Vesel*bas apr*pes sist*mas ekonomiskais nov*rt*jums

Report
Cilvēks
VESELĪBAS APRŪPES
SISTĒMA
Latvijas
sabiedrības zaudētie
paredzamā mūža gadi
Terminu skaidrojumi
Potenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks
būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaicīgi
miris.
Veselīgie dzīves gadi (VDzG) - iedzīvotāju veselības stāvokļa
rādītājs, gadi bez invaliditātes un hroniskām slimībām
Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss EHCI - novērtē
veselības aprūpes sistēmas, aptverot 5 jomas attiecībā uz patērētāju:
- pacientu tiesības un informācija;
- gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstēšanu;
- ārstēšanas rezultāti;
- sniegto pakalpojumu spektrs un pieejamība;
- zāļu pieejamība.
Aprēķinos izmanto valsts statistikas, pacientu aptauju un neatkarīgu
pētījumu rezultātus.
Problēmsituācijas aktualitāte Latvijā
Katrs ceturtais mirušais miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu.
2012.gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem,
zaudēti 98,6 tūkstoši potenciālo mūža gadu
Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13-14 sava mūža gadus.
•
•
Veselīgie dzīves gadi Latvijā
vīriešiem – 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā ES vidēji),
sievietēm – 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā ES vidēji).
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS AKTUALITĀTE
Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un
potenciāli zaudēto mūža gadu
cēloņu struktūra (%), 2012.gads
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS
CĒLOŅI
Paredzamā mūža ilgums, salīdzinot ES valstis
LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES
PROBLĒMSITUĀCIJA
Veselības pakalpojumu NEPIEEJAMĪBA
NOVĒLOTA ĀRSTĒŠANAS uzsākšana
JAUNU INVALIDITĀTES gadījumu skaita pieaugums
PIEAUG IKMĒNEŠA VESEĪBAS IZDEVUMU
ĪPATSVARS MĀJSAIMNIECĪBU budžeta izdevumos
• Latvijas veselības aprūpē NOVIRZES NO
STARPTAUTISKI PIEŅEMTIEM ārstēšanas
uzsākšanas kritērijiem un standartiem
• Veselības aprūpes sistēmai NAV noteiktu izmērāmu
darbības rezultātu un efektivitātes novērtēšanas
indikatoru
• INOVĀCIJU ATTĪSTĪBĀ, Latvija ievērojami atpaliek
no citām ES valstīm
•
•
•
•
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
NEPIEEJAMĪBA
EHCI indekss
Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009. – 2012. gads
1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
NEPIEEJAMĪBA
Invaliditātes pieaugums
Jaunu - pirmreizēju gadījumu skaits 2006.-2011.
18000
15017
16000
Kopā
14000
Ļaundabīgi audzēji
12000
9818
Asinsrites sistēmas slimības
10000
Muskuļu un skeleta slimības
8000
Psihiskas slimības
6000
Ievainojumi, saindēšanās un
ārējās iedarbes sekas
4000
Linear (Kopā)
2000
0
2005
9 818
2006
9 856
2007
2008
2009
2010
2011
2012
10 355 11 980 14 636 15 894 14 589 15 017
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
NEPIEEJAMĪBA
6000
12000
5000
10000
4000
8000
3000
6000
2000
4000
1000
2000
0
Avots: www.csb.gov.lv
0
nestrādājošie
strādājošie
Invaliditātes pieaugums strādājošām personām
strādājošie
nestrādājošie
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
FINANSIĀLA NEPIEEJAMĪBA
Veselības aprūpes nepieejamība dārdzības dēļ, %, LV unES
citas valstis
Avots: Eurostat, 2012
10
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
Pieaug invaliditātes izmaksas
Invaliditātes pabalsti, Latvijā 2008.-2012.
mln.EUR
300
250
241
244
261
269
209
200
mln.EUR
150
100
50
0
2008
Avots: www.csb.gov.lv
2009
2010
2011
2012
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībai
Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksās
tikai 20% izmaksas sedz veselības aprūpe
34% indivīds
30% darba devējs
16% sociālās apdrošināšanas sistēma
16
34
20
Indivīds
Darba devējs
Veselības aprūpe
30
Avots: Behmane D., Dūdele A. RSU Zinātniskā konference, 2014
Soc.apdrošināšanas
sist.
