Baroks un rokoko

Report
Slide 1

7.4 -Baroka un rokoko stila māksla
I. Mākslas vispārīgs raksturojums
Mākslas vispārīgās iezīmes

Galvenie mākslas uzdevumi

II. Baroka stils mākslā
Baroka mākslas vispārīgs raksturojums
Baroka arhitektūra
Baroka glezniecība un tēlniecība
Baroka mūzika

III. Rokoko stils mākslā
Rokoko glezniecības vispārīgs raksturojums
Spilgtākie mākslinieki

Rokoko stils interjerā


Slide 2

I. Mākslas vispārīgs
raksturojums

Mākslas vispārīgās iezīmes
Galvenie mākslas uzdevumi


Slide 3

17.-18.gs. mākslas vispārīgās iezīmes






Mākslas pārnacionālais raksturs.
Mākslas mecenātisma uzplaukums.
Jaunu mākslas veidu tapšana (opera Itālijā, balets Francijā)
Mākslas stilu un virzienu dažādība (baroks, rokoko,
klasicisms, reālisms, romantisms).


Slide 4

Galvenie mākslas uzdevumi

 Kalpot absolūtismam, vairot karaļu un dižciltīgo
slavu un autoritāti, piešķirt spožumu galma dzīvei;
 Kalpot aristokrātu izpriecai, izklaidei;
 Vairot katoļu baznīcas ietekmi, izraisīt ticīgajos
reliģiozas, svētsvinīgas jūtas, atspoguļot Dieva
valsts greznību;
 Atspoguļot mākslinieku individualitāti un
pasaules redzējumu.


Slide 5

II. Baroka stils mākslā

Baroka mākslas vispārīgs raksturojums
Baroka arhitektūra
Baroka glezniecība un tēlniecība
Baroka mūzika


Slide 6

Baroka mākslas vispārīgs raksturojums
Rašanās vieta
Radās Itālijā un absolūtisma ziedu laikā uzplauka daudzās Eiropas valstīs.

Rašanās cēloņi
Rašanās cēloņus noteica mainīgā, nenoturīgā pasaules aina: cilvēks,
pārstājis būt par Visuma centru (teorijas par bezgalīgām pasaulēm), jutās
nedrošs un apjucis šajā pasaulē, pārdzīvoja dramatiskus konfliktus.

Iezīmes
• Saturiski baroku raksturo vilšanās, skepse, izmisums, pat traģika
indivīda un pasaules attiecībās. Monumentalitāte, ārišķīgums, pacilātība
un emocionalitāte, jutekliskums. Apzināts teatrālisms.
• Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, formu plastiskums,
dekoratīva greznība, kustība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija,
ciešanas, vīzijas, ekstāzes, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli.


Slide 7

Baroka arhitektūra
Par baroka arhitektūru
Baroks sakrālajā arhitektūrā
Jēzus baznīca Romā
Lorenco Bernini projektētās būves
F. Borromīni. Sv Kārļa baznīca

Baroks laicīgajā arhitektūrā
Versaļas pils
Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence


Slide 8

Par baroka arhitektūru
Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo
valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu
arhitektūrā.

Sakrālā arhitektūra

Greznās un pompozās baroka formas atrod plašu
pielietojumu pirmām kārtām kulta celtnēs, baznīcu un
klosteru arhitektūrā un interjeros. Jaunais stils īpaši patīk
jezuītiem, un nav nejauši, ka to reizēm sauc par „jezuītu
stilu”.

Laicīgā arhitektūra

Īpaši attīstīts baroks kļuva absolūtisma valstīs, kur
valdniekiem kalpoja varenības apmierināšanai un greznības
izrādīšanai. Tas strauji ienāca 17. un 18. gs. valdnieku
galmos - pilīs, dārzos.


Slide 9

Džakomo Della Porta.
Jēzus baznīca Romā

Par pirmajiem baroka
meistariem pieņemts uzskatīt
arhitektu Džakomo della Portu .
Džakomo della Portas
būvētā Jēzus baznīcas fasāde ar
raksturīgo dalījumu divās joslās
un sānu volūtām.
Celtnes plāns kļuva par
paraugu veselai virknei katoļu
baznīcu Itālijā.


Slide 10

Novērtē ietekmi uz Latgales
arhitektūru!

