Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra

Report
„Uzņēmējdarbības atbalsta
infrastruktūra”
Raivis Bremšmits
Reģionālās politikas departamenta direktors
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Saturs
• Kāpēc infrastruktūra ?
• Plānotais atbalsts
• Ieviešanas mehānisms
Reģionālās atšķirības – ekonomiskais pamats
Number of companies per 1000
inhabitants , 2012
Personal income tax revenue in
budgets of municipalities per capita.
2013
3
Unemployment level, 2014
Population decrease 2009-2014
Kas trūkst Latvijā ?
No.
TOP 5 factors
Why investors have chosen different country than Latvia
1.
Workforce availability
2.
Distance to export markets (logistics infrastructure)
3.
Insufficient infrastructure, including electricity and road
connections and other utilities
4.
Lack of investment incentives
5.
Other reasons (availability of finance, customs procedures,
macroeconomic indicators, underdeveloped sector)
4
Industriālās zonas
• Degradēta vide, t.sk. neatbilstoši ceļi un
komunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija,
gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas
u.tml.)
Infrastruktūras stāvoklis
Free industrial facilities
100%
80%
60%
83%
40%
20%
0%
Missing utilites and
conections
6
Private investments in
construction
17%
Ready for use
120.00%
100.00%
80.00%
60.00%
40.00%
20.00%
0.00%
99.90%
0,9%
Utilities and
connections
Other
Reģionālās politika
• Galvenais uzsvars – reģionālā ekonomika:
 Vietējo resursu apzināšana un specializācija
 Uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošana
 Vietējās uzņēmējdarbības vides uzlabošana, t.sk.
administratīvā sloga mazināšana un citi pašvaldību
pasākumi
Reģionālā attīstība (1)
SAM 3.3.1. – palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot
ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības
programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties
un vietējo uzņēmēju vajadzībām
59 milj. euro ERAF
Plānotais atbalsts:
Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem investīciju projektiem:
uzņēmējdarbības vides uzlabošanai investoru piesaistei un darbavietu radīšanai, kā arī
infrastruktūras trūkumu esošajiem uzņēmumiem novēršanai.
Finansējuma saņēmēji:
• Visas pašvaldības, izņemot Rīgu
•
37 milj. 89 pašvaldībām (ne – Attīstības centriem)
Rezultāts:
•Strādājošo skaits privātajā sektorā (bāze 2011.gadā – 429,9 tūkst.) 2023.gadā – 446,3 –
475,1 tūkst.
•Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības
veidiem (faktiskajās cenās, euro) (bāze 2012.gadā – 1 700 milj.euro) 2023.gadā – 2 125
– 2 438 milj. euro.
8
Atbalsta pamatprincipi
• Infrastruktūrai jābūt pamatojumam atbilstoši komersantu
interesēm, t.sk. demonstrējot:
– Ekonomisko efektu pēc infrastruktūras uzbūve – komersanta darba
vietu skaits un piesaistītās privātās investīcijas
– Komersanta biznesa plāna – infrastruktūras izmantošanas ilgtspēja
• Atbalsts pašvaldībai dalās divās daļās:
– SAM 3.3.1 (visa Latvija) atbalsts 50% projekta uzsākšanai un 50% pēc
rezultātu sasniegšanas
9
EXAMPLE
Darbaspēka apmācības
Ēku (telpu) izbūve,
rekonstrukcija
Iekārtas, aprīkojums,
tehnoloģijas
Privātās
investīcijas
Publiskās
investīcijas
Elektroapgādes un gāzes
pieslēgums
Ūdensapgādes un kanalizācijas,
lietus notekūdeņu, siltumapgādes
infrastruktūra
Pievadceļi
Investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai
Privātais sektors
Publiskais sektors
Darbības programma
“Izaugsme un nodarbinātība”
•1.2.1. Investīcijas P&A (128,7 milj. EUR
ERAF)
•1.2.2. Inovatīvie MVU (64,8 milj. EUR ERAF)
•3.1.1 MVU finansējuma pieejamība (97,4
milj. EUR ERAF)
• 3.2.1 Nodarbināto apmācība (29,9 milj.
EUR ERAF)
•3.2.2. Ārējie tirgi (58 milj. EUR ERAF)
•3.3.1. MVU attīstība (51,8 milj. EUR EARF)
•4.1.1. Energoefektivitātes uzņēmējiem (32,5
milj. EUR ERAF)
279 milj.
EUR
Projekta
ideja
Darbības
programma
“Izaugsme un
nodarbinātība”
•3.3.2. Uzņēmējdarbības
infrastruktūra (59milj.