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA
Veselības aprūpes finansējums 2003.-2013.g.
sadalījumā pa pamatfunkcijām un ES fondu +
ārvalstu finanšu instrumentiem
milj.Ls
700
600
3.71
3.31
3.30
3.28
3.56
7.2
32.2
4.5
4.01
3.56
0.7
400
30.1
40.4
4.0
3.47
38.3
3.13
3.5
35.9
3.0
2.5
300
100
3.51
1.3
500
200
3.85
% no IKP
1.4
210.1
2.1
6.3
516.8
471.5
413.5
243.1
2.0
569.4
466.0
463.1
486.1
464.4
1.5
1.0
290.5
0.5
0
0.0
2003
2004
2005
Pamatfunkcijas
Avots: Veselības ministrija, 2013
2006
2007
2008
ES fondi un ĀRF
2009
2010
2011
2012
Nozares budžets % no IKP
2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA
VA budžets, EUR/iedzīvotāju, 2011
3112
Holande
2660
2637
2458
Austrija
Vācija
Zviedrija
1901
Īrija
1307
1179
Portugāle
Grieķija
843
838
793
783
782
758
Ungārija
Horvātija
Igaunija
Polija
Lietuva
Kipra
Rumānija
Latvija
Bulgārija
Avots: Eurofound, 2013
523
472
449
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA
Latvijā pieaug Privāto maksājumu īpatsvars
kopējos izdevumiem veselības aprūpes izdevumos
2005. – 2012. gads
mln LVL
1000.0
900.0
800.0
700.0
600.0
500.0
400.0
300.0
200.0
100.0
0.0
2005
2006
2007
2008
Public HE
Mln LVL
Valsts līdzekļi
Privātie
izdevumi.
Privātie %
Avots: PVO, 2013
2009
2010
2011
2012
Private HE
2005
296,8
2006
414,2
2007
518,1
2008
576,6
2009
503,7
2010
496,1
2011
495,8
2012
496,6
136,6
153,5
258,4
290,9
268,4
263,9
283,8
307,1
32%
27%
33%
34%
35%
35%
36%
38%
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
Nav
Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes
novērtēšanas indikatoru
Starptautiskie PVO, Eurostat u.c. Veselības aprūpes sistēmu efektivitātes
novērtēšanas indikatori
• Dzīves ilgums
Labāka veselība
Taisnīgums pakalpojumu
saņemšanā
Racionāla veselības aprūpes
pieejamība
Finansiāli aizsargāts
iedzīvotājs
•
•
•
•
•
Veselīgi dzīves gadi
Saslimstības rādītāji
Jauni invaliditātes gadījumi
Novēlota diagnostika, % u.c.
sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību, mirstību,
pakalpojumu apjomu u.c.
•
•
•
pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz pakalpojuma
saņemšanai, gaidīšanas rindas, teritoriālā pieejamība u.c.)
ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji
iestāžu produktivitātes rādītāji, u.c.
•
•
Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz 75/25)
Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %, u.c.
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru
Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), 2012
starptautisks valstu kopvērtējums, punktu skaits
5 jomas:
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru
Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo
maksimālo punktu skaitu
EHCI, 2012
350
300
250
200
150
100
50
0
pacientu tiesības
un informācija
pakalpojumu
pieejamība
(gaidīšanas
laiks)
Latvija
ārstnieciskais
rezultāts
pakalpojumu
klāsts un
pieejamība
Maksimālais punktu skaits
farmācija
Zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatoriem pacientiem, EUR/iedzīv.
