Izglītības kvalitātes valsts dienesta aktualitātes

Report
Izglītības kvalitātes valsts dienesta
aktualitātes jaunajā mācību gadā
2014.gada augusts
Reģistrācija
2013.g. reģistrētas 103 jaunas izglītības iestādes un 6 jaunas zinātniskās institūcijas;
2014.g. 1.pusgadā – 56 izglītības iestādes un 2 zinātniskās institūcijas.
Kopš 2013.g. septembra, kad uzsākta bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrācija,
reģistrēti 925 šī pakalpojuma sniedzēji, šobrīd (20.08.2014.) reģistrā aktīvi ir ieraksti par 871
personu (t.sk. 52 juridiskām un 819 fiziskām personām).
Aktuāli:
Atvieglojot izglītības iestāžu reģistrāciju, ievērojot grozījumus Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un
citos normatīvajos aktos, ir izstrādāti jauni izglītības iestāžu paraugnolikumi, kurus 2014.g. jūlijā apstiprinājusi
IZM:
• Pirmsskolas izglītības iestādes paraugnolikums;
• Pieaugušo neformālās izglītības iestādes paraugnolikums;
• Interešu izglītības iestādes paraugnolikums;
• Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes paraugnolikums;
• Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes paraugnolikums;
• Profesionālās ievirzes izglītības iestādes paraugnolikums.
Reģistrējot izglītības iestādi, Kvalitātes dienests, ievērojot Būvniecības likuma 17.pantā noteikto, pārliecināsies
(sadarbībā ar būvvaldi) par telpu atbilstību tās mērķim un klasifikācijai.
Licencēšana
2013.g. izsniegta 961 vispārējās izglītības programmas licence, 2014.g. 1.pusgadā - 295 licences.
2013.g. izsniegtas 1586 profesionālās izglītības programmas licences, 2014.g. 1.pusgadā - 1006 licences.
Aktuāli:
Iesniedzot iesniegumu izglītības programmas licences saņemšanai, jāpievieno izglītības
programmas īstenošanas plāns (izņemot pirmsskolas un vispārējās vidējās izglītības
programmas), kurā mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ir papildinātas tajos mācību
priekšmetos, kuri atbilst izglītības iestādes attīstības plāna prioritātēm, kā arī valsts
pamatizglītības standartā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
Ja tiek licencēta jauna izglītības programma vai grozīta licence, papildinot to ar jaunām
īstenošanas vietām, tad izglītības iestādei nepieciešams apliecināt ar izziņu izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamo materiāltehnisko un telpu nodrošinājumu, tai skaitā
atbilstību Būvniecības likuma 17.pantam.
Valsts pamatizglītības standarts
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” saglabāts iepriekšējā
standartā noteiktais izglītības saturs, bet ir precizēti izglītības programmu paraugi:
•
apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde
nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes
apsvērumus (no 1.klases);
•
izglītojamo, kuri atgriezušies Latvijā no ārzemēm, atbalstam, izglītības iestāde izstrādā individuālo plānu,
iekļaujot tajā individuālas mācību stundas mācību priekšmetos Latviešu valoda vai Literatūra, Latvijas vēsture
un Sociālās zinības, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā;
•
īstenojot mazākumtautību pamatizglītības programmās iekļautā plāna 5.modeli izglītības iestādēm 7.-9.klasē
mācību priekšmetu apguvē mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā
jānodrošina ne vairāk kā 40% no kopējās mācību stundu slodzes;
Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz standarta
spēkā stāšanās dienai, pārlicencē izglītības programmas tikai tajos gadījumos, ja tās būtiski neatbilst standartā
noteiktajām prasībām, tostarp mazākumtautību pamatizglītības programmās iekļautā plāna 5.modeli.
Jāņem vērā, ka šogad visās klasēs ir jāmāca divi mācību priekšmeti “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture”.
Akreditācija
2013.g. akreditētas 800 vispārējās izglītības programmas (no tām 107 vērtētas ar ekspertu komisiju) un 229
vispārējās izglītības iestādes (no tām 49 vērtētas ar ekspertu komisiju),
1764 profesionālās izglītības programmas (no tām 268 vērtētas ar ekspertu komisiju) un 34 profesionālās
izglītības iestādes.