Krāslavas katoļu baznīca^
< Dž. Della Porta. Jēzus baznīca Romā


Slide 11

Bernini. Svētā Pētera
katedrāles laukums
Kā arhitektūra palīdz akcentēt
domu, ka vienīgais ceļš pie
Dieva ved caur katoļu baznīcu?

Izcilākais
dižbaroka mākslinieks
bija arhitekts un tēlnieks
Džovanni Lorenco
Bernīni Bernīni
ievērojamākais darbs
arhitektūras jomā bija
Sv. Pētera katedrāles
ansambļa izveide.
Arhitekts pie katedrāles
izveidoja divus
laukumus: vienu
trapecveida, otru ovālu;
abu laukumu kopējā
centrālā ass ir katedrāles
centrālās ass
turpinājums. Šī ass
šķērso pamatni augstam
obeliskam, kas iezīmē
ovālā laukuma centru.


Slide 12

Sv.Pētera katedrāles
laukums

Laukumu ietver divas
pusloka galerijas ar gigantisku
dubultu kolonādi. Bernīni noformētais
ansamblis pieder pie skaistākajiem
laukumu ansambļiem pasaulē.


Slide 13

Bernini.Sv.Pētera katedrāles baldahīns


Slide 14

Bernini. Karaliskās
kāpnes

Vatikānā Bernīni
uzcēla grandiozās “Karaliskās
kāpnes” [Scala Regia], kuru
uzbūvē izmantoja mākslīgi
pastiprināto perspektīvu. Tā kā
kāpņu laids pakāpeniski tika
sašaurināts un kolonnas
samazinātas, radās iespaids,
ka telpa ir ļoti dziļa, un līdz ar
to kāpnes optiski izskatījās
daudz milzīgākas.


Slide 15

Frančesko Borromīni
Sv. Kārļa baznīca pie Četrām
strūklakām

Boromīni darbi izcēlās ar sevišķu
greznību un formu dinamiku.
Galvenais Boromīni darbs
sakrālās arhitektūras jomā bija [San
Carlo alle Quattro Fontane]. Tāpat kā
daudzās citās dižbaroka laika ēkās, arī
Sv. Kārļa baznīcas kompozīcija
balstījās uz arhitektūras iekšējo un
ārējo būvformu kontrastu, uz negaidītu
efektu, kas radās, ieejot telpā.


Slide 16

Versaļa

Projektējot
Versaļas pili, tās
autoru galvenais
nodoms bija
sadalīt celtnes
milzīgās būvmasas
skaidri uztveramos
spārnos un apveltīt
katru no tiem ar
diženumu un
cēlumu

Versaļas pils – Saules karaļa Luija XIV valdīšanas triumfālā valstība.
Visa sākums bija Luija XIII celtā pieticīgā medību pils, bet Luijs XIV, te uzcēla
plašāko pili Eiropā, kas vienlaikus var uzņemt 20 000 apmeklētāju. Darbi sākas
17.gs 60. gados. Arhitekti Luijs Levo un Žils Mansārs – Arduēns.


Slide 17

Versaļas pils
Laikā no 1622. – 1789.
gadam šī pils ir bijusi Francijas
karaļa rezidence un politiskās
dzīves centrs.

Greznojumiem
pārbagāto, monumentālo un
teatrālo baroka mākslu valdošās
varas pārstāvji izmantoja savas
kārtas prestiža celšanai un
cildināšanai.


Slide 18

Spoguļu galerija Versaļas pilī


Slide 19

Karalienes guļamistaba


Slide 20

Griestu plafona gleznojums


Slide 21

Versaļas barokālie
dārzi
Versaļas pils nav
iedomājama bez sava parka –
savdabīgas “mākslas galerijas” ,
pie kura izveides strādāja A.
Lenotrs.


Slide 22

Pils kopā ar dārzu tika
veidota kā vienota kompozīcija,
kurā katrs elements atradās
vietā, ko noteica novietne un
ģeometriskie principi: stingras
līnijas, perspektīva un
proporcijas starp žogu un koku
augstumu, ceļu un laukumu
garumu un platumu.