Kompensējamiem
medikamentiem
piemērojamā
PVN likme:
Latvijā - 12%,
Igaunijā - 9%,
Lietuvā - 5%
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
Igaunija
Lietuva
Latvija
Avots: NVD, 2014
2008
2009
2010
2011
2012
2013
64
59
48
69
60
45
72
58
45
73
58
55
77
64
57
79.5
72
57
2014
prognoz
e
84.6
74
58
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI
INOVĀCIJU TRŪKUMS
VESELĪBAS APRŪPĒ
From: IMS Health, 2010
Apstākļi, kas traucējuši veikt
pārbaudes vai ārstēšanos -
1. kvintile
120
100
120
Kopā
80
100
60
80
40
60
20
40
0
2006
20
2007
2008
1
2
2009
3
4
2010
5
6
7
2011
2012
8
0
2006
2007
2008
1
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
2
2009
3
4
5
2010
6
7
2011
2012
8
..nevarēja to atļauties
..pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas
..nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija
jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem
..bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta līdzekļu
..bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas
..gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst
labāk
..nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu
..citi iemesli
5. kvintile
120
100
80
60
40
20
0
2006
Avots: CSB
2007
2008
1
2
2009
3
4
5
2010
6
7
2011
8
2012
21
Kā risināt problēmas?
SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANAS
Nodrošināta savlaicīga medikamentozā ārstēšana
Izmaksu salīdzinājums, EUR
Savlaicīga Paaugstināta asinsspiediena
(Hipertensija)
ārstēšana
10 546 stacionētiem
pacientiem gadā
Latvijā ietaupītu
6 398242 EUR
novēršot*
190 Koronārās sirds slimības
gadījumus
105 infarktus
116 insultus
Insults VA
2500
Infarkts
3990
KSS stacionārā
877
Smaga Hipertensija stacionārā
650
PVA 1 pac.gadā
45
78
Zāles amb.ārst. gadā
0
1000
2000
Stacionārs kopā
3000
4000
7695400
PVA izmaksas
474570
822588
Zāles
0
4000000
Avots: Adan I. et al, Is Prehipertension a risk factor for cardiovascular diseases? Stroke, 2005, 36: 1859-1863
8000000
5000
Kā risināt problēmas Onkoloģijā?
Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem
Inovatīvi medikamenti glābj dzīvības, samazina mirstību
no LEIKĒMIJAS
RITUXIMAB difūzas lielo B šūnu limfomas ārstēšanā
Tiešās zāļu izmaksas
18000
16000
14000
12000
10000
8000
6000
4000
2000
0
Tiešās zāļu
izmaksas
standarta ter.
jaunā ter.
700
16400
Potenciālais ieguvums,
dzīves gadi uz 100
pacientiem
50
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
Ieguvums, dzīves
gadi uz 100 pac.
standarta ter.
jaunā ter.
28
44
Avots: Long-term outcome of patients in the LNH-98.5 trial, the first randomized study comparing rituximab-CHOP
to standard CHOP chemotherapy in DLBCL patients: a study by the Groupe d’Etudes des Lymphomes de l’Adulte;
Blood 2010;116(12);2040-2045
Kā risināt problēmas?
Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem
medikamentiem
glābj dzīvības, samazina slimību ekonomisko slogu un ietaupa
sabiedrības netiešās izmaksas
Sabiedrības netiešo izmaksu
ietaupījums, tūkst. EUR
5000
Vienas
dzīvības
cena Latvijā
275 000 EUR
4500
4000
3500
3000
2500
2000
Pētījums HEATCO
Developing harmonized
European approaches for
transport costing and
Project Assessment D5
2006; CSDD dati 2011
1500
1000
500
0
Sabiedrības netiešo izmaksu
ietaupījums, tūkst. EUR
izmaksas jaunā
ter.
ieguvums,
netiešās izmaksas
izmaksuieguvuma
starpība 2,8
miljoni EUR
1570
4400
2800
Kā risināt problēmas?