2014.g. 1.pusgadā akreditētas 663 vispārējās izglītības programmas (no tām 124 ar ekspertu komisiju) un 156
vispārējās izglītības iestādes (no tām 41 ar ekspertu komisiju),
1014 profesionālās izglītības programmas (no tām 88 ar ekspertu komisiju) un 21 profesionālās izglītības
iestāde.
Aktuāli:
Palielinājies akreditāciju skaits ar ekspertu komisiju.
•
•
•
•
•
•
Visbiežāk akreditācija ar ekspertu komisiju jāorganizē šādos gadījumos:
izglītības programma nav bijusi akreditēta divu gadu laikā no tās īstenošanas uzsākšanas dienas;
tikuši izsniegti izglītības dokumenti par neakreditētas izglītības programmas apguvi;
īsteno izglītības programmu, kurai beidzies licences vai akreditācijas termiņš;
Uzraudzības departaments konstatējis pārkāpumus normatīvo aktu prasību neievērošanā;
izglītības iestāde ir nokavējusi pieteikšanos akreditācijai (arī akreditācijas iesniegums un pašnovērtējuma ziņojums
neatbilst normatīvo aktu prasībām, nav apliecinājumu izglītības iestādes vadītāja tālākizglītībai iestādes darba
organizācijā vai kvalitātes novērtēšanā);
konstatēti ievērojami zemi mācību sasniegumi izglītojamo ikdienas darbā un pēdējo divu gadu valsts pārbaudes
darbos, salīdzinot ar vidējo valstī (2012.gadā – 1 (3%) izglītības iestādē, 2013.gadā – 3 (6%) izglītības iestādēs).
Kvalitātes dienests turpinās pilnveidot izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodiku – audzināšanas darba un karjeras izglītības
jautājumu izvērtēšanā un tā satura aktualizēšanā.
2014./2015.m.g. tiks izstrādāts metodisks materiāls izglītības iestāžu pašvērtēšanas pilnveidei.
Izglītības iestāžu vadītāju vērtēšana
2015.gadā plānots uzsākt valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības
vērtēšanas ieviešanu. Vērtēšana plānota šādos kritērijos:
•
iestādes vadītāja izglītība;
•
tālākizglītība un profesionālā pieredze;
•
iestādes darbības plānošana un organizēšana;
•
personāla resursu pārvaldīšana;
•
materiāltehnisko resursu pārvaldīšana;
•
sadarbības veidošana un iestādes plānoto mērķu, uzdevumu un rezultātu sasniegšana.
Vērtēšana:
•
tiks veikta kopā ar akreditācijas procesu reizi 6 gados;
•
2015.gadā vērtēs tos vadītājus, ja iestādē akreditācija notiks ar ekspertu komisiju;
•
no 2016.gada kopā ar akreditācijas procesu;
•
no 2017.gada tiks uzsākta pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana.
Ekspertu komisiju veidos no:
•
dibinātāja pārstāvja;
•
kvalitātes dienesta pārstāvja;
•
eksperta – citas skolas direktora.
Pasākumi izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšanai:
•
metodisko norādījumu izstrāde;
•
ekspertu atlase un apmācība par novērtēšanas procesu;
•
iestāžu vadītāju apmācība par novērtēšanas procesu.
Izglītības atzīšana un nozaru ekspertu padomju
deleģēto ekspertu apmācība
2013.gada ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā profesionālās kvalifikācijas
apliecību ieguva 826 personas, noslēgti 84 deleģēšanas līgumi ar 20 izglītības iestādēm.
2013.gadā apmācīti 118 nozaru eksperti (8kursi).
2014.gada 1.pusgadā noslēgti 119 deleģēšanas līgumi ar 20 iestādēm, nodrošinot iespēju 42 profesionālās izglītības iestādēs
īstenot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu 151 profesionālajā kvalifikācijā.