Slide 23

Dārzā noteiktā sistēmā
izveidoja zālienus, puķu dobes,
baseinus, strūklakas un citus
dekoratīvos elementus. Zālienu
ornamentāli izgrieza, celiņus rotāja ar
dažādu iesegumu. Rotājumam
izmantoja no krūmiem izcirptas bukša
figūras, statujas, obeliskus, piramīdas
un vāzes.


Slide 24

Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles

arhitektūru!

< Versaļas pils plānojums
Rundāles pils plānojums >

Versaļas pils un barokālā dārza fragments
Francijā

Rundāles pils un barokālā dārza fragments
Latvijā


Slide 25

Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence
Viena no pasaules lieliskākajām baroka pilīm. Tās
celtniecība ilgusi no 1720. līdz 1744. gadam. Daba, arhitektūra,
glezniecība un apmetums veido vienu vienību. 1982. g. uzņemta
UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā


Slide 26

Vircburgas pils Vācijā
Kāpņu telpa ar pasaulē vislielāko
griestu fresku, kuru gleznojis
ievērojamākais vēlā baroka
Venēcijas skolas pārstāvis Džovanni
Batista Tjepolo (1696 — 1770)

Imperatora zāle – lielākā
un greznākā telpa pilī


Slide 27

Rokoko stila
dārza zāle
Vircburgas pilī

Baroka
monumentālās
glezniecības
nobrieduma
periodam bija
raksturīga ilūzija,
ka skatītājiem
virs galvas
paveras
izplatījums
[plafonu
gleznojumi].


Slide 28

Baroka tēlniecība un glezniecība
Baroka tēlniecība
Itāļu tēlnieks un arhitekts

Džovanni Lorenco Bernīni
(1598-1680)
Baroka glezniecība
Flāmu baroka pārstāvis

Pauls Pīters Rubenss
(1577-1640)


Slide 29

Bernini. Dāvids
Bernīni skulptūrās apvienojās visas baroka
laikmeta raksturīgākās iezīmes
Salīdzinājumam
agrīnās
renesanses
tēlnieka
Donatello un
dižrenesanses
Mikelandželo
radītās Dāvida
skulptūras.

Bernīni statuja “Dāvids” izceļas ar neparastu
meistarību, prasmi reālistiski attēlot Bībeles
varoņa garīgo un fizisko spēku saspringtības
mirkli, kad viņš ar lingu sviež akmeni.


Slide 30

Bernini. Svētās Terēzes
ekstāze

Darba sižets ir ņemts no spāņu
mūķenes Terēzes vēstules, kurā viņa
apraksta savu sapni. Ekstāzē iegrimusī
svētā parādīta pusguļus uz mākoņa, viņas
priekšā stāv spārnots eņģelis un atvēzētajā
rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes
sirdī. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu
meistars gribējis uzsvērt, ka meitenes
jūtas nav erotiska kaislība, bet gan garīga
degsme.


Slide 31

Bernini.

Apolons un
Dafne

Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga
jauna sieviete, kuru vajāja dievs Apolons, kas
bija viņā iemīlējies. Lai pasargātu sevi no
Apolona seksuālās uzmākšanās Dafne lūdza
palīdzību savam tēvam - upju dievam
Pēnejam. Kad Apolons viņai pieskārās, dievs
pārvērta Dafni par lauru krūmu


Slide 32

Pauls Pīters Rubenss.

Ūdens un zemes
savienība
Nolūkā iemiesot šo divu
elementu savienojumu Rubenss
izmantojis klasiskās mitoloģijas
tēlus: uz trejžubura atspiedies,
ūdens stihiju iemieso jūras dievs
Neptūns, bet dievu māte Kibele
personificē zemi. Abu savienība
vainagojas ar pārticību un laimi.
Šai darbā autors veiksmīgi
apvienojis mītu un realitāti,
dabu un cilvēku, antīko un
nacionālo vēsturi.(Antverpenei
cauri tekošās upes izteku bija
bloķējuši vācieši, atņemot flāmiem
izeju uz jūru)


Slide 33

P. P. Rubenss. Miera svētības alegorija


Slide 34

Rubenss. Leikipa
meitu nolaupīšana

Viena no slavenākajām
Rubensa radītajām
mitoloģiska rakstura
gleznām ir "Leikipa meitu
nolaupīšana" (1617),
kuras sižeta pamatā ir
sengrieķu mīts. Tas vēsta,
ka valdnieka Leikipa
meitas iekārojuši nolaupīt
Zeva dēli - dvīņi Kastors
un Polideiks.