Uzsākta zāļu kompensācija nenodrošina vienlīdzību saņemšanā:
40 pacienti saņem, ap 60 – nesaņem. Terapija dod iespēju 2 reizes
palielināt laiku līdz slimības progresijai
(ļaundabīgs nieru audzējs)
Kā risināt problēmas?
Nodrošināta savlaicīga medikamentoza ārstēana
Kā risināt problēmas?
Nodrošināta savlaicīga un starptautiskām vadlīnijām
atbilstoša izmaksu efektīva ārstēšana
Atšķirībā no citām Eiropas valstīm HIV medikamentozā
ārstēšana pacientiem tiek uzsākta novēloti: pie CD4
(imunitātes) šūnu skaita 200 / μl (AIDS stadijā) – Eiropā
vismaz 350 / μl - tas ir IEVĒROJAMI LĒTĀK
* Samazinās HIV inficēto mirstība un potenciāli zaudētie mūža
gadi
* Valstij mazāki zaudējumi priekšlaicīgas mirstības dēļ
• Ārstējot HIV inficētos – viņi nespēj izplatīt vīrusu
• Valsts ietaupa finanšu resursus, ko tā tērēs inficēto
aprūpei – t.sk. jaunu sieviešu un bērnu ārstēšanai
visa mūža garumā
Latvijas veselības aprūpes sistēmas radītās
pretrunas, kam ir tieša ietekme uz sabiedrības
veselības stāvokli un izmaksām:
• Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības
aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā, jo
augsts privāto (no 40 līdz 60% no kopējām izmaksām)
maksājumu īpatsvars kopējā veselības aprūpes
pakalpojumu finansēšanā starp ES valstīm. ES - vidēji 20%
• Kopējā līdzekļu nepietiekamība (ap 3 % no IKP, viens no
zemākiem % Eiropā, vidēji 8 - 9%)
• Latvijas iedzīvotājiem finansiāli nav pieejama savlaicīga,
tajā skaitā, arī izmaksu efektīvas ambulatoras
(t.sk.medikamentozas) ārstēšanas uzsākšana, jo ilgas
gaidīšanas rindas un daudzās jomās ārstēsana neatbilst
starptautiski pieņemtajaj ārstniecības praksei
• Nepietiekama līdzekļu novirzīšana savlaicīgai ārstēšanai
rada nepamatoti lielu mirstību, invaliditāti un zaudētus
dzīves gadus
28
Papildus ieguldīti 100$ uz 1 iedzīvotāju gadā sociālajā
labklājībā samazina kopējo mirstību par 1,19% (Martin
McKee)
Starptautiski eksperti ceļ trauksmi par valstīm, kuras
krīzes laikā mazinājušas VA budžetu
Par Grieķiju: Early signs of a public health tragegy
(S.Bonovas, G.Nikolopoulos)
Pārmaiņām veselības aprūpes finansēšanas un
pakalpojumu plānošanas sistēmā Latvijā ir
nepieciešams nodrošināt:
• Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu atbilstoši
NAP 2020 izvirzītajiem mērķiem
• Izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu fizisku,
teritoriālu un finansiālu pieejamību t.sk, atjaunot veselības
tehnalogiju ekonomisko novērtēšanu
Ieviest VA novērtēšanas indikatorus:
• Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā atbilstoši
potenciālajam veselības riskam
• Iedzīvotāju finansiālo aizsardzību pret katastrofāliem
zaudējumiem veselības pasliktināšanās gadījumā
• Solidaritāti (ienākumi; vecums; veselības stāvoklis)
Novērst nepamatoti augstos sabiedrības un citu sektoru
(sociālā budžeta, darba devēju u.c.) izdevumus nepieejamas
veselības aprūpes dēļ
30
Paldies par uzmanību!
Ilze Stobova
Konsultante sociālekonomiskajos jautājumos
Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes
priekšsēdētāja
[email protected]
[email protected]

similar documents