2014.gadā 1.pusgadā profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguva 297 personas.
Apmācīti 34 nozaru eksperti (2 kursi).
Plānots uzsākt jaunu aktivitāti kopā ar nozaru ekspertu padomēm
(NEP) un Valsts izglītības satura centru – vienota NEP deleģēto
profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas ekspertu reģistra
izveide (eksperti būtu iesaistāmi profesionālās izglītības akreditācijas
ekspertu komisiju darbā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
komisijās).
Lai pilnveidotu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās
profesionālās kompetences novērtēšanas procedūru plānots vērot
profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizāciju un norisi.
Tiks organizēti 7 kursi „Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru
darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšana”,
apmācot ekspertus reģionos.
EQAVET
Kopš 2013.gada 1.maija kvalitātes dienests koordinē Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras
profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (apmācībā) jeb EQAVET (European Quality Assurance in
Vocational Education and Training) ieviešanu profesionālajā izglītībā Latvijā.
2013./2014.m.g. tika organizēts semināru cikls „EQAVET indikatoru iestrāde nacionālās kvalitātes vērtēšanas
sistēmā”, kuros piedalījās profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā ieinteresētās puses. Semināros tika
izvērtēta EQAVET pasākumu kopuma, kritēriju un indikatoru atbilstība Latvijas profesionālās izglītības sistēmai.
Aktuāli:
Lai profesionālajā izglītībā ieviestu EQAVET kvalitātes kultūru, plānots līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādāt
Kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveides projektu, tādējādi iestrādājot EQAVET kvalitātes indikatorus
(rādītājus) nacionālās kvalitātes vērtēšanas sistēmā, kā arī izstrādāt metodiku atbilstoši EQAVET kvalitātes
indikatoriem (rādītājiem).
2015.gada 17.un 18.jūnijā EQAVET 6.gada forums notiks Latvijā, kuru organizēs EQAVET sekretariāts sadarbībā
ar kvalitātes dienestu. Forumā tiks aicinātas piedalīties visas ieinteresētās puses – gan izglītības politikas
veidotāji, gan profesionālās izglītības īstenotāji, gan nozaru ekspertu padomes, Latvijas Darba devēju
konfederācija, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība u.c.
Pedagogu privātprakse
2013.g.
2014.g. 1. pusgads
65
(56 angļu valodas)
15
13
(12 angļu valodas)
21
8
Mūzikas programmas
32
9
Dejas programmas
21
6
Sporta programmas
5
3
Dabaszinību programmas
2
2
Pirmsskolas programmas
11
1
Cits
12
4
Izsniegto sertifikātu skaits kopā
184
54
Izglītības programmu
tematiskās jomas
Valodu programmas
Runas attīstības un valodas
korekcijas programmas
Mākslas programmas
8
Neattaisnotie kavējumi
izglītības iestādēs Latvijā 2013./2014.m.g.
Izglītības programmas
Izglītojamo, kuri 3 mācību dienas nav apmeklējuši
pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā 20
mācību stundas semestrī vispārējās vai
profesionālās izglītības iestādi, skaits
1.semestris
2.semestris (līdz 1.martam)
Pirmsskolas
290
220
Vispārējās pamatizglītības
1712
1524
Vispārējās vidējās izglītības
843
794
Profesionālās pamatizglītības
52
52
Profesionālās vidējās izglītības
358
259
Kopā
3255
2849
Izglītojamo aptauja par
neattaisnotajiem kavējumiem
No 2014.gada 17.februāra līdz 30.maijam tika aptaujāti 1765
6., 9. un 11.klases skolēni no 64 vispārējās izglītības iestādēm
•
•
•
•
388 izglītojamo norādīja, ka neattaisnoti kavē vismaz vienu mācību stundu nedēļā;
Lielākais kavētāju skaits ir 9.klašu izglītojamo vidū. Vairāk neattaisnoti kavē meitenes;
388 izglītojamo biežāk norādītie mācību stundu kavējuma iemesli: slikta pašsajūta/ārsta apmeklējums;
aizgulēšanās; transports/sastrēgumi; ģimenes apstākļi; sports (sacensības, treniņi); slinkums;
1765 izglītojamo biežāk norādītie mācību stundu kavējuma iemesli, kuru dēļ mācību stundas kavē citi
izglītojamie: dažādas aktivitātes (hobiji, sports, māksla u.c.); mācību stundas ir garlaicīgas; grūtības
mācībās; sliktas attiecības (konflikti); labprātāk pavada laiku pie datora; problēmas ģimenē; nepatīk
skolotājs/skolotāja attieksme; labprātāk pavada laiku ar draugiem; vecāki ļauj.
