Radošā Latvija 2014 – 2020

Report
Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes
“Radošā Latvija
2014 – 2020”
12.06.2013. Kultūras forums
Makrosituācijas raksturojums
• Finanšu krīzes globālā un lokālā ietekme
• Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā (novecošanās,
migrācija)
• Digitālais laikmets un jaunās tehnoloģijas
• Izmaiņas kultūras patēriņā (jaunas vajadzības un
paradumi)
Mērķu saskaņotība un sinerģija
• Latvija 2030: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt
piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu
konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi
• NAP 2020: ekonomikas izrāviens -
katra Latvijas iedzīvotāja un valsts
labklājības pieaugumam
• Radošā Eiropa: sekmēt Eiropas kultūras un lingvistiskās daudzveidības
aizsardzību un popularizēšanu, un stiprināt kultūras un radošā sektora
konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar
Eiropa2020 stratēģiju
• Radošā Latvija 2020: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras
kapitālu un iedzīvotāju radošumu Latvijas konkurētspējai un
labākai dzīves kvalitātei
Radošā ekosistēma
Kultūras
kapitāls
Radoša
vide
Radošs
cilvēks
radošā
Latvijā
Radošās
industrijas
Radoša
izglītība
Finanšu ietvars
• NAP2020 ietvaros kultūrai un sabiedrības integrācijai –
LVL 235 125 000 (fiksēts ES fondu finansējums + mainīgs valsts
budžets atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai)
• NAP2020 ietvaros citu ministriju administrētajās programmās
• Valsts pamatbudžets (bāze, VKKF, SIF)
• Citi finanšu avoti (pašvaldību finansējums, Radošā Eiropa, privātais
finansējums)
Kultūras rādītāji saskaņā ar NAP
Rādītāji
Bāzes
vērtība
2014
2017
2020
Radošo industriju eksporta īpatsvars no kopējā eksporta %
1,09
1,2
1,4
1,6
Kultūras un radošo industriju jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars no
visiem uzņēmumiem %
6
6,5
7
7,5
Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem
(Kultūras centri, teātri, koncertorganizācijas)
181,7
196
196
200
Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits uz 100 iedzīvotājiem
2,7
2,85
3
Mājsaimniecību patēriņš kultūrai no mājsaimniecību kopējā patēriņa
izdevumiem %
7
7,3
7,8
8,1
SVID
Stiprās puses
• Bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums.
• Daudzveidīgs radošais process un kultūras piedāvājums.
• Sabiedrībai pieejama teritoriāli līdzsvarota daudzpakāpju
kultūrizglītības sistēma.
• Regulāri starptautiski panākumi, jo īpaši mūzikas un kino nozarēs.
• Stabils sabiedrības pieprasījums pēc kultūras.
• Sabiedrības plaša iesaiste Dziesmu un deju svētku procesā.
• Aktīvs kultūras nevalstiskais sektors.
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Vājās puses
Zems un nekonkurētspējīgs kultūras nozarē strādājošo atalgojums
Nepilnīgs kultūras institūciju tehnoloģiskais aprīkojums, kas kavē nozares attīstību
Vāja sadarbība gan nozarēs iekšēji, gan starp nozarēm.
Kultūras un radošo industriju ekonomiskā nozīmīguma un specifikas nenovērtēšana rada
šķēršļus to eksportspējas attīstīšanai.
Trūkst izpratnes par kultūras stratēģisko nozīmi un vērtību gan indivīda identitātei, gan
sabiedrības un valsts attīstībai.
Kultūras un radošuma attīstības programmu samazinājums vispārējas izglītības
programmās.
Nav nodrošinātas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības iespējas.
Vāji attīstīts kultūras menedžments, biznesa domāšana.
Nesakārtoti autortiesību jautājumi.
Radošo personu sociālā neaizsargātība.
Pilnvērtīgam kultūras procesam nepieciešamu nacionāli nozīmīgu infrastruktūras objektu
trūkums (Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle, Deju stadions, muzeju
krātuve).
Teritoriālas atšķirības kultūras pakalpojumu pieejamībā reģionos
Atsevišķas nozares īpaši novājinātas, kuras finansējuma samazinājums skāris visvairāk
(filmas)
Vāji attīstīta pētniecība, kritika, analīze. Tendence samazināties kultūras vietai medijos un
zinātnē. Trūkst datu kultūras un radošo industriju ekonomiskās un sociālās ietekmes
novērtēšanai.
Vāji attīstītas mecenātisma tradīcijas, publiskā un privātā partnerība.
Iespējas
•
Veidot kopīgu informācijas un menedžmenta tīklu, izstrādāt kopīgu kultūras eksporta stratēģiju.
•
Veidot inovatīvu kultūras, izglītības un radošo industriju klasteri, izmantojot Tabakas fabrikā
veiktos ieguldījumus.
•
Attīstīt izcilību kultūrizglītībā, veidojot kompetenču centrus uz esošo izcilo kultūrizglītības skolu
bāzes.
•
Nodrošināt kultūrpolitikas procesu un auditorijas regulāru izpēti un monitoringu.
•
Paplašināt mērķauditoriju, veidojot jaunus produktus
•
Nodrošināt radošo prasmju attīstību visos izglītības līmeņos
•
Meklēt jaunus finanšu piesaistes avotus kultūrai (atjaunot VKKF sākotnējo neatkarīgo
finansējuma avotu, 1% mākslai no sabiedrisko ēku būvniecības, % no kinobiļetes nacionālajam
kino)
•
Plašāk un mērķtiecīgāk izmantot medijus un sociālos tīklus kultūras pieejamībai, sabiedrības
iesaistei un izglītošanai.