Šīs visas trauksmainās
figūras rada
nepārspējami
dinamisku kompozīciju.


Slide 35

Rubenss.
Persejs un
Andromeda

Meistars labprāt pievērsās antīkās pasaules tematikai. Gleznā “Persejs un Andromeda”
(1620-1621) attēlots brīdis, kad sengrieķu varonis Persejs, tikko atlidojis uz sava spārnotā
zirga Pegaza, atbrīvo pie klints piekalto Andromedu. Viņš ir uzvarējis pūķi, kas turējis
jaunavu gūstā, un briesmīgais nezvērs tagad bezspēcībā guļ pie Perseja kājām.


Slide 36

Rubenss. Noņemšana no krusta

Rubenss. Krusta pacelšana


Slide 37

Baroka mūzika

Baroka mūzikas vispārīgs raksturojums
Operas žanra tapšana
Mūzikas instrumenti
Izcilākie baroka komponisti


Slide 38

Baroka mūzikas vispārīgas raksturojums

• XVII gadsimtā, baroka laikmetā, veidojās augsti attīstītas nacionālās
mūzikas kultūras.
• Itālijā izveidojās stabili operas žanri, kas izplatījās visā Eiropā:
– oratorija - plašs vokāli instrumentāls darbs, parasti ar noteiktu
sižetu,
– kantāte - apjomīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs, kas tuvs
oratorijai, bet mazāk izvērsts,
– simfonija - galvenais simfoniskās mūzikas žanrs - paredzēts
orķestrim un korim, parasti vairākdaļīgs skaņdarbs, kam tipisks
dziļš un nopietns saturs.
• Mūzikas pasaules demokratizēšanās, mākslas pakāpeniska
atbrīvošanās no reliģiskām dogmām saistījās ar jauna daudzbalsīga
mūzikas veida, kurā viena balss izteikti dominē, harmonisku
nostiprināšanos.


Slide 39

Operas žanra tapšana
• Tieši itāļu mūzikai bija lemts piesaistīt
visas Eiropas uzmanību, jo Itālijā radītais
operas žanrs bija šā laikmeta
visneparastākais, progresīvākais un
aktīvākais mākslas virziens.
• Jaunā žanra atbalstītāji atsaucās uz
Antīkās Grieķijas teātri, kurā ikviens
komponents, arī mūzika, kalpoja
galvenajam - darbības un uzvestā scenārija
atklāsmei, tas arī bija operas idejas
pamats.

Klaudio Monteverdi
(1567 – 1643)

• Jauno mūzikas stilu aizsāka Klaudio
Monteverdi [Monteverdi, 1567 - 1643]
operā "Orfejs", ko 1617. gadā iestudēja
Mantujā. Monteverdi bija pārliecināts, ka
melodijas raksturu nosaka vārds un dzejas
valoda, viņš arī centās atklāt mūzikā cilvēku
jūtas, pārdzīvojumus, iekšējo pasauli.


Slide 40

Mūzikas instrumenti
Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un
viegli pārnēsājamā vijole. Vivaldi bija slavens
vijoļvirtuozs un diriģents.

Francijā populārāka bija klavesīna mūzika, kas būtiski
ietekmēja laicīgās mūzikas attīstību.

Savukārt Vācijā ērģeles piesaistīja izcilākos vācu
mūzikas talantus, no kuriem visizcilākais bija Johans
Sebastians Bahs [Bach, 1685 - 1750].


Slide 41

Izcilākie baroka komponisti
Johans
Sebastians Bahs

Georgs Fridrihs
Hendelis

Antonio Vivaldi


Slide 42

Johans Sebastiāns Bahs (1685 – 1750)
•Diemžēl laikabiedri nespēja novērtēt Baha mākslu viņiem tā šķita dīvaina un pārgudra, viņi nevēlējās
saprast, ka komponists sacer nevis fonu lūgšanām un
dziesmu pavadījumus, bet savā mākslā atspoguļo dziļas
pārdomas par svarīgākajām dzīves norisēm. Baha
dzīves laikā tika izdotas tikai dažas viņa kompozīcijas.
•J. S. Bahs strādāja gandrīz visos tolaik pazīstamajos
žanros, izņemot operu. Viņš rakstīja mūziku ērģelēm,
orķestrim, korim, klavierēm. Starp viņa kompozīcijām ir
tādi izcili darbi kā "Jāņa pasija", "Mateja pasija",
"Ziemassvētku oratorija", 300 garīgās un 24 laicīgās
kantātes, 6 Branderburgas koncerti, 4 svītas orķestrim
un daudzi citi skaņdarbi.