Dzimums
Klase
Sieviešu
Vīriešu
Kopā
6.
9.
11.
Kopā
41
96
71
208
38
85
57
180
79
181
128
388
Obligātā izglītības vecumā esošo bērnu, kas nav reģistrēti
nevienā izglītības iestādē 2013./2014.m.g., uzskaite
Statuss
(pašvaldību sniegtā informācija)
Skaits
Izbraucis no valsts
12 218
Uzturēšanās atļauja, citas valsts
pilsonis
894
Pašvaldībai nav informācijas
393
Pašvaldība noskaidro situāciju
256
Pašvaldība nav norādījusi statusu
176
Anulēta deklarētā dzīvesvieta
115
Citu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības
iestādi
42
Adoptēts uz ārzemēm
39
Bezvēsts prombūtnē
22
Invalīds
12
Ilgstoši slimojošs
6
Kopā
14 173
Uzraudzība
2013.g. izskatīti 600 iesniegumi, kuros minēti 1326 problēmjautājumi,
2014.g.1.pusgadā saņemti un izskatīti 452 iesniegumi, kuros minēti 1154 problēmjautājumi.
2014.g.1.pusgadā no 1154 problēmjautājumiem:
par 395 – iesniedzējiem sniegts skaidrojums vai vispārēja informācija par normatīvo aktu piemērošanu.
Izskatot 759 problēmjautājumus, 473 problēmjautājumos – informācija par iespējamiem normatīvo aktu
pārkāpumiem apstiprinājās, bet 286 problēmjautājumos – neapstiprinājās.
2013.g. veiktas 568 izglītības iestāžu un izglītības procesa pārbaudes, bet 2014.g. 1.pusgadā – 396.
Aktuāli:
2014.gadā prioritāte ir izglītojamo drošības un audzināšanas darba uzraudzības pastiprināšana izglītības
iestādēs.
2014.gada martā Kvalitātes dienesta tīmekļa vietnē publiskota anketa, kuru pēc pašu iniciatīvas tiek aicināti
aizpildīt izglītības iestāžu vadītāji, lai izvērtētu, kā vadītajā izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos
tiek ievērotas izglītojamo tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem.
Anketa papildus tiek izmantota arī gadījumos, kad, saņemot iesniegumu par iespējamiem normatīvo aktu
pārkāpumiem kādas izglītības iestādes darbībā, tiks veikta pārbaude.
Uzraudzība
Uzraudzība
Izglītojamo tiesību
nodrošināšanas
uz dzīvībai un veselībai
drošiem apstākļiem
izglītības iestādē
un tās organizētajos
pasākumos
izvērtējuma veidlapa
Ministru kabineta noteikumu
„Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības
iestādēs un to organizētajos pasākumos” ievērošana
Līdz 2014.g. 15.augustam 69 izglītības iestādēs ir izvērtētas Izglītības likuma 55.panta 8.punktā noteiktās
izglītojamo tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos
pasākumos.
Konstatēts, ka 15 gadījumos izglītojamie iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem un/vai drošības
noteikumiem neatbilstoši MK 2009.g. 24.novembra noteikumos Nr.1338 noteiktajām prasībām;
11 gadījumos nav noteikta vai nav pieejama izglītojamo vecākiem un citām personām saistoša uzturēšanās
kārtība izglītības iestādē.