Draudi
• Neveidojot labākus apstākļus un sociālās aizsardzības sistēmu radošām
personām un kultūras jomā strādājošiem, samazināsies radošais potenciāls,
talanti un izcili speciālisti aizplūdīs no nozares un Latvijas darba tirgus;
• Nepiesaistot kultūrai jaunas (jo sevišķi jauniešu) auditorijas, būtiski
samazināsies vajadzība pēc kultūras, kritīsies kultūras apmeklējums, vājināsies
piederības izjūta Latvijai.
• Nepietiekams valsts atbalsts un resursi kultūras daudzveidībai un attīstībai
spiedīs kultūras institūcijas orientēties uz komercproduktu veidošanu, un
neattīstīsies izcilas un konkurētspējīgas kultūras vērtības.
• Nesaņemot atbalstu materiāli tehniskās bāzes modernizācijai un satura
attīstībai, kultūras mantojuma iestādes zaudēs konkurētspēju.
• Nerisinot autortiesību jautājumus, samazināsies kultūras pieejamība (īpaši
digitālajā vidē), pastiprināsies pirātisms.
Problēmas, kas jārisina
• Kultūras un radošo darbinieku motivācija (atalgojums,
sociālā aizsardzība, tālākizglītība)
• Izglītība visos līmeņos (no izpratnes veidošanas līdz
profesionālas pilnveides iespējām)
• Atbalsts kultūras nozarēm un radošajām industrijām
jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai, t.sk.
digitalizācijai, tehnoloģiju modernizēšanai
• Pieejamība un auditorijas palielināšana
• Infrastruktūra
• Eksports un tirgi
• Pētījumu un datu bāze politikas veidošanai
Vīzija
• Latvija ir valsts ar spēcīgu nacionālo un eiropeisko identitāti, kas saglabā un
kopj savu kultūras mantojumu, veicina jaunrades procesus un attīsta
daudzveidīgu kultūras dzīvi, kā arī iekļaujas Eiropas kultūras telpā.
• Latvijā ir cilvēki, kas savu radošo potenciālu spēj pielietot ne tikai kultūrā un
mākslā, bet arī inovāciju radīšanai citās jomās (ekonomikā, izglītībā, sociālajā
sfērā, vides u.c.).
• Arvien nozīmīgāku vietu Latvijas eksportā ieņem kultūras un radošo industriju
devums, Latvijas kultūras izcilā kvalitāte un radošo industriju zīmoli ir
pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā tirgū.
• Latvijā ir radošas pilsētas un teritorijas, kuru attīstībā tiek izmantots vietējais
kultūras mantojums un cilvēku radošais potenciāls.
Mērķis
Saglabāt un vairot Latvijas kultūras kapitālu un
attīstīt iedzīvotāju radošumu, lai veicinātu
Latvijas konkurētspēju un labāku dzīves kvalitāti
ikvienam
Prioritātes
• Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība (Kultūra
– identitātes un radošuma pamats)
• Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums
mūžizglītībā
• Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas
• Radošumu veicinoša kultūrvide (Kultūras
pieejamība un sabiedrības līdzdalība)
Kultūra - identitātes un radošuma pamats
Stratēģiskais mērķis: nostiprināt un palielināt
Latvijas kultūras kapitāla vērtību un veicināt
iespējami lielākas sabiedrības daļas līdzdalību un
iekļaušanos kultūras procesos
Darbības virzieni
• Kultūras jomā strādājošo cilvēkresursu attīstība
• Profesionālās mākslas attīstība
• Kultūras atmiņas institūciju attīstība
• Kultūras jūtamāka klātbūtne un lielāks pieprasījums
sabiedrībā
• Uz rezultātu orientēta, efektīva kultūrpārvaldība
Konkurētspējīga kultūrizglītība un
radošums mūžizglītībā
Stratēģiskais mērķis: Veicināt daudzveidīgas,
kvalitatīvas un pieejamas
kultūrizglītības
piedāvājumu nacionālās identitātes stiprināšanai
un radošas ekonomikas izaugsmei, kā arī sekmēt
radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.
Darbības virzieni
•
Radoša izglītība visiem
•
-
Profesionālā kultūrizglītība:
profesionālās ievirzes un vidējā profesionālā izglītība
augstākā izglītība
•
Kultūras jomā strādājošo tālākizglītība
Konkurētspējīgas kultūras un radošās
industrijas
Stratēģiskais mērķis: Veicināt radošā potenciāla un
kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā,
sekmējot radošo industriju uzņēmējdarbības
attīstību, eksportspēju un valsts starptautisko
konkurētspēju.
Darbības virzieni
• Sabiedrības informēšana par radošajām industrijām un
radošo industriju darbības pētniecība un monitorings
• Jaunu uzņēmumu veidošanās un uzņēmējdarbības
izaugsme radošo industriju sektorā
• Radošo industriju sektora konkurētspējas veicināšana un
eksporta attīstība
• Inovācijām labvēlīgas infrastruktūras attīstīšana un
inovāciju veicināšana radošo industriju sektorā
Radošumu veicinoša kultūrvide
Stratēģiskais mērķis: Veicināt radošumā balstītas
reģionālās izaugsmes attīstību un kvalitatīvas dzīves
telpas attīstību, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu
kultūras pakalpojumu pieejamību
ikvienam iedzīvotājam
Darbības virzieni
• Kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu
attīstība un pieejamība
• Materiālā un nemateriālā mantojuma izmantošana lokālās
identitātes un atpazīstamības veidošanā
• Radošu cilvēkresursu piesaiste un radošas vides
veidošana
• Rīgas kā kultūras metropoles attīstība
http://www.kultura.lv
http://www.km.gov.lv
http://www.kulturaskarte.lv
http://www.kkf.lv
Paldies par uzmanību!
Jolanta Treile
KM Kultūrpolitikas departamenta direktore
[email protected]

similar documents