Fonā - “Tokāta un
fūga d minorā”

•Visu savu dzīvi J. S. Bahs ir komponējis ērģeļmūzikas
darbus, jo ērģeles palīdzēja komponistam rast kontaktu
ar plašāku auditoriju. Baha ērģeļkompozīcijas ir veidotas
lielās, iespaidīgās līnijās, sasniedzot lielu patētiku un
dramatismu, tāpat arī pacilātību un virtuozitāti.


Slide 43

Georgs Fridrihs
Hendelis
(1685 – 1759)

•Hendelis atšķirībā no J. S. Baha
caurcaurēm ir laicīgas mūzikas
mākslinieks, kas savus darbus
komponējis ar ieceri teātrim un
koncertestrādei.
•Viņa mūzikā apvienojās Opera
seria varonība un galma baleta
svinīgums, tautasdziesmu lirika
un citas laicīgās mūzikas kultūras
iezīmes.

Fonā - “Aleluja”

•Būtiskākās Hendeļa daiļrades
iezīmes vispilnīgāk guvušas
izpausmi viņa monumentālajās
oratorijās.


Slide 44

Antonio Vivaldi
(Itālija)

1680 - 1741
•Vivaldi bija slavens vijoļvirtuozs
un diriģents. XVIII gadsimta
sākumā viņa slava bija
aizskanējusi jau līdz Parīzei,
Austrijai un Vācijai.
•A. Vivaldi plašajā daiļrades
mantojumā (apmēram 40 operas,
garīgi skaņdarbi, kantātes, vairāk
nekā 20 simfonijas, virkne sonāšu
u. c.) goda vietu ieņem
komponista mīļākais žanrs
koncerts.
Fonā – “Gadalaiki”


Slide 45

III.Rokoko stils mākslā
Rokoko mākslas vispārīgs
raksturojums

Spilgtākie mākslinieki

Rokoko stils interjerā


Slide 46

Rokoko stils


Slide 47

Rašanās

Rokoko

Radās Francijā 18.gadsimta sākumā.

Izpausme
Izpaudās tēlotājmākslā, lietišķi dekoratīvajā mākslā, arhitektūrā,
modē, interjera, mēbeļu, visdažādāko ikdienas priekšmetu dizainā.

Vispārīgās iezīmes
Idilliskums, intimitāte, rotaļība, laicīgums, dekorativitāte,
izsmalcinātība, asimetrija, liektu līniju un formu dinamika, krāsu
gaišums. Rokoko mākslinieki apdziedāja mūžīgu jaunību un
skaistumu, baudu un bezrūpību. Ļoti iecienīti kļuva mitoloģiskie
tēli, austrumnieciski motīvi.

Iezīmes glezniecībā
Glezniecībā atspoguļo alkas pēc izšķērdības, dīkdienības, baudām,
tieksmi pēc elegances, ko pauda smalka, sarežģīta ornamentika.
Stilam trūka dziļa idejiska satura un sabiedriskuma motīvu, tam
raksturīga formas izskaistināšana. Apzeltītajos rāmjos ievietotajās
lielformāta gleznās bieži vien attēloti grezni tērpti kungi un dāmas
balles zālēs vai krāšņos parku nostūros.


