prezentacija_02_08102012 - Latvijas Veselības ekonomikas

Report
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība
PREZENTĀCIJAS
NOSAUKUMS
pēc
2008.gadā uzsāktajām
reformām
Vārds, uzvārds
Datums
2012.gada 8.oktobris
Dienas kārtība
1. Semināra - diskusijas atklāšana.
prof. Ludmila Bandeviča, biedrības LEA valdes priekšsēdētāja
2. Latvijas veselības aprūpes sistēmas rādītāji ES valstu kontekstā.
prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs
3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā un citās ES valstīs. Ārstu apmeklētība
Latvijā un to ietekmējošo sociālekonomisko faktoru analīze.
prof. M.Hazans, biedrība LEA
4. Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu.
MSc Alīna Dūdele, biedrības LVEA biedre
5. Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā.
MSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle
6. Diskusija par veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas nepieciešamību.
Diskusiju vada:
Viktors Jaksons, biedrības LVEA valdes loceklis
prof. Jānis Vētra, biedrības „Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija” valdes priekšsēdētājs
7. Semināra - diskusijas nobeigums.
prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs
MSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle
Ziņojums „Veselības aprūpes efektivitātes jēdziens ,
nepieciešamība mērīt ieguldījumus un rezultātu,
neprognozējamie rezultāti Latvijā - ECHI indekss”
prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs
Veselību noteicošo faktoru mijiedarbība
Veselības aprūpes sistēma
Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO)
Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi,
dzīves apstākļi, politiskie lēmumi
Resursi
Aktivitāte/
Produktivitāte
Ieguvumi /
Efektivitāte
 Labāka veselība
 Finanšu resursi
 Cilvēkresursi
 Infrastruktūra
 Tehnoloģijas
 Ārstu konsultācijas
Ārstēšanas ilgums
 Hospitalizētie pacienti
 u.c.
 Taisnīgums pakalpojumu
saņemšanā
 Racionāla veselības
aprūpes pieejamība
 Finansiāli aizsargāts
iedzīvotājs
Tradicionālās veselības statistikas jomas
•
•
•
•
•
•
Vispārīgā demogrāfiskā statistika
Nāves cēloņi un to struktūra
Saslimstība ar noteiktām (obligāti reģistrējamām) slimībām
Mātes un bērna aizsardzība
Veselības aprūpes personāls un iestādes
Ambulatoriskie apmeklējumi un stacionārās ārstēšanas
raksturojums
Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012
EHCI (The Euro Health Consumer Index)
• 42 indikatori 5 galvenajās jomās:
–
–
–
–
–
pacientu tiesības un informācija,
pakalpojumu pieejamība (gaidīšanas laiks),
ārstnieciskais rezultāts,
pakalpojumu klāsts un pieejamība,
farmaceitisko produktu pieejamība.
• Indekss tiek aprēķināts, apkopojot publiski pieejamo statistiku,
pacientu aptaujas datus un neatkarīgā pētījuma rezultātus.
“Ārstnieciskā rezultāta” indikatori
– Mirstība no infarktiem (heart infarkt case mortality)
– Zīdaiņu mirstība (infant mortality)
– Mirstība no onkoloģiskām saslimšanām salīdzinājumā ar diagnosticēto gadījumu
skaitu (cancer deaths relative to incidence)
– Potenciāli saglabājamie zaudētie dzīves gadi (preventable years of life lost),
– Inficēšanas ar MRSA (Methicillin-resistant Staphylococcus aureus infection)
– Nediagnosticēts diabēts (undiagnosed diabetes)
– Depresija (depression)
Eiropas Veselības patērētāju indeksa 2012
EHCI konstatācija
Sadalītā Eiropa:
• Viena valstu grupa ar augsti attīstītām uz pacientu orientētām sistēmām
( Holande, Beļģija, Ziemeļvalstis)
• Centrāleiropas valstu grupa, kas ātri attīstās: Čehija, Slovākija, Horvātija,
Lietuva un Igaunija
• Attīstīto valstu grupa ar problēmām noturēt attīstības tempu un pielāgoties
jauniem izaicinājumiem: Vācija, Austrija, Itālija un Spānija
• Liela valstu grupa ar konstanti zemiem rādītājiem (tajā skaitā arī Latvija)
• Latvijai 31.vieta no 34 valstīm; Igaunijai 18., Lietuvai 26. vieta
Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012
EHCI, valstu kopvērtējums, punktu skaits
Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret
kopējo maksimālo punktu skaitu, EHCI 2012
350
300
250
200
Latvija
150
Maksimālais punktu skaits
100
50
0
pacientu tiesības
un informācija
pakalpojumu
ārstnieciskais
pieejamība
rezultāts
(gaidīšanas laiks)
pakalpojumu
klāsts un
pieejamība
farmācija
Pakalpojumu pieejamības indeksa izmaiņas
2009.-2012. g.
Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009.-2012. g.
1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas
Nediagnosticēta diabēta indekss, 2012. g.
Invaliditātes pieaugums Latvijā,
Jauni gadījumi, 2006-2011, VDEĀk dati
18000
16000
14000
12000
10000
8000
6000
4000
2000
0
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Ziņojums par nacionālās reformu programmas
„Eiropa 2200”stratēģijas kontekstā īstenošanu
• Par veselības aprūpi 1 lpp. “Kvalitatīvas veselības aprūpes
pakalpojumu sistēmas veidošana, slimību riska faktoru
mazināšana, traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības
veselību mazināšana”.
• Izklāstā dominē vienīgi nāves cēloņi un potenciāli zaudētie mūža
gadi, proti, nekādā veidā nav iekļauti integrālie rādītāji, kas ļautu
runāt par aprūpes procesu un rezultātiem kopumā.
Veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamība Latvijā un citās Eiropas
valstīs.
Ārstu apmeklētība Latvijā un to
ietekmējošo faktoru analīze.
Latvijas Ekonometristu asociācija
Prof. M.Hazans
LEA un LVEA zinātniski praktiskais seminārs-diskusija
08.10.2012.
Ziņojums „ Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to
ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu”
MSc Alina Dūdele
Latvijas Veselības ekonomikas asociācija
“Ražošanas” process veselības sistēmā
Ieguldījumi:
Kapitāls
Cilvēkresursi
Tehnoloģijas
Process
Ieguvumi jeb
rezultāts
Valsts un ES fondu investīcijas veselības
sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.
•
Laika periodā no 2006. līdz 2011. gadam ir noslēgti līgumi par 278
miljonu latu investīcijām veselības aprūpes sistēmas attīstībā, tajā
skaitā:
–
–
•
Investīciju līdzekļi tika ieguldīti:
–
–
–
•
Valsts galvotie aizdevumi slimnīcu attīstībai 155,5 miljoni latu;
ERAF līdzekļi slimnīcu attīstībai 122,7 miljoni lati.
Slimnīcās, kuras sniedz valsts apmaksāto sekundāro un terciāro stacionāro veselības
aprūpi - 185 miljoni latu, jeb 67% no kopējām investīcijām;
Slimnīcās, kuras sniedz specializētos pakalpojumus – 76,7 miljoni latu, jeb 28%;
Aprūpes slimnīcās – 7,2 miljoni latu, jeb 3%.
Līdz plānošanas perioda beigām (2013.g) veselības aprūpes sistēmas
attīstībā kopā tiek plānots ieguldīt gandrīz 310 miljonus latu.
Avots: Veselības ministrija
Valsts un ES fondu investīcijas veselības
sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.
Aktivitāte
Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto
institūciju personāla kompetences, prasmju un
1.3.2.3. iemaņu līmeņa paaugstināšana
Kopējais finansējums,
LVL % no kopējā
10 098 255
7%
144 226 118
93%
3.1.5.1. Ambulatorās veselības aprūpes attīstība
6 399 297
4%
3.1.5.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība
Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju
3.1.5.3. attīstība
9 526 644
6%
128 300 176
83%
154 324 373
100%
3.1.5. Pasākums "Veselības aprūpes infrastruktūra"
Kopā
ES fondu investīcijas veselības sistēmu
attīstībā Eiropā 2007.-2013.g.