Konstatēts, ka izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos nav vai daļēji norādīts:
•
25 gadījumos alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu,
šaujamieroču un auksto ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegums izglītības
iestādē un tās teritorijā;
•
26 gadījumos vadītāja un pedagogu rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret
izglītojamo;
•
12 gadījumos izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes
organizētajos pasākumos;
•
8 gadījumos evakuācijas plānu un operatīvo dienestu izsaukšanas izvietojums izglītības iestādē.
Pedagogu atbilstības pārbaude un apmācība
bērnu tiesību jautājumos
Pieņemot darbā un ne retāk kā reizi gadā darba devējam jāpārbauda personas
sodāmība (atbilstība Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta
piektajā un sestajā daļā noteiktajām prasībām).
Izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam audzināšanas darbā, sociālajam pedagogam un psihologam,
kurš strādā ar bērniem, kā arī vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogam
nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (BTAL 5.1 panta pirmā daļa).
Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo
kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" paredzēts, ka "Bērnu tiesību
aizsardzība" un "Vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana" būs ietverti A
programmas modulī.
Apmācība bērnu tiesību jautājumos
Zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas jebkurai citai personai, ja
ar tās lēmumu, faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu
tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses, piemēram, skolas
dežurants, skolas autobusa vadītājs u.c.
Apmācību nodrošina darba devējs (8 stundas).
Apmācība jānodrošina gada laikā pēc tam, kad persona ir pieņemta darbā.
Plašāk skat . Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.173 “Noteikumi par
kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu
saturu un apjomu”.
Sodīto pedagogu izvērtēšana
Sākot ar 2015.gada 1.janvāri, kvalitātes dienests izvērtēs, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par
tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitē izglītojamo interesēm, t.i., izvērtēs, vai pedagogs, kas
iepriekš bijis sodīts, var strādāt ar izglītojamajiem.
Pedagogs, kurš iepriekš bijis sodīts, iesniedz Kvalitātes dienestā:
•
Iesniegumu;
•
Dzīvesgaitas aprakstu (CV);
•
Nolēmumu kriminālprocesā;
•
Citus dokumentus, kuriem ir nozīme jautājuma izskatīšanā.
Pedagoga izvērtēšanai tiks izveidota komisija, kurā tiks pārstāvēti:
•
Kvalitātes dienests;
•
Izglītības un zinātnes ministrija;
•
Valsts policija;
•
Ģenerālprokuratūra;
•
Vecāku nevalstiskā organizācija;
•
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija;
•
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Ievērojot komisijas atzinumu, Kvalitātes dienests pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu
izsniegt atļauju.
Ja Kvalitātes dienesta rīcībā ir informācija, kas liecina par pedagoga iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm,
tad atkārtoti tiek izvērtēts, vai pedagogs var strādāt ar izglītojamajiem.
Izvērtēšana ir maksas pakalpojums –17.86 EUR.
Plašāk skat. Ministru kabineta 2014.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.195 ”Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja
strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu,
nekaitēs izglītojamo interesēm”.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību
izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlase I
MK noteikumi "Kārtība un vērtēšanas nosacījumi valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas
un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei”,
pieņemti MK sēdē 19.08.2014.
Pretendentu atlasi nodrošina:
•
izglītības iestādes dibinātājs;
•
izglītības pārvaldes dibinātājs;
•
valsts izglītības iestādē – ministrija, kuras padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde.
Dibinātājs:
•
izdod konkursa nolikumu ar pretendentu vērtēšanas metodiku;
•
izveido atlases komisiju;
•
izsludina atklātu konkursu uz vakanto vietu;
•
organizē pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšanu;
•
pieņem lēmumu par atbilstošākā pretendenta iecelšanu amatā.