Slide 48

Spilgtākie rokoko mākslinieki
Antuāns Vato

Fransuā Bušē

Fragonārs


Slide 49

Galanto svētku gleznotājs
Antuāns Vato (1684-1721)
Vato

• Māksliniekam bieži nācās gleznot
Parīzes augstākās sabiedrības izpriecas:
dažādus teātra uzvedumus, koncertus un
pantomīmas, kas notika brīvā dabā,
parasti klusā parka nostūrī.
• Šo gleznojumu parastie sižeti: grezni
tērptas jaunas daiļavas un jaunekļi
mierīgi pastaigājas gleznainos parkos,
izklaidējas galantās sarunās.
• Mākslinieks sāka gleznot savu iedomu
vīzijas, kurās nebija ikdienas rūpju un
raižu, tikai miermīlīgas, jautras izpriecas
brīvā dabā, daiļas dāmas un galanti
kungi, saulainas dienas bez neviena lietus
mākonīša un tikai daba, putnu treļļi un
laimīgi cilvēki
• Vato gleznoja gaišām, maigām, gandrīz
caurspīdīgām krāsām, lieliski saskaņojot
bāli sārtus, gaišzilus, zeltainus un
zaļganus toņus.


Slide 50

Vato. Izbraukums uz Citēras salu

Gleznā attēlota aina, kad grupa jaunu cilvēku atgriežas no svētceļojuma uz Kitēras
salu, kur viņi ziedojuši mīlestības dievietei Afrodītei. Viņi visi vēl kavējas savu sapņu valstībā,
kur valda jaunība, mīlestība un laime. Kompozīcijā atklātas dažādas mīlestības jūtu
noskaņas, sākot ar kautru biklumu un beidzot ar kaisles kulmināciju, ko sasnieguši daži no
mīlas apreibušie pārīši.


Slide 51

Vato. Sabiedrība parkā

Vato


Slide 52

Vato. Žersēna veikala izkārtne.


Slide 53

Vato. Žils

Reizēm mākslinieks pievērsies
tikai vienam varonim, likdams
tam cauri grimam un raibajam
kostīmam sajust cilvēka
skumjas, dvēseles vientulību,
nepiepildītos sapņus


Slide 54

Fransuā Bušē (1703 -



Fransuā Bušē bija galma
mākslinieks, kurš mākslu un
glezniecību uzskatīja par
greznumlietu, dzīves rotājumu.



Bušē darbu kolekcijā ir arī vairāki
marķīzes Pompadūras portreti.



Sākotnēji Bušē audekliem piemita
vieglums, elegance, efektīga
grācija un lieliska krāsu izjūta.
Tomēr pakāpeniski, arī pilnībā
pakļaujoties pasūtītāju vēlmēm,
Bušē gleznas zaudēja jelkādu
dabiskumu ("Venēras triumfs",
"Venēras tualete”)



Blīvās kompozīcijas ierāmēja ziedu
vītnes, eņģeļu bari, drapērijas,
dūjas, zeltīti trauki utt. Viņa
gleznas kļuva par salona dekoru,
kam kā spilgtam, krāsainam
laukuma labi jāiederas interjerā.

1770)

Pompadūras portrets


Slide 55

Fransuā Bušē (1703 1770)

Bušē gleznoja sentimentālas
pastorāles, idilliskas ainas ar
ganiņiem,


Slide 56

Bušē

Bušē radīja desmitiem
Venēru, Diānu, amoru un citu
iemīlējušos dievību.

“Venēras tualete”


Slide 57

Žans Onorē

Fragonārs

(1732-1806)

Fragonārs aizrāvās
ar rokoko un kļuva par
spožu, asprātīgu
žanrisko ainiņu meistaru,
kurās rādīja vieglprātīgu,
bezrūpīgu un
dzīvespriecīgu pasauli.

Šūpoles


Slide 58

Fragonārs

Satikšanās


Slide 59

Fragonārs

Slepenais
skūpsts


Slide 60

Rokoko stils interjerā


Slide 61

Rokoko baznīcas interjerā Vācijā


Slide 62

Rokoko stilam raksturīgi gaiši, smalki un gaisīgi toņi,
dekoratīva pārbagātība, izsmalcinātas, vijīgas formas

,


Slide 63

Izliektu, asimetrisku formu bagātīgs pielietojums.
Galvenie motīvi - rokajs, ziedi un lapas


Slide 64

Ļoti svarīga rokoko interjera daļa bija spoguļi un
gleznas, kas dažkārt tika iekļautas panelī virs durvīm.

Rokoko
arhitektūra


Slide 65

Kopējais rokoko interjera efekts ir
mirdzošs un dzīvīgs


Slide 66

Roko interjera
detaļas


similar documents