EUR)
•5.6.2. Degradētās
teritorijas (236 milj. EUR)
Lauku attīstības programma
2014-2020
•4.1. Atbalsts lauku saimniecībām (322,2
milj. EUR)
•4.2. Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē (77,3
milj. EUR)
•6.4.Atbalsts ieguldījumiem ar
lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā
un attīstīšanā (50,1 milj. EUR)
Reģiona/pašvaldības
attīstības programma
Reģionālā attīstība (2)
SAM 4.2.2. – energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo
energoresursu izmantošana pašvaldību publiskajā infrastruktūrā
31 milj. euro ERAF (85%)
Pamatojums:
Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku
potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un
atjaunojamās enerģijas izmantošanai.
Atbalsts:
Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem investīcijas pašvaldību ēku
renovācijā energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu rekonstrukcijā (kā
papildelements), tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Finansējuma saņēmēji:
Pašvaldības, pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības. Atklāts konkurss (plānotas atsevišķas
kārtas nacionālās nozīmes centriem un pārējām pāsvaldībām).
Rezultātā:
Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei, kWh/m2/gadā – 120 (bāze 2012.gadā – 150).
Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās – 19,47 GWh/gadā.
12
Reģionālā attīstība (3)
SAM 5.6.2. – pilsētu degradēto teritoriju revitalizācija atbilstoši pašvaldību
integrētajām attīstības programmām
236,5 milj. euro ERAF
Pamatojums:
Degradētas teritorijas ir vietas vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota,
apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un
nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai
nolaisti vai arī nereti — piesārņoti
Atbalsts:
Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju
projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, bijušo rūpniecisko teritoriju un citu
degradēto (t.i. deprived areas) teritoriju atjaunošanu (teritorijas labiekārtošanas darbi).
Finansējuma saņēmēji:
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, t.sk. Latgales reģiona pašvaldības (sadarbības
projektiem 52,24 milj.euro), saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem
projektiem
Rezultātā:
•Strādājošo skaits privātajā sektorā (bāze 2011.gadā – 429,9 tūkst.) 2023.gadā – 446,3 – 475,1 tūkst.
•Degradēto teritoriju platības samazinājums – 819 ha.
13
Integrētie projekti
• Integrētie projekti - atbilst vienam SAM un projekts
tieši papildina viena vai vairāku SAM projektus, t.sk.
ja tie ir pašvaldības un komersantu vai pašvaldības un
valsts iestāžu savstarpēji saistīti projekti
• Mehānisms:
– Savstarpēji saskaņots saistīto SAM atlases grafiks
(01.08.2015 MK lēmums par grafiku un indikatīvo apjomu)
– Vērtēšanas kritēriji – augstāks vērtējums, ja projektu
plānots īstenot integrēti, piesaistot finansējumu vienlaicīgi
no dažādiem SAM
14
Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai
attīstībai
Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības
veicināšanai
.
(VARAM)
Pašvaldību ēku
energoefektivitāte
(VARAM)
Teritoriju
revitalizācija,
degradētās vides
sakārtošana
Integrētas
(VARAM)
investīcijas
Vispārējās un
profesionālās
izglītības
infrastruktūra
(IZM)
Sociālo
pakalpojumu
infrastruktūra
(LM)
Integrētas pašvaldību attīstības programmas
15
89 pašvaldības (SAM 3.3.1 un 4.4.2)
1) 01.01.2015. Pašvaldības attīstības programmas
aktualizācija – iesniedz VARAM
• Investīciju plāns atspoguļo visas invest. vismaz trīs gadiem
2) 01.04.2015. Programmu izvērtēšana - Reģionālās
attīstības koordinācijas padome sniedz atzinumu:
• Integrētie projekti (apkopo cik liels apjoms ir
integrētajiem proj. – tiek virzīti vērtēšanai
vienkopus CFLA)
16
89 pašvaldības (SAM 3.3.1 un 4.4.2)
3) 01.08.2015. MK lēmums par aktivitāšu ieviešanas
grafikiem (atlases uzsākšanu integrētajiem proj.)
4) 01.08.2015. Atlases uzsākšana
5) 01.09.2015. Projekta ideju iesniegšana (konkurss)
6) 01.11.2015. Projekta ideju izvērtēšana - Reģionālās
attīstības koordinācijas padome pieņem lēmumu
7) 01.02.2016. MK lēmums par atbalstāmajām
projektu idejām
8) 01.04.2016. Vienošanās līguma slēgšana ar
finansējuma saņēmēju
17
Paldies!
www.varam.gov.lv
18

similar documents