Andor Urmos, DG REGIO, European Commission
Valsts un ES fondu investīcijas veselības
sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.
Reģions
Rīgas reģions
Kurzemes reģions
Latgales reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
kopā
% no
kopējiem
73%
11%
8%
Uz vienu
reģiona
iedzīvotāju
131,80
76,28
54,87
140
200,000,000
Novirze no valsts
vidējā rādītāja 120
180,000,000
100
140,000,000
80
120,000,000
46%
-16%
-39%
160,000,000
100,000,000
60
80,000,000
40
60,000,000
40,000,000
5%
37,62
-58%
4%
26,12
-71%
100%
90,50
0%
20
0
Datu avots: Veselības ministrija;
Autores aprēķini
20,000,000
0
uz vienu iedzīvotāju
investīcijas kopā
Veselības aprūpes budžets, kopā milj. Ls
700
600
500
400
300
200
100
0
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Eurostat dati par izdevumiem veselības aprūpei
Stacionārās palīdzības faktiskā un aprēķinātā
efektīvā finansējuma salīdzinājums
300000000
250000000
200000000
efektīvs finansējums
150000000
faktiskais finansējums
100000000
50000000
0
2006
2007
Datu avots: Veselības ministrija;
Autores aprēķini
2008
2009
2010
2011
Stacionāro izmaksu struktūras izmaiņas
70%
60%
50%
2006
40%
2007
2008
30%
2009
2010
20%
10%
0%
atalgojumi
materiāli, energoresursi,
inventars
pamatlīdzekļu nolietojums
Avots: Nacionālais Veselības dienests, Vēstis Nr. 16.,17.,18.,19
Cilvēkresursi
Latvijas Ārstu biedrības izsniegtās izziņas mediķu profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs, 2007-2011
250
800
700
200
600
500
150
400
gadā
kopā
100
300
200
50
100
0
0
2007
2008
2009
2010
2011
Kopsavilkums
Līdzšinējā pieeja resursu plānošanā un ieguldīšanā apdraud sistēmas
ilgtspēju:
–
Ieguldījumi infrastruktūrā vienlaikus ar pakalpojumu apmaksai novirzīto līdzekļu
samazinājumu samazina infrastruktūras efektivitāti;
–
Infrastruktūras relatīvais izmaksu pieaugums samazina personāla atalgojumiem
pieejamus resursus;
–
Pašreizējā pakalpojumu apmaksas sistēma veicina kvalificētā darbaspēka aizplūšanu,
tādējādi apdraudot sistēmas ilgtspēju;
–
Veiktie ieguldījumi palielina reģionālo nevienlīdzību pakalpojumu sniegšanas
infrastruktūras kvalitātē.
Ziņojums „Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības
aprūpes sistēmā”
Daiga Behmane, MSc
LVEA valdes locekle
“Ražošanas” process veselības sistēmā
Ieguldījumi:
Kapitāls
Cilvēkresursi
Tehnoloģijas
Process
Instrumenti:
Pārvaldības sistēma
Finansēšanas sistēma
Pakalpojumu apmaksas sistēma
Normatīvais regulējums
Individuālā uzvedība
Ieguvumi jeb rezultāts
Veselības budžeta samazinājuma rezultātā
veiktās izmaiņas 2009.g. I
Ar 01.03.2009. : pacientam noteiktā līdzmaksājuma palielināšana
•
Palielināts pacienta iemaksas maksimālais apmērs no 80 uz 250 LVL par 1
stacionēšanas reizi
•
Palielināts kopējais pacienta gada iemaksas apmērs no 150 uz 400 LVL
•
Ieviests pacienta līdzmaksājums par operāciju 30 LVL un dārgākiem
izmeklējumiem stacionārā, arī neatliekamās palīdzības ietvaros
•
Tiek paaugstinātas pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta (no 0.50 uz 1 LVL)
un speciālista (no 2 uz 5 LVL), dienas stacionāram (no 0.50 uz 5 LVL), 1
dienai slimnīcā (no 1.50, 3.00, 4.00, 5.00 uz 12 LVL), ambulatori veiktiem
izmeklējumiem, u.c.