Pašvaldība konkursu izsludina pašvaldības mājas lapā un vietējā laikrakstā, norādot saskaņā ar amata
aprakstu amata pretendentam izvirzāmās prasības, iesniedzamos dokumentus, pieteikšanās termiņu
konkursam, tālruni uzziņām un dokumentu iesniegšanas vietu. Ministrija konkursu izsludina oficiālajā
izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un
pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu
pretendentu atlase II
Prasības izglītības iestādes vadītājam:
•
•
•
•
•
Nepastāv Izglītības likumā un Bērnu tiesību
aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt
par pedagogu;
•
Atbilst Izglītības likumā un Ministru kabineta
noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību
un profesionālo kvalifikāciju un profesionālās
•
pilnveides kārtību noteiktajām prasībām;
Ir valsts valodas prasmes augstākajā līmenī atbilstoši
Valsts valodas likuma prasībām un vismaz vienas ES
oficiālās valodas prasme profesionālajai darbībai
nepieciešamajā apjomā;
Vismaz trīs gadu pedagoģiskā darba pieredze izglītības
jomā vai izglītības vadības darbā.
Prasības pašvaldības izglītības pārvaldes
vadītājam:
Atbilst Izglītības likumā noteiktajām prasībām
attiecībā uz izglītību (akadēmiskā izglītība vai otrā
līmeņa profesionālā augstākā izglītība) ;
Atbilst Izglītības likumā noteiktajām prasībām
attiecībā uz darba pieredzi (vismaz triju gadu darba
pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā);
Ir valsts valodas prasme augstākajā līmenī atbilstoši
Valsts valodas likuma prasībām un vismaz vienas ES
oficiālās valodas prasme profesionālajai darbībai
nepieciešamajā apjomā.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību
izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlase III
Konkurss notiek vismaz divās kārtās:
•
pirmajā kārtā komisija novērtē pretendentu atbilstību konkursa izvirzītajām prasībām. Pretendenta
atbilstību Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par
pedagogu izvērtē izglītības iestādes dibinātājs;
•
otrā kārta – darba intervija. Papildu darba intervijai pretendentam otrajā kārtā var noteikt uzdevumus.
Komisija organizē papildu atlases kārtu, ja pēc otrās kārtas vairāki pretendenti ieguvuši vienādu vērtējumu.
Dibinātājs atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:
•
nav pieteicies neviens pretendents;
•
neviens no pretendentiem neatbilst konkursa izvirzītajām prasībām;
•
dibinātājs neatbalsta pretendenta pieņemšanu darbā;
•
attiecīgā ministrija nesaskaņo pretendenta kandidatūru.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību
izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlase IV
Termiņi
•
Pretendentu pieteikšanās termiņš konkursam nav īsāks par 20 kalendāra dienām un nav ilgāks par 30
kalendāra dienām no konkursa izsludināšanas dienas.
•
Dibinātājs mēneša laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām paziņo prasībām atbilstošajiem pretendentiem
par konkursa otrās kārtas norises vietu, datumu un laiku.
•
Dibinātājs 5 darbdienu laikā pēc konkursa noslēguma rakstveidā paziņo pretendentiem par konkursa
rezultātu.
•
Pašvaldības izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes dibinātājs lēmumu par komisijas ieteiktā
pretendenta pieņemšanu darbā pieņem pēc saskaņošanas ar attiecīgās nozares ministriju.
Aktualitātes pedagogu darba
samaksas noteikumos I
Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.332
“Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi“”
No 2014.gada 1.septembra vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu
vietniekiem, sporta organizatoriem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem, sporta
organizatoriem, direktora vietniekiem metodiskajā darbā valsts ģimnāzijās, izglītības iestāžu bibliotekāriem,
pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un metodiķiem papildus amata pienākumiem tarificētā mācību
priekšmeta pedagoga darba apjoms nedrīkst pārsniegt 9 stundas nedēļā.
Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, veicot pedagogu darba laika uzskaiti, attiecīgajā mēneša
darba dienā pedagoga darba laika uzskaites veidlapā pedagogam tarificētās un nostrādātās stundas atzīmē
ar burtu "T".
Izglītojamo brīvdienās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši katram pedagogam
tarificētajam stundu skaitam nedēļā direktors nosaka pedagogu darba laiku individuālajam darbam ar
izglītojamiem, mācību stundu plānošanai un sagatavošanai, profesionālajai pilnveidei, kā arī dalībai izglītības
iestādes pasākumos.
Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem noteikta 30 stundu mēneša darba algas likme, tarificē
līdz 4 darba stundām nedēļā mācību nodarbību sagatavošanai.
Aktualitātes pedagogu darba
samaksas noteikumos II
Pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu attiecīgi 31,87 EUR, 79,68
EUR un 99,60 EUR apmērā par vienu pedagoga darba likmi proporcionāli tarificētajai slodzei.
Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, struktūrvienību
vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem, sporta organizatoriem, direktora vietniekiem metodiskajā
darbā valsts ģimnāzijās un pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķiem minēto piemaksu par pedagoģisko darbu
nosaka proporcionāli tarificētajai stundu slodzei, neieskaitot viņu amatalgu.
2014.gada 19.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.350 "Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība".
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS)
saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība
(grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788,
pieņemti 19.08.2014.)
VIIS paredzēts iekļaut:
•
struktūrvienības, ja tādas izveidotas;
•
izglītības programmas īstenošanas plānu;
•
par interešu izglītības programmu – interešu izglītības jomu, apakšjomu, programmas kodu, stundu skaitu
nedēļā un īstenošanas vietas adresi;
•
interešu izglītības grupu, pagarinātās dienas grupu, fakultatīvās nodarbības grupu, ja audzēknis tādā
ieskaitīts;
•
personai (izglītojamajam) izsniegtās dzimšanas apliecības numuru, izdošanas datumu, izdevējiestādi;
•
izglītojamā un pedagoga deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi;
•
pedagogam piešķirtās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes apliecības numuru, derīguma termiņu,
izdošanas vietu, izdošanas datumu, izdevējiestādi un kvalitātes pakāpi;
•
ziņas par izglītojamā invaliditāti un īpašas kopšanas nepieciešamību;
•
norādi, vai par personu pieejama informācija Sodu reģistrā.
VIIS aktualizēšana un informācijas apmaiņa ar citiem
reģistriem/sistēmām
Izglītības valsts statistikas pārskatus būs jāievada un jāaktualizē vispārējās izglītības iestādēm (tai skaitā
pirmsskolas izglītības iestādēm), interešu izglītības iestādēm, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm
(neatkarīgi no to juridiskā statusa), savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās
izglītības iestādēm – statistikas pārskatus, kas noteikti ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu.
•
Atbilstoši ievadītajam pedagoga personas kodam sistēma tiešsaistes režīmā no Sodu reģistra iegūst un
sistēmā saglabās informāciju par personu (pedagogu).
•
Gadījumos, kad atbildīgā persona, veicot iestādes personāla pārbaudi VIIS, ir saņēmusi atbildi „Attiecībā uz
Jūsu norādītajiem kritērijiem ir nepieciešama papildu pārbaude, līdz ar to aicinām nosūtīt pieprasījumu
IeM Informācijas centram” (norāde), atbildīgā persona nosūta Sodu reģistram rakstisku pieprasījumu
atzinuma sniegšanai par attiecīgo personu, norādot datu pieprasījuma pamatojumu un datu
izmantošanas mērķi.
•
Informācijas apmaiņa par nepedagoģiskā personāla personām tiks elektroniski nodota Sodu reģistram
saskaņā ar starpresoru vienošanos.
•
Atbilstoši ievadītajam izglītojamā personas kodam sistēma tiešsaistes režīmā no Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra iegūs un sistēmā saglabās informāciju par personai izsniegtās
dzimšanas apliecības numuru, izdošanas datumu un izdevējiestādi.
•
Atbilstoši ievadītajam izglītojamā personas kodam sistēma tiešsaistes režīmā no Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvā sistēmas iegūs un sistēmā saglabās informāciju
par izglītojamā invaliditāti un īpašas kopšanas nepieciešamību.
Paldies!
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050
Tālr. +371 67222504, fakss +371 67228573, e-pasts: [email protected], www.ikvd.gov.lv
Twitter konts: @IKVD_gov_lv
Uzticības tālrunis: +371 67358075 (automātiskais atbildētājs)

similar documents