"Biofilmu veidojošo S.epidermidis celmu noteikšana, izmantojot

Report
Biofilmu veidojošo S.epidermidis celmu
noteikšana, izmantojot fenotipiskās un
molekulārās bioloģijas metodes
Iveta Līduma, Tatjana Tračevska, Uģis Bērs, Aija Žileviča
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Bioanalītisko metožu laboratorija
Eiropas Sociālā fonda projekts
“Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā”
Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055
• Stafilokoki ir kļuvuši par vadošajiem nozokomiālo
infekciju ierosinātājiem.
• S.epidermidis bieži tiek izdalīts ar katetru
lietošanu saistīto un ķirurģisko brūču infekciju
gadījumos.
• Stafilokoki labi adherējas pie medicīnā
izmantojamo polimēru virsmām, veidojot
biofilmas (protēzes, endotraheālās caurules u.c.)
• Biofilmas veidošana ir viens no svarīgākajiem
virulences faktoriem.
• Biofilmas veidošanās notiek vairākos etapos.
• Viens no galvenajiem biofilmas veidošanās
komponentiem ir PIA -polisaharīdu starpšūnu
adhezīns, tā sintēzi kodē ica ADBC operons.
• Ar akumulāciju saistīto virsmas proteīnu AAP
sintēzi nosaka gēns aap.
• Gēni aap un icaA tiek izmantoti kā virulences
marķieri.
Pētījuma uzdevumi
• Fenotipiski raksturot biofilmu veidošanos, audzējot in
vitro biofilmu stimulējošos apstākļos.
• Ar molekulārās bioloģijas metodēm noteikt
stafilokoku virulences faktoru gēnus – aap un icaA.
• Salīdzināt invazīvo celmu mikroorganismu virulentās
īpašības ar no veseliem cilvēkiem izdalītajiem
S.epidermidis.
• Tika pārbaudīti 79 S.epidermidis paraugi.
• 59 bija klīniskie izolāti, kuri iegūti no pacientiem ar
katetru lietošanu saistīto infekciju gadījumos (27),
brūču infekciju (10) un bakterēmiju (22) gadījumos.
• No veseliem cilvēkiem iegūtie S.epidermidis 20
paraugi (iztriepes no deguna) tika iekļauti kontroles
grupā.
• References celmi S.epidermidis ATCC 12228 un
S.epidermidis ATCC 35984 tika izmantoti kā kontroles.
S.epidermidis uz i/v katetra virsmas
Epifluorescentā m-sk. krāsots ar DAPI
(100x)
(1000 x)
S.epidermidis uz katetra virsmas
Sterils katetrs
palielinājums 1000 x
palielinājums 100x
Congo red agars
• Ātrai un precīzai biofilmu veidojošo celmu noteikšanai tika
izmēģināts Congo red agars ar 1% glikozes piedevu.
Biofilmu veidošana mikrotitru platē
krāsots ar 0.4% safranīna šķ.
Negatīvā
kontrole
Biofilmu veidojošie celmi
Biofilmu neveidojošie celmi
Rezultāti
• Starp klīniskajiem paraugiem abi gēni (icaA+ un aap+)
tika noteikti: asins paraugos 9 (40,9%), izolātos no
brūcēm divos paraugos, no katetriem izdalītajos
celmos 10 (37%).
• Kontroles paraugos (20) abi gēni tika noteikti vienā
paraugā.
• Kultivējot Congo red barotnē 79 stafilokoku celmus
un pēc tam salīdzinot ar noteiktajiem virulences
gēniem aap+ un icaA+, saistība tika konstatēta 14
(17,7%) paraugos.
Rezultāti
• Ar mikrotitru plates metodi tika pārbaudīti 47 celmi,
analizējot rezultātus, konstatējām, ka biofilmu
veidošanās mikrotitru platē 22 paraugos no
hemokultūrām bija 8 (36,4%).
• No 27 vēnu katetru paraugiem 14 (51,8%) gadījumos
novēroja biofilmu veidošanos.
Secinājumi
• Analizējot pētījuma rezultātus konstatēts, ka
virulences faktori: gēni aap+ un icaA+
invazīvajos paraugos ir noteikti biežāk,
salīdzinot ar kontroles grupas paraugiem.
• Congo red agaru, lai diferencētu biofilmu
veidojošos celmus, nav ieteicams lietot
stafilokoku heterogenitātes dēļ.
• S.epidermidis virulences izpēte jāturpina,
apvienojot molekulārbioloģiskās un
fenotipiskās izmeklēšanas metodes.
• Paraugi tiek ievākti, pateicoties sadarbībai ar laboratorijām
no vairākām Rīgas un Latvijas slimnīcām:
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca,
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca,
P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca,
Latvijas Infektoloģijas centra TPSK, Ventspils slimnīca.
• Pateicamies RTU Ūdens pētījumu laboratorijas vadītājam
Prof. Tālim Juhna un Mg.biol. Lindai Mežulei par atsaucību
un iespēju izmantot tehnisko aprīkojumu.

similar documents