Veselības budžeta samazinājuma rezultātā
veiktās izmaiņas 2009.g. II
Izmaiņas VA tarifos, pakalpojumu struktūrā:
•
Samazināts pakalpojumu spektrs, pārtraukta plānveida stacionāro
pakalpojumu apmaksa
• Veiktas izmaiņas VA tarifos:
- par 10% samazināti visi tarifi
- samazināta d/algas daļa par 20%
- izslēgti attīstības izdevumi
•
Slimnīcu reforma: no 72 slimnīcām 2009.gada sākumā līdz 21 neatliekamās
medicīniskās palīdzības slimnīcai, 6 aprūpes slimnīcām un 13 specializētajām
slimnīcām 2010.gada sākumā
•
Ambulatorās aprūpes formu attīstīšana (dienas stacionāri, mājas aprūpe)
Samazināta pieejamība zāļu kompensācijas sistēmā 2009.g. :
kompensācijas % samazināšana no 90% uz 75% un no 75% uz 50%
Slimību grupa
Asinsrites sist.sl.(t.sk. insulti u.c.)
t.sk.hipertensija
t.sk. sirds mazspēja
Elopšanas sis.sl., astma
Psihiskas sl., t.sk.depresija
Gremošanas sist.sl.
Akūtas sl.bērniem
Ādas slimības
Endokrīnās sist.sl., izņemot diabētu
Nervu sist.sl. (Parkinsona sl. u.c.)
Vīrushepatīti
Osteoporoze
Uroģenitālas sist.sl.
Muskuļu, saistaudu sl.
līdz 2009, %
75
75
100
75
75
75
75
75
90
90
75
75
75
75
izmaiņas
2009, %
izmaiņas
2011, %
50
50
50
50
50
50
50
75
75
50
50
50
50
75
75
75
Izmaiņas zāļu kompensācijas sistēmā 2011.g
•
•
•
Viena (references) produkta kompensācija, liedzot kompensāciju tā paša
nosaukuma, citiem dārgākiem produktiem
References cenas sacensība starp ražotājiem, kas nozīmē ievērojamu
līdzmaksājuma pieaugumu pacientiem, kas jau lieto konkrētas zāles
Nepārtraukta references produkta maiņa, bet smagu un hronisku slimību
gadījumā nav pieņemama lietotā medikamenta haotiska nomaiņa
Rezultāts 2009. un 2011.gada izmaiņām:
- ievērojami pieaudzis zāļu līdzmaksājums pacientiem ar hroniskām slimībām
- zāles netiek lietotas atbilstoši ārstēšanas shēmai (pacienti voluntāri samazina
devas, atsakās no vairāku medikamentu lietošanas vienlaicīgi u.c.)
- Ambulatorās ārstēšanas iespēja ir demoralizēta
Stacionārā ārstēti pacienti ar asinsrites slimībām, t.sk.
Hipertensiju, 2007.- 2011.g.
100000
90000
80000
70000
60000
50000
Asinsrites sistēmas slimības
40000
Hipertensija
30000
20000
13517
12445
10043
10000
9059
10211
0
2007
2008
Asinsrites sistēmas slimības
Hipertensija
Datu avots: NVD
2009
2007
88763
12445
2010
2008
88226
13517
2009
71938
10043
2011
2010
64569
9059
2011
66335
10211
VESELĪBAS IZDEVUMU ĪPATSVARS UZ VIENU
MĀJSAIMNIECĪBAS LOCEKLI MĒNESĪ ( %), 2006. – 2011.g.
250
7
5.8
5.3
Izdevumi kopā
4.9
6
5
4.8
150
4
3.7
3
100
2
50
1
0
0
2006
2007
Avots: www.csb.gov.lv
2008
2009
2010
2011
veselība, %
200
6.1
Izdevumi kopā
veselība, %
Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu
nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g.
18000
600
16000
500
14000
12000
400
10000
primreizējā invaliditāte
300
8000
ārstu apmeklējumu skaits, tūkst.
hospitalizēto skaits, tūkst.
6000
200
4000
100
2000
0
0
2006
2007
2008
Avots: www.csb.gov.lv, NVD
2009
2010
6000
12000
5000
10000
4000
8000
3000
6000
2000
4000
1000
2000
0
Avots: www.csb.gov.lv, NVD
0
nestrādājošie
strādājošie
Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu
nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g.
strādājošie
nestrādājošie
Eurostat indikators:
Neapmierinātā vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem,
2010
•
21,6% no pieaugušajiem iedzīvotājiem Latvijā, kuriem pēdējā gada
laikā bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, to nav saņēmuši
•
Vairāk kā pusei no tiem (13,5%) par galveno iemeslu kļuvusi
pakalpojuma (-u) dārdzība.
•
26,8% iedzīvotāju ar zemu ienākuma līmeni nācies atteikties no
pakalpojuma saņemšanas tā pārāk augstās cenas dēļ. Lietuvā un
Igaunijā šis rādītājs ir 1,9% un 2,1% attiecīgi.
Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO)
Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi,
dzīves apstākļi, politiskie lēmumi
Resursi
Aktivitāte/
Produktivitāte
Ieguvumi /
Efektivitāte
 Labāka veselība
 Finanšu resursi
 Cilvēkresursi
 Infrastruktūra
 Tehnoloģijas
 Ārstu konsultācijas
Ārstēšanas ilgums
 Hospitalizētie pacienti
 u.c.
 Taisnīgums pakalpojumu
saņemšanā
 Racionāla veselības
aprūpes pieejamība
 Finansiāli aizsargāts
iedzīvotājs
‘
Veselības sistēmu efektivitātes novērtēšanas
starptautiski pieņemtie (PVO, Eurostat u.c.) indikatori
Labāka veselība
Taisnīgums pakalpojumu
saņemšanā
Racionāla VA pieejamība
Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs
-
Dzīves ilgums
Veselīgi dzīves gadi
Saslimstības rādītāji
Piešķirtas jaunas invaliditātes
Novēlota diagnostika, %
sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību,
mirstību, pakalpojumu apjomu
-
pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz
pakalpojuma saņemšanai, gaidīšanas rindas,
teritoriālā pieejamība u.c.)
ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji
iestāžu produktivitātes rādītāji
Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz
75/25)
Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %
-
Diskusija
VA sistēmas efektivitātes indikatoru sistēmas izveide,
pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem (PVO, Eurostat, OECD u.c.) indikatoriem
Sasniedzamie mērķi mērķi:
• Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana
• Veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšana
(citu Baltijas un jauno ES dalībvalstu līmenī)
• Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs
Nosacījumi
•
•
•
•
•
•
•
Augstākā līmeņa ilgtermiņa prioritāte
Zinātniska un sistēmiska pieeja
Kvalitatīva monitoringa un uzraudzības sistēma
Starpministriju sadarbība
VA sistēmas attīstības plāna izstrāde
Valsts un pašvaldību interešu sabalansēšana
Sabiedrības iesaiste
Diskusijas kopsavilkums
1.
2.
3.
•
•
•
Efektivitātes indikatoru noteikšana ir vitāli svarīga tālākai VA
sistēmas attīstībai
Indikatoru izstrādei nepieciešama zinātniska un sistēmiska pieeja
Jebkuru pasākumu īstenošana VA jāvērtē no to ietekmes uz
Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu
Pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību
Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā

similar documents