski atzītu terminu –
atmežošana.
• Atmežošana ir personas darbības izraisīta meža
pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
• Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai,
derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamo
zemju ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu
atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas
institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības
veikt minētās darbības.
• Personai jākompensē valstij ar atmežošanas izraisīto
negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.
Atmežošana
Kompensāciju pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā
(Meža attīstības fondā), un to atļauts izmantot
mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai, lai
veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu,
piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu normatīvajos aktos par Meža
attīstības fondu noteiktajā kārtībā.
Kompensācijas nosacījumi netiek piemēroti meža
infrastruktūras objektu būvniecībai un īpaši aizsargājamo
biotopu atjaunošanai.
Meža inventarizācija
Likumā noteikts, ka :
• meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā
nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju, kā arī reizi 20
gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos
veic atkārtotu meža inventarizāciju;
• par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs meža
inventarizācijas veicējs;
• meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas
institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir
civiltiesiski apdrošināta (ar 01.01.2014.);
Meža apsaimniekošanas
plānošana
Valsts meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža
apsaimniekotāja izstrādātu un attiecīgās institūcijas vai
apsaimniekotāja valdes apstiprinātu meža apsaimniekošanas
plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un
ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas
attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot
sabiedrības sociālās vajadzības.
Valsts meža apsaimniekošanas plānā paredz mežsaimniecisko
darbu apjomu un izvietojumu teritorijā, ievērojot meža
ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus un nodrošinot
sabiedrības līdzdalību.
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums
izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā
apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru.
Meža sociālā funkcija
Lai efektīvāk varētu īstenot Meža politikā noteikto meža
sociālo funkciju, likums paredz papildus parkiem noteikt
jaunu meža teritoriju – mežaparks.
• Mežaparka izveidošanas mērķis ir nodrošināt sabiedrības
ikdienas atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus
apstākļus mežā. To apsaimnieko tādā apjomā, lai
saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas
estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.
• Parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc
vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos
noteikumus par konkrēta parka un mežaparka izveidošanu,
apsaimniekošanu un aizsardzību.
• Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par
mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkā.
Grozījumi Meža likumā
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja un valsts
prezidents ir izsludinājis arī ar grozījumiem
Meža likumā saistītās izmaiņas:
Aizsargjoslu likumā;
Sugu un biotopu aizsardzības likumā un
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts mežā veikt
būvniecību, parku, mežaparku un
lauksaimniecībā izmantojamās zemes
ierīkošanu, kā rezultātā platība tiek
atmežota, un laucēs veikt būvniecību,
parku, mežaparku un lauksaimniecībā
izmantojamās zemes ierīkošanu bez
Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.
Koku ciršanas kārtību krasta kāpu
aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā
minēto darbību īstenošanai nosaka
Ministru kabinets.
Grozījums Lauksaimniecības un
lauku attīstības likumā
•
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošana
mežā ir atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas
dokumentiem un ir ievēroti normatīvajos aktos par
vides un dabas aizsardzību noteiktie ierobežojumi.
Darbības ierosinātājs, pirms uzsāk lauksaimniecībā
izmantojamās zemes ierīkošanu mežā, saņem
vietējās pašvaldības atļauju.
•
Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi
ierīko mežā, kā arī izsniedz un anulē atļauju tās
ierīkošanai, nosaka Ministru kabinets.
•
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā
Īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai mežā tādā
gadījumā, kad mežs tiek atmežots, ir nepieciešama
Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta atļauja, ja
darbību neveic Dabas aizsardzības pārvalde.
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Paldies par uzmanību